Evita Hofmane
(P3LICAN)
Lietuviešu
black metal grupa Luctus 5. oktobrī Rīgā uzstāsies pasākumā „Drūmvakar, Rīga
II” Latvijas 1. Rokkafejnīcā. „Ir jājūt iekšēja degsme, dziļāks aicinājums, kas
ir spēcīgāks par ikdienas dzīvi. Ja dziļi zemapziņā jūti šo sliecību, tā ir
jāīsteno, un, ja vēlies to izdarīt – tu to paveiksi!” – tā par mūzikas radīšanu,
kurai piemīt dziļuma dimensija, saka grupas līderis Kommander L. Šajā intervijā
viņš pauž savu pasaules redzējumu un vēsta par grupas Luctus darbību
retrospektīvā skatījumā, šā brīža aktualitātēm un nākotnes nodomiem.
Tava grupa Luctus pastāv vairāk nekā 12 gadus.
Tas ir diezgan ilgs laiks vai tāda viegla iesildīšanās?
Jāsaka, ka vispār nav tādas sajūtas, ka viss šis process būtu sācies vakar.
Es nodibināju šo grupu, kad man bija 15 gadu, tātad – tā pastāv vairāk kā pusi no
manas dzīves. Bet vienlaikus man nešķiet, ka tas ir ļoti daudz, it īpaši, ja
raugās nākotnē. Es nedomāju, ka tas varētu beigties, viss turpināsies vēl 10-20
un pat 30 gadus!
Kāds ir jūsu
vēstījums šai pasaulei?
Mums nav precīza vai noteikta vēstījuma, to drīzāk varētu salīdzināt ar to
kā uztveram dzeju – katrs to saprot individuāli un personiski. Ar savu mūziku
mēs vēlamies sagraut šīs materiālās un virspusējās pasaules ierobežojošās
sienas un barjeras; atvērt pasauli, kas ir mūsos.
Vēlamies atvērt to cilvēku uztveres vārtus, kuri klausās mūsu mūziku. Mūsu
vēstījumu varētu raksturot kā virpuli, kas ir jāabsorbē un jāasimilē. Pieļauju,
ka tas nav vienkārši.
Priekšstats par
grupu cilvēku prātos var būt precīzs, virspusējs vai arī pilnīgi maldīgs. Kādus
dīvainus pieņēmumus nācies dzirdēt par Luctus?
Šo gadu laikā esmu dzirdējis daudz dažādu muļķību. Piemēram, ka Luctus ir
itāļu grupa (varbūt tāpēc, ka es ilgu laiku dzīvoju Itālijā). Vai arī, ka
Luctus ir fašistiska un nacistiska grupa. Jā, tas ir tiesa, ka es apbrīnoju
nacismu, taču tā okultajā un vēsturiskajā izpratnē, bet es ienīstu politiku un visas
tās nejēdzības, kas ar to mūsdienās saistītas. Mums pastāvīgi ir problēmas ar
antifašistu „cīnītājiem” tāpēc, ka viņi nesaprot, ka mēs absolūti neaizstāvam jebko,
kas kaut minimāli saistīts ar politiku, rasismu un visu tamlīdzīgo. Jā, es esmu
lepns nacionālists, taču – savā sirdī, nevis aiz masu mugurām.
Mūzika Tev
nepieciešama kā sevis izpausmes veids vai tas bijis un ir ceļš konkrētu mērķu sasniegšanai?
Abējādi. Es teikšu ļoti vienkārši – mākslinieciskā un emocionālā sevis
izpausme man ir viens no galvenajiem mērķiem dzīvē.
Ko Tev nozīmē
jēdziens dzīve un kā Tu to
raksturotu?
Tas ir sarežģīts ceļojums, kura laikā tu apgūsti pozitīvas un negatīvas lietas.
Šis ceļojums var būt garlaicīgs un nožēlojams vai arī interesants un unikāls.
Un tikai tu pats izlem kāds tas būs.
Kas šobrīd notiek
Lietuvā smagās mūzikas jomā? Taču, varbūt sāksim ar nelielu ekskursu pagātnē –
kas šajā jomā tavā dzimtenē notika pirms 10-15 gadiem?
Sāksim ar to, ka es 15 gadus no savas dzīves pavadīju ārpus Lietuvas un,
lai arī bieži tur iegriezos, tomēr jāsaka, ka tāpēc nebiju ļoti iekšā Lietuvas mūzikas dzīvē. Protams,
daudz kas bija stipri atšķirīgi, ja salīdzina ar šā brīža situāciju. Nebija tik
daudz grupu, maz koncertu, albuma ierakstīšana skaitījās varens sasniegums. Tad
tikko bija noplacis pirmais lielisko lietuviešu grupu vilnis - Obtest,
Dissimulation, Nahash, Anubi. No 2000. gada sākās otrais vilnis, kad parādījās
jaunas grupas – tādas kā Luctus, Argharus, Andaja, Ossastorium, Xess un citas.
Tagad mums ir daudz grupu, laiki ir mainījušies – visi ir „talantīgi,”
tehniski, bieži uzstājas koncertos... Taču, pirmkārt, šajos cilvēkos, kuri
spēlē grupās, lielākoties nav dziļuma dimensijas un īstā gara un, otrkārt, šīs
dimensijas – attiecīgi – nav arī viņu mūzikā. Šobrīd pie mums koncerti notiek ik
nedēļu, cilvēki nespēj vien izvēlēties kurp iet un ko klausīties...Manuprāt,
šobrīd nav līdzsvara. Klausītājiem ir pilnas pakaļas visa kā.
Tavuprāt, kas ir
tas iemesls vai iemeslu kopums kāpēc lielākā tiesa grupu, kas sākušas savu
karjeru līdzīgos apstākļos, kurās darbojas talantīgi un centīgi mūziķi, tomēr
nesasniedz savus mērķus?
Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar talantu un tehniskumu vien nepietiek
(šobrīd es runāju par to, kas attiecas uz black
metālu). Ir jājūt iekšējā degsme, kas kveldē no iekšas, dziļāks aicinājums, kas
ir spēcīgāks par ikdienas dzīvi. Protams, šo kaislību ir grūti savienot ar
tādām lietām kā darbs, ģimene un citas. Bet, ja dziļi zemapziņā jūti šo sliecību,
tā ir jāīsteno, un ja vēlies to izdarīt – tu to paveiksi! Dažreiz no saviem
draugiem esmu dzirdējis, ka grupas izjukušas tamdēļ, ka viņiem nav līdzīgi
domājošu cilvēku ar kuriem kopā īstenot to, ko vēlas... Pie velna, ja patiešām
vēlies spēlēt, dari to viens! Ja kaut ko patiešām stipri vēlies, neviens nevar
tevi apturēt!
Kuras Lietuvas grupas
mums, Latvijas klausītājiem, Tavuprāt, vajadzētu zināt?
Ir virkne lielisku, vecu grupu, tādas kā Nahash, Dissimulation, Anubi,
Poccolus, Meressin. No jaunākām varu minēt Argharus,
Pergalė , Amžius, Crypts of Despair, Fuck Off and Die!, Pekla,
Regressive.
Nahash video: https://www.youtube.com/watch?v=bv3SijRzPpc
Ko Tu zini par
mūsu black metāla grupām un ko Tu par
tām domā?
Protams, es zinu Skyforger, kuri uztur dzīvu un lepni degošu Latvijas un
Baltijas metāla mūzikas kultūras liesmu. Viņi ir arīdzan lieliski, talantīgi un
sirsnīgi cilvēki. Vēl man patiesi patīk Urskumug skanējums. Es varētu minēt vēl
dažus grupu nosaukumus, taču muzikāli tie man neko neizsaka.
Jums nule kā
iznāca jauns albums „Stotis” un tas, tāpat kā Luctus iepriekšējais pilnmetrāžas
albums „Jaučiant Pabaiga Arti”, tika ierakstīts Rīgā, Phoenix studijā. Šķiet,
ka jums, puiši, tur tiešām patīk?
Jā, mums tur tiešām patīk, tāpēc, ka Gints Lundbergs ir īsta metāla skanējuma
radīšanas meistars! Es domāju, ka Phoenix Studio Baltijas valstīs nešaubīgi ir
pati profesionālākā vieta, kur metāla grupa var ierakstīt lielisku albumu! Tas
vīrs ir īsts ģēnijs!
Video no „Stotis” ieraksta sesijas: https://www.youtube.com/watch?v=YTuZZTXmP6U
Kā šoreiz
noritēja ierakstu process?
Tas bija kā sava veida maģisks rituāls, emocionāla transa stāvoklis. Ierakstus
veicām februārī. Visapkārt sniegs, daudz alus un citu dzērienu – visnotaļ
iedvesmojoša atmosfēra mums visiem. Nākošos ierakstus arī noteikti veiksim
Phoenix Studio!
Kāda ir jaunā
albuma „Stotis” galvenā tēma? Ko jūs vēlaties pateikt saviem klausītājiem?
„Stotis” nav konceptuāls albums. Tas ir kā tumšu, negatīvu emociju un
vīziju koncentrāts. Patiesa nihilisma un destrukcijas izpausme mūsu
izpildījumā.
Dziesmu teksti ir diezgan dažādi. Es esmu visu dziesmu tekstu autors, tā kā
tie ļoti personīgā veidā atspoguļo tieši manas emocijas. Iespaidi, izjūtas,
atmiņas, vīzijas un zīmes no zemapziņas. Šoreiz nolēmām albuma bukletā dziesmu
tekstus nepublicēt, tāpēc, ka tie ir ļoti personiski un īstenībā lielākoties
klausītāju pieeja ir virspusēja un viņiem ir dziļi vienalga par ko tie vēsta.
Kādas ir
atšķirības skanējumā, ja salīdzinām ar jūsu iepriekšējo veikumu?
Pieņemu, ka šoreiz skanējums ir daudz koncentrētāks, neapstrādātāks un dziļāks. Mēs ar to esam patiesi apmierināti un
domāju, ka „Stotis” ir pats labākais, ko līdz šim esmu ierakstījis.
Ko Tev nozīmē
vārds patriotisms?
Es domāju, ka tā ir ļoti personīga lieta. Šai sajūtai jānāk no sirds un
dvēseles dziļumiem un nevis no masu uzskatiem. Es daudzus gadus dzīvoju ārzemēs
un iemācījos daudz vairāk novērtēt un mīlēt savu valsti. Es lepojos ar savām
lietuviešu asinīm un esmu gatavs par savu tautību pastāvēt jebkurā situācijā.
Es ienīstu visu samāksloto demagoģiju, ko piekopj politiķi, runājot par
patriotismu, emigrāciju, imigrāciju utt. Īstam patriotam patriotisms un
mīlestība pret savu zemi nav jāsludina četros dažādos veidos, viņam ir tam
jātic un jābūt savā valstī!
Kuras ir labākās
vietas Lietuvā kur smagajām grupām uzstāties?
Domāju, ka vislabāk ir uzstāties brīvdabas festivālos – tādos kā „Kilkim
Žaibu”, „Velnio Akmuo“, „Mėnuo Juodaragis“ un citviet. Ja runājam
par klubiem, tad nav kāda noteikta, kas būtu perfekts metāla koncertu
rīkošanai, it īpaši, ja salīdzina ar jūsu klubu
„Melnā Piektdiena,“ kas ir vienkārši lielisks!
Jums ir diezgan
liela koncertu pieredze, esiet spēlējuši dažādās valstīs. Pastāsti par
iespaidīgāko koncertu – kur un kad tas notika? Kur Luctus saņem visjūtamāko
publikas atbalstu?
Mums ir bijuši ļoti daudz lielisku koncertu Lietuvā un citviet Eiropā!
Piemēram, katrs mūsu Eiropas tūres koncerts bija satriecošs! Varbūt kā labāko
var minēt uzstāšanos Portugālē, Barroselas festivālā un Lugau, Vācijā. Prātā
nāk arī patiešām labs šovs Brno, Čehijā – traki cilvēki, kuri crowdsērfoja un plūda alus un asiņu
straumes!
Domāju, ka labākā publika mums ir Lietuvā, Vācijā, Polijā un Čehijā. Mums
patiešām ļoti patīk uzstāties šajās valstīs!
Video no Luctus koncerta: https://www.youtube.com/watch?v=88G-hTWu6tc
Kādas ir Tavas labākās
un sliktākās atmiņas no koncerttūru dzīves?
Hmm...Labākās... pēc šova Santanderā (Spānijā) viens meksikāņu čalis, kas
man šķita esam narkotiku tirgotājs, iesauca mani vannas istabā, iedeva maisu ar
kokaīnu un teica: „Ņem, cik vