Psilocybe Larvae „The Labyrinth of Penumbra” recenzija

Psilocybe Larvae „The Labyrinth of Penumbra” (Buil2Kill Records/Nadir Music, 2012)

Tas ir nenovērtējami, ja grupas radošajā kodolā ir kaut kas raksturīgs un personīgs. Kas tāds, kam nevajag eksperimentēt eksperimenta pēc, jo tas jau zina, kurp dodas un ko vēlas.
        Ir arī patīkami aiziet uz koncertu, neko nezinot par grupu, un iznākt ārā ar jaunu atklājumu un jaunu entuziasmu. Lai tā notiktu, koncertam, protams, ir jāskan tik labi, lai spētu skaidri parādīt kāda ir grupas mūzika arī niansēs, ne tikai ļoti vispārīgos vilcienos, kur pārējo izsmērē slikta apskaņošana un/vai paviršs izpildījums. Mūziķiem ir patiešām jāprot "sevi parādīt" un tas, protams, ir tikpat daudz mentāla brieduma, cik tehniskā izpildījuma jautājums.

          Tieši tā ir ar Sanktpēterburgas grupu Psilocybe Larvae, kuras koncerts klubā "Depo" gan bija ļoti vāji apmeklēts, bet atstāja labu iespaidu uz mani. Tagad, pēc viņu otrās viesošanās Rīgā, kur zāle bija daudz pilnāka un lielāka (klubs "Melnā Piektdiena"), pie manis ir arī nonācis viņu jaunākais disks "The Labyrinth of Penumbra".
          Mūziķu darbs ir spēlēt un noliegt savu piederību kategorijām, bet kritiķu - vērot, vērtēt un arī klasificēt. Pats pamats šeit ir death metal, bet izteiktais melodiskums, taustiņu partijas un pieturēšanās vidējam tempam vietām varētu "uzprasīties" arī uz doom etiķeti, tāpat kā biežās pārmaiņas un nianses varētu likt to saukt par progresīvo metālu.

Vieglāk būs teikt, ka tā vienkārši ir Psilocybe Larvae mūzika un visi žanri salipuši kopā neatšķetināmi. Tāpat arī par kaut ko liecina fakts, ka, mēģinot salīdzināt ar citām grupām, to līdzīgo sarakstu nekādi nesanāk ierobežot pie vienas vai divām. Te ir brīži, kas varbūt liks iedomāties par Tiamat, kaut ko no Alchemist vai Septic Flesh, vai Enslaved, bet tie ir tikai atsevišķi momenti, kuros domu gājienu vairāk diktē vispārēja tieksme ielikt visu jauno kādā kontekstā, nekā izteikta līdzība.

        Kā ekstrēmā metāla grupa, un jo īpaši - grupa ar taustiņiem, Psilocybe Larvae izceļas ar kādu īpašību, ko laikam vislabāk saukt par dramatisma trūkumu vai varbūt pat domīgumu. Šī mūzika ir dusmīga, bet tikai reti tā ir uzbrūkoša. Tā necenšas pārmākt ar intensitāti vai orķestrālu varenību. Tajā pašā laikā tā ir pilna ar atmiņā paliekošām melodijām, kuras tiek izmantotas kā tēmas - dziesmas "mugurkaula" daļa, kurai grupa ļauj ieņemt pienācīgo vietu un "elpot", ne tikai īss uzplaiksnījums, bez atbalss. Arī biežās akustiskās iespēles gandrīz nekad neizjauc dziesmas plūdumu un kopējo iespaidu.
        "The Labyrinth of Penumbra" ir pilnvērtīgs un nobriedis darbs. Ar interesi gaidīšu nākamo PL disku.

Krišjānis K.

Psilocybe Larvae „The Labyrinth of Penumbra”

1. Soul Trekking

2. Haunting

3. Shining Shambhala

4. Trial by Fire

5. Into the Labyrinth

6. Contemplation

7. Fortress of Time

8. River of Remembrance

9. No Escape

  

Vairāk par grupu:

http://psilocybe-larvae.com