2011/10/27

Rītdien, 28. oktobrī, Nabaklab - VEĻU NAKTS karnevāls

" VEĻU NAKTS karnevāls "

28.oktobrī , Piektdien
mūzikas klubā „NABAKLAB”
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12, Rīga

http://www.nabaklab.lv


Latvieši tic, ka Veļu laikā mirušo gari - Veļi, staigā pa zemes virsu. Tie apciemo savas mājas un tiek baroti, lai tie nesadusmotos un nākamajā gadā dotu labu ražu. Veļu laikā nekuļ labību, jo tiek uzskatīts, ka veļu laikā kultā labība sabojāsies. 28.oktobris iezīmē veļu laika beigas, kas ir laiks, kad sākas masku gājieni jeb budēļi, ķekatas, čigāni utt., kas turpinās līdz pat Mārtiņiem.

2011/10/24

25. oktobris, Nabaklab - Starptautisks dziesminieku vakars ar Gipsy Rufina, Juhana Īvonenu un Rihardu Lībieti

Otrdien, 25.oktobrī, mūzikas klubā Nabaklab abu koncertbrauciena Madam Fortuna ietvaros viesosies Gipsy Rufina no Itālijas, Juhana Īvonens no Somijas, kā arī pašmāju dziesminieks Rihards Lībietis.
 

2011/10/21

Festivāla “Zemlika” (28. un 29. oktobris, Durbe) ietvaros īpaša bezmaksas kultūras programma

Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla “Zemlika” laikā – 28. un 29. oktobrī – Durbē notiks arī ir virkne bezmaksas kultūras pasākumu.



30. oktobris, folkklubs "Ala" - DEGRADEAD no Zviedrijas!

Akustiskais randiņš zviedru gaumē Rīgas folkklubā ALA! 


30.oktobrī Rīgā viesosies smagā metāla apvienība DEGRADEAD no Zviedrijas. Daudz dzirdējuši par Latviju, beidzot ceļš viņus atvedīs līdz šejienei. Vienīgā nelaime, ka ciemošanās šoreiz nesanāks pārāk ilga. Piecas stundas un viņu prāmis jau dosies uz ziemeļu krastu, uz viņu pašu mājām. Šīs piecas stundas uz Latvijas zemes DEGRADEAD vēlētos pavadīt lietderīgi un tuvāk iepazīties ar Latvijas smagās mūzikas cienītājiem. Un, lai šī sapazīšanās reize būtu savādāka un atmiņā paliekoša, viņi vēlās nospēlēt Jums akustisko koncertu.
 

2011/10/19

Piektdien, 21.oktobrī, Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē - Mūsdienu tautas mūzikas koncerts

Piektdien, 
2011.gada 21.oktobrī, 
plkst 19.00
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, 
Rīgā, Kr.Barona ielā 1

SVIESTS IV
Mūsdienu tautas mūzikas koncerts




Iznākot mūsdienu tautas mūzikas izlasei SVIESTS IV, „Lauska” rīko albuma atvēršanas koncertu ar piecām grupām, kuras piedalās šajā projektā, bet kuras ikdienā nav tik bieži izdevība dzirdēt un nekad vēl – vienkopus.

21. oktobrī, kafejnīcā Taka - basģitāras virtuozs Sīdžejs Boids


Piektdien, plkst. 21:00, kafejnīcā Taka savu uzstāšanos sniegs amerikāņu izcelsmes basģitārists un instrumentālists Sīdžejs Boids.




Sīdžejs Boids (CJ Boyd) ir basģitārists un mūsdienu klasiskās un eksperimentālās mūzikas komponists "bez noteiktas dzīvesvietas".

2011/10/17

18. oktobris, Nabaklab - diskusija „Dari-rādi-maini jeb rokasgranāta iesācējiem IV”

Mēdz uzskatīt, ka Latvijā nav mūzikas industrijas, bet to var mainīt sadarbojoties un daloties pieredzē. 18. oktobrī, otrdien, Nabaklab notiks ceturtā diskusija ciklā „Dari-rādi-maini jeb rokasgranāta iesācējiem IV”. 



