Par to kā dzīvot, izdzīvot sapni, dzīvot sapnī un mācēt sapņot jeb Tsägädägäbuugie moukkutour somu stilā

Kamdēļ doties undergrounda tūrēs? Turklāt darīt to ar konstantu regularitāti, bieži ietverot vienas un tās pašas pilsētas, pat ja klausītāju daudzums gadiem ejot atsevišķās vietās neizrāda tendenci pieaugt, drīzāk gan pretēji – sarukt – kā objektīvu, tā subjektīvu iemeslu dēļ?

DEVILSTONE: uzteicami kvalitatīvs un daudzveidīgs festivāls

Evita Hofmane / P3LICAN, Vārnu laiks

Festivāls „Devilstone” šogad notika jau septīto gadu. Tas norisinās Lietuvā, Anīkšču pilsētā un ir viens no nozīmīgākajiem alternatīvās un ekstremālās mūzikas pasākumiem Baltijas valstīs. Kā jau ierasts, jūlija vidū tika piedāvāta ļoti plaša, kvalitatīva muzikālu un citu izklaides iespēju programma. Uz trīs dzīvās mūzikas skatuvēm uzstājās vairāk nekā 30 plaša muzikālā diapazona grupas. Dažas no tām: melanholiskās mūzikas etaloni „Katatonia”, death metal zvaigznes „Kataklysm”, post roka meistari „Maybeshewill”, psihodēlijas ģēniji „Radio Moscow”, post punk dzejnieki „Motorama”, melnās metālmūzikas veterāni „Marduk”un daudzi citi, tostarp arī vairākas grupas no Latvijas.

Poļu metāls autentiskā vidē jeb kā es pavadīju divas dienas brīvdabas ofisā Opoles vojevodistē: 2. daļa

Evita Hofmane,  P3LICAN / VĀRNU LAIKS

19. un 20. jūnijā, Polijas dienviddaļā, Opoles vojevodistē, Bičinas pilsētas lauku teritorijā, notika smagās mūzikas festivāls „Dark Fest Open Air”. 

Šeit lasāms mans festivāla pirmās dienas apskats:

http://p3licanwebzine.blogspot.com/2015/07/polu-metals-autentiska-vide-jeb-ka-es.html

Poļu metāls autentiskā vidē jeb kā es pavadīju divas dienas brīvdabas ofisā Opoles vojevodistē

Evita Hofmane, P3LICAN

19. un 20. jūnijā, Polijas dienviddaļā, Opoles vojevodistē, Bičinas pilsētas lauku teritorijā, notika otrais Opoles metāla festivāls „Dark Fest Open Air” uz kuru es devos, lai papildinātu savas zināšanas poļu smagās mūzikas jomā, paklausītos vecus favorītus un uzmestu aci vēl klātienē nebaudītām grupām. 

Izsvēpē sevi no realitātes – II daļa jeb kad tumsa sniedz gaismu (tuneļa galā)

Otrā diena nešķīstībām bija veltīta vēl vairāk nekā pirmā. Black metāls plašās un dažādās tā izpausmes formās. Necaurredzama tumsa, kas lika man domāt, kur ir manas lūgšanu krelles un kad pēdējo reizi biju pie bikts. Tad atminējos, ka tas bija pāris dienas pirms svētdienas, tapa mazliet vieglāk ap sirdi un nolēmu, ka drīkstu ļaut sev iegremdēties ellišķībās Apvienotās Karalistes stilā. 

ERADICATION: izsvēpē sevi no realitātes – atskats, I daļa

ERADICATION ir Dienvidvelsas ekstrēmā metāla festivāls, kas Kārdifā notiek otro gadu. Divu dienu garumā iespējams atveldzēt ausis, acis un dvēseli, relaksējošā atmosfērā izbaudot labāko, ko var piedāvāt gan pati Velsa, gan smagie “tālbraucēji” no citām Apvienotās Karalistes pilsētām, kā arī Amerikas.

Atskats par metālistu paradīzi - „Blastfest 2015” festivālu Bergenā 19.-21. februārī, nobeigums

Evita Hofmane, P3LICAN

Nenovēršami esam pietuvojušies šī apcerējuma noslēdzošajai daļai. Vēl pavisam nedaudz un es pielikšu punktu.

Pēc emocionāli smagnējā „Garage” cēliena sestdienas agrajā pēcpusdienā, man patiesībā šķita, ka BLASTFEST’s līdz ar to arī varētu izskanēt. Bija gana. Mūzikas. Smaguma. Emociju. Visa.

Tomēr, vakaram satumstot, es atkal biju „USF”. Dīvaina pienākuma apziņa? Haha. Varbūt. Bet tikai pašai pret sevi.

Atskats par metālistu paradīzi - „Blastfest 2015” festivālu Bergenā 19.-21. februārī, ceturtā daļa

Esoteric

Atgriežamies Bergenā.

Ir sestdiena, 21. februāris.

Naktī uztrūkos no miega un man šķita, ka dzirdu Esoteric līdera Grega Č. smieklus. “Bergena jau sāk nopietni spiest uz psihi,” nodomāju, iebāzu dziļāk ausīs aizbāžņus, lai ne reālas, ne cita veida balsis no ārienes netraucētu atgūt spēkus miegam atvēlētajā laikā un laidos Morfeja skavās. Pēc nedaudzām stundām Esoteric patiešām bija plānā. Downstairs. „Garage”.

Atskats par metālistu paradīzi - „Blastfest 2015” festivālu Bergenā 19.-21. februārī, trešā daļa

Evita Hofmane, P3LICAN

Trešais turpinājums apcerējumam par šā gada Norvēģijas festivāla BLASTFEST norisi un maniem iespaidiem.

Atskats par metālistu paradīzi - „Blastfest 2015” festivālu Bergenā 19.-21. februārī, otrā daļa

Evita Hofmane, P3LICAN

 

Turpinājums garajam apcerējumam par BLASTFEST 2015, laiku un mani tajā.

Šī finansiāli ekstremālā piedzīvojuma kontekstā es biju pieņēmusi arī kādu saprātīgu lēmumu un tas bija – dzīvot virs „Garage”. Visā savā garajā dzīvē nekad nebiju mitinājusies tik tuvu koncerta skatuvei – mūs šķīra tikai daži stāvi. Tas ārkārtīgi atviegloja iespēju realizēt arī tādas cilvēka eksistencei nepieciešamas lietas kā vajadzība pēc ēdiena un atpūtas. Četras dienas atrodoties teju pastāvīgos festa apstākļos, tas bija nozīmīgi. Kā ne reizi vien ar neslēptu sajūsmu atzīmēju – varu aiziet uz „Garage” istabas čībās. Šogad aprīlī aprit krietni daudz gadu kopš biju uz pirmo metāla mūzikas konci un pa šiem gadiem šis tas ir pieredzēts. Tāpēc tādas mazas, interesantas ekstras kā fakts, ka “tavas” mājas pagrabā spēlē Hecate Enthroned, Keep of Kalessin, Esoteric un vēl vesels saraksts citu monstru, ieved vieglā transā un vienlaikus liek domāt par reālām paralēlajām pasaulēm kādās mēs dzīvojām agrāk un, lielā mērā, arī šobrīd. Tikai šobrīd robežas ir vaļā, lidmašīnu biļetes ir pieejamās cenās un, rūpīgi izvēloties prioritātes, paralēlā pasaule uz brīdi var kļūt par tā brīža realitāti.

Atskats par metālistu paradīzi – „Blastfest 2015” festivālu Bergenā 19.-21. februārī, pirmā daļa

Evita Hofmane, P3LICAN

Par „bērnības” sapņu pasaulēm, lietu un metālu: dažas dienas Bergenā.

Visiem šiem notikumiem ir vistiešākais sakars ar realitāti un tie ir balstīti īstenībā, taču atspoguļo tikai manu redzējumu, pieredzi un viedokli. 2014. gadā metalizētā ziemeļu zeme Norvēģija savam festivālu klāstam pievienoja vēl vienu un deva tam vārdu BLASTFEST. Šoreiz tas iepidžināts valsts dienvidu pusē, Bergenā, bet, kontrasta labad, norises laiks izvēlēts akurāt ziemas vidū. Šogad Ingve un viņa palīgi bija atvēzējušies daudz vērienīgākam festam, bagātinot to ar visdažādākajām papildus atrakcijām.

„0 X í ST” pirmā pilnmetrāžas albuma „Nil” recenzija

Jānis Jansons / P3lican

„0 X í ST” jeb „Zero Exist” nāk no Somijas. Spēlē kvalitatīvu tumšo metālu. Daudzi apskatnieki šo novirzienu sauc par dark metal, šajā gadījumā, tas ir mazliet smagāks vai avangardiskāks, lai būtu tikai dark metal, drīzāk doom un death metal sajaukums, ar mazām citu stilu špricēm.

https://www.youtube.com/watch?v=D85Xx9Byddk

Ēnu Kaleidoskops „U-hu” recenzija

 

Iespējams, šobrīd vienīgā latviešu neofolk grupa, kas palaikam uzspēlē kādu koncertu, iekonservē skaņdarbus, lai palaikam izdotu kādu taustāmu ierakstu.

„U-Hu” albums ir gaidīts un nācis lēnām, nesteidzoties.

Apziņas Parazītu "Vairs Nekādu Saulē Pazudušo Zirgu" recenzijas Mūzikas Saulē

Krow „Traces Of The Trade” recenzija

Ar Brazīlijas death metal grupu Krow Latvijas publikai bija iespēja tuvāk iepazīties pērnā, 2012. gada rudens pusē, kad šie, kopā ar cīņubiedriem Undercroft iz Čīles, plašas Eiropas tūres ietvaros iegriezās arī pie mums. Koncerts bija makten (jumtu) pacilājošs un spēja raisīt par līdz tam praktiski nezināmajām grupām padziļinātāku interesi ne vienā vien koncerta apmeklētājā. Tiesa, tādu bija mazāk, nekā gribētos, tādēļ raudzīšu izmantot iespēju aprakstīt Krow svaigāko albumu, cerībā, ka interese radīsies vēl kādam.

Deodium "Saules kalpi" EP recenzija NRA

http://nra.lv/izklaide/86406-muzikas-ierakstu-recenzijas-deodium-saules-kalpi.htm

Malduguns: intelektuālais nāves metāls ar fleksiju

Sagatavojis Peer Yint

Pagājušā gada beigās izdotais Malduguns debijas albums bija Latvijas metālmūzikas aprindās ilgi gaidīts. Bija zināms, ka kopš 2007. gada mēģinājumos un vairāk nekā gadu koncertos slīpēto skaņu materiālu no tumšajām radošās nebūtības dzīlēm gaismā cēluši vairāku Latvijas metālmūzikas aprindās labi zināmu grupu agrākie dalībnieki. Šo grupu nosaukumi: Heresiarh, Skyforger, Tabestic Enteron, kā arī jāpiebilst, ka par Malduguns ritma intervāliem atbildīgais ir Lauris no Frailty. Ņemot vērā iepriekš minēto, loģiski ir jautājumi: vai „Pēddzinis” ir albums, kurš sniedz no tā gaidīto? Vai Malduguns dalībnieki ar šo ierakstu ir spējuši pārspēt sevi? Uzdrošinos apgalvot, ka atbilde uz abiem jautājumiem ir nevis vienkārši apstiprinoša, bet gan: „Pēddzinis” ir atnesis jaunus standartus, kurus gan pašiem grupas mūziķiem, gan citiem Latvijas censoņiem nebūs viegli pārspēt. (Cits jautājums, vai tas kādam šķiet nepieciešami.)

Psilocybe Larvae „The Labyrinth of Penumbra” recenzija

Psilocybe Larvae „The Labyrinth of Penumbra” (Buil2Kill Records/Nadir Music, 2012)

Tas ir nenovērtējami, ja grupas radošajā kodolā ir kaut kas raksturīgs un personīgs. Kas tāds, kam nevajag eksperimentēt eksperimenta pēc, jo tas jau zina, kurp dodas un ko vēlas.

Apēdājs „Mana Vārna” recenzija

 Apēdājs „Mana Vārna” (P3lican, 2012)

Jūlija beigās sešpadsmito dzimšanas dienu ar vismaz pāris degvīna pudelēm, labu kompāniju, saviesīgu vakarēšanu un pirmo disku svinēja mūziķi no grupas „Apēdājs” .

Frailty „Melpomene” apskats

Frailty „Melpomene” apskats
Peer Ynt

Kāds asociācijas jūsos raisa cilvēks ar lāpstu, kurš mežā un sniegā rok kapu? Džeks Londons reiz rakstīja, ka vienatne ar sāpīgam domām baltā klusumā ir nepatīkamāka par tumsas klusumu, kurš ir žēlastības pilns, dvešot tūkstoti netveramu līdzjūtību, kurpretim gaišs, balts klusums, skaidrs un auksts zem tēraudkrāsas debesīm, ir nežēlīgs. Šādā kontekstā Frailty otrais albums „Melpomene” acīmredzot nav iecerēts kā kaut kas nežēlīgs, jo par gaišu garadarbu to nenosauksi, taču pirmais albuma pieteikuma video bija ieturēts ziemīgi gaišos toņos.
http://youtu.be/5lv1bGpGfz8