Šis diskusijas viesi: Juris Zalāns, Evita Bandere, iepriekšējās diskusijas viesi Miks Magone un Edgars Āboliņš. Diskusijas pamatkoncepcija joprojām par un ap alternatīvo mūziku, medijiem, subkultūru un mūsdienu sabiedrību. Šoreiz turpinām par koncertu organizāciju, apmeklēšanu un iesākam tēmu par mūzikas izdošanu un menedžmentu.

„Grupa Marta” izlaiž albumu un singlu “Garausis”

Pozitīvā roka mūziķi “Grupa Marta” nule kā laidusi klajā savu debijas albumu “Pasaki Martai, lai ir uz vadiem”, kā arī iesaka noklausīties singlu “Garausis”. 


“Albums ir dziesmu kopa, domu kopa, laikā un telpā. Strādājot pie ieraksta, vēlējāmies, lai skaņdarbi radītu pozitīvu viegluma sajūtu. Labas domas ir tās, kuras palīdz mums būt un attīstīties.” Tā albuma saturu komentē paši mūziķi.

2011/10/16

2011/10/14

16. oktobris, Postmetāla vilnis mūzikas klubā Nabaklab


Jau šo svētdien, 16.oktobrī, plkst. 20:00, mūzikas klubā Nabaklab viesosies postmetāla un atmosfēriskās ģitārmūzikas grupas EndName un Cosmonauts Day no Krievijas.

















2011/10/11

15. oktobris, Depo: Soundarcade pirmā albuma piecgades svinības ar Apziņas parazītiem

Grupa Soundarcade svin sava pirmā ieraksta piecgadi un paziņo gaidāmā albuma izdošanu























Ir pagājuši pieci gadi, kopš latviešu psihedēliskā rokgrupa Soundarcade izdeva savu pirmo albumu „12 Songs of the Jackalope”. Atzīmējot šī notikuma gadadienu 15. oktobrī grupa aicina savus klausītājus uz īpašu koncertu klubā „Depo”.

14. oktobris, Taka: Holzkopf (Kanāda), Toms Auniņš

 Informācijas avots : ULVE Agency

Mūzikas svētki kafejnīcā Taka

Piektdien, 14.oktobrī, plkst. 21:00 kafejnīcā Taka viesosies eksperimentālās mūzikas mākslinieks Holzkopf no Kanādas.


















2011/10/10

Par diskusiju „Dari – rādi – maini savādāk jeb rokasgranāta iesācējiem”

 Par diskusiju „Dari – rādi – maini savādāk jeb rokasgranāta iesācējiem”

Esam nonākuši līdz ceturtajai diskusijai ciklā „Dari – rādi – maini savādāk jeb rokasgranāta iesācējiem”. Diemžēl, šo nedēļu izlaižam, jo visi iecerētie un potenciālie runātāji / viesi aizņemti vai arī to pieejamības laikus šobrīd nevar saskaņot. Bet turpinājums būs, cerams, ka nākamnedēļ, bet būs noteikti, pat ja paies vairāk kā viena nedēļa vai pat mēnesis.

O.68 (Odporovat 1968) „ELEND” (2010) recenzija

O.68 (Odporovat 1968) „ELEND”, 2010

Pirmā personīgā iepazīšanās ar O.68 mūziku ir „izrādījusies visnotaļ iepriecinoša, tomēr pašam albumam ar prieku nav nekāda sakara. „ELEND (sarakstīts tumšās un drūmās stundās laikā no 2006 - 2010, kā saka pats mūzikas autors) savā būtībā ir kārtējā depresijas un pašiznīcināšanās inkarnācija mūzikā, tomēr uz citu līdzīgu grupu fona tā izceļas ar neviltotām, nesamākslotām un nepārspīlētām izteiksmes formām, atstājot klausītāju vienu pašu smagnēju un netīru ģitāru skaņu un izmocītu vokālo partiju ielenkumā, astoņu doom metal manierē veidotu kompozīciju garumā.

O.68 liekas, nav aizmirsis, ko nozīmē īsta bezkompromisa smagā mūzika mūsu digitālā perfekcionisma laikmetā, kad pat daudzas metālistu apvienības ir pārdevušas savu skanējumu, mūzikas atmosfēru un savas pēcpuses mūzikas industrijai. „ELEND” ir viens kārtīgs spēriens pa šādām pēcpusēm. Tas liek izrāpties no tavas ērtās ikdienas, paskatīties apkārt un ieraudzīt skarbo īstenību. To ir ērti pagrūst maliņā, ir viegli aizmirsties visā, ko piedāvā mūsdienu pasaule, bet pienākot brīdim, kad pašam jāsastopas ar dzīves reālijām, grūti atrast pareizo pieeju un risinājumu. O.68 savā albūmā ir viens no nedaudzajiem, kas vēl runā par šādām lietām. Varbūt smagās mūzikas zinātājiem azotē būs vēl vairāki piemēri ar māksliniekiem, kas dara ko līdzīgu, bet ja paskatāmies uz pasaules mūzikas tendencēm, šādi mākslinieki ir nomācošā mazākumā, un viņu vēstījums atklājas tikai nedaudziem, kas zin šādu mūziku un spēj rast tajā atbildes uz saviem jautājumiem.

Rezumējot – „ELEND” ir ieteicams ikvienam, kas vēlas atrast ko patiesu mūsdienu smagajā mūzikā un tiem, kas vēlas atvērt savas acis, lai ieraudzītu to, kas patiesībā notiek mums apkārt un mūsos pašos.


E. Vizla

O.68 (Odporovat 1968) „ELEND” (2010)























1. Mournau
2. Nothing But Death Remains
3. Kremation
4. Abkehr
5. Mother of Negation
6. Zeitgeist Nokturne
7. Mortal
8. The Lowest Day  

Helevorn „Forthcoming Displeasures” (2010) recenzija

Helevorn „Forthcoming Displeasures”, 2010

Patīkams pārsteigums no Spānijas - izrādās, ka šajā karstasinīgajā un siltajā zemē kāds spēlē melanholisku, aukstu, pēc rudens pirmajām salnām smaržojošu mūziku. Helevorn neabšaubāmi ir tā vērti, lai viņu mūziku novērtētu, jo ar albumu „Forthcoming Displeasures”, spāņu mūziķi ir pierādījuši, ka doom metal nav robežu - ne stilistisku, ne ģeogrāfisku. Nebūt nav jābūt intravertam ziemeļniekam, lai spētu radīt un kvalitatīvi izpildīt skumju mūziku. Albūms ir iznācis Krievijas leibla Solitude Productions meitas kompānijas BadMoodMan paspārnē - jānorāda tas, ka Solitude Productions strādā tikai ar ļoti standartizētu funeral doom un death/doom mūziku, kamēr BadMoodMan vairāk darbojas ar grupām, kuru stils ir krietni eklektiskāks vai arī vispār nav saistīts ar doom metal. Helevorn gadījumā mēs varam runāt par ļoti melodisku, mazliet „vieglāk” skanošu doom metal ar gotiska sentimenta piedevu. Stilistiski viņi ir tuvāki somu Swallow The Sun, kā arī mazliet tālāk, bet tomēr - zviedru Katatonia. Tas nebūt netraucē viņu mūziku uzlūkot kā kaut ko pilnīgi citādu iepretī minētajiem kolektīviem.

Albūma bagātība un spēks slēpjas melodijās - mūzika pirmkārt ir melodija, bez melodijas tā nespēj dzīvot, un pat vistehniskākie skaņu savārstījumi visprofesionālākajā izpildījumā neiespēj tik daudz, cik vienkāršas, melanholiskas melodijas, kas iecērtas dziļi, dziļi atmiņā, varbūt dziedējot kādas sen iegūtas brūces sirdī. To visu papildina vokālās partijas, kas no dziedāšanas ļoti organiski pāraug daudz skarbākā/rucošākā manierē. Albūma atmosfēra ir pilna sentimentālas melanholijas, tomēr šoreiz sentiments nav slikta lieta, jo reizi pa reizei gribas šo to atslodzei - kā mazu balzāma karoti prātam un sirdij.

Rezumējumā - Helevorn ir izdevies ļoti labs un melodisks albums, kas lieti noderēs tajās reizēs, kad ir vajadzība pēc vienkāršas un melodiska mūzikas, kas nemoka klausītāju ar agresiju, naidu un citādām negācijām. Doom metal chill-out!


E. Vizla

Helevorn „Forthcoming Displeasures” (2010)





















1. From Our Glorious Days
2. Descent
3. Two Voices Surrounding
4. To Bleed not to Suffer
5. Revelations
6. Hopeless Truth
7. Yellow
8. On Shores (Of a Dying Sea)

Who Dies in Siberian Slush „Biterness of the Years that are Lost” (2010) recenzija

Who Dies in Siberian Slush „Biterness of the Years that are Lost”, 2010

Who Dies in Siberian Slush ir funeral doom metal grupa no Krievijas. Tieši Krievijā pēdējo gadu laikā doom metal ir uzņēmis plašus apgriezienus, rodas dažādas interesantas grupas, kas spēj piedāvāt klausītājam pasaules līmeņa kvalitāti gan izpildījuma, gan dziesmu producēšanas ziņā. WDiSS savu albumu ir laiduši klajā nu jau underground’ā zināmā Solitude Productions leibla paspārnē, kas strādā gan ar Krievijas, gan ar Eiropas un ASV doom metal grupām. Gribas teikt tikai vienu - kārtējā veiksmīgā Solitude Productions relīze un kārtējais veiksmīgais un labskanīgais albūms no Krievijas!

„Biterness of the Years that are Lost” ir kolosāls tradicionālo funeral doom un death/doom vērtību iemiesojums, kas klausītāju fascinē ar lieliskām melodijām un ideālu atmosfēru visā tā garumā. Albūmā ir septiņas kompozīcijas, katra no tām ir stila paraugs pati par sevi. Laikā, kad visi visu ir dzirdējuši, visiem viss šķiet jau novazāts un oriģinālo atrast vairs nav iespējams, jāskatās uz citu pusi - jāpievērš uzmanība tam, cik kvalitatīvi grupas strādā pie savas mūzikas, cik labi ir komponētas melodijas, kā tiek uzturēta dziesmu atmosfēra, kā darbojas vokālists. WDiSS ar šīm lietām tiek galā viegli un meistarīgi, tāpēc viņu albūms ir tā vērts, lai tiktu pievienots jebkura doom metal cienītāja katalogam.

Rezumējot - Who Dies in Siberian Slush ir pērle, kas papildinās stila cienītāja krājumus ar nevainojamu, tīru un labskanīgu mūziku. Tāpat, tiem, kas ir iesācēji funeral doom metal žanrā, šī grupa var sniegt ļoti labu priekšstatu par pašām skaistākajām un vērtīgākajām lietām, kas sastopamas mūzikā, ko derētu spēlēt tikai bērēs.


E. Vizla

Who Dies in Siberian Slush „Biterness of the Years that are Lost” (2010) 























1. Leave Me
2. The Woman We Are Looking For
3. Möbius Ring
4. Interlude
5. Завещание Гумилёва
6. An Old Road Through The Snow
7. Bitterness Of The Years That Are Lost

2011/10/01

P3LICAN manifests I

Kad Neko Nevajag, Nekā Nav




Pasaule te apkārt un tur ārā uz brīdi bija aizvērusi savu muti un acis. Apstājusies un pierimusi, it kā, kāds būtu ielaidis tai starp acīm sauju svina.
Pasaule bija aizrijusies un nosmakusi, nosmacējusi pati sevi savā alkatībā, apmātībā, nogurumā, pārpilnībā un aklumā. Vēsture māca, ka tā gadās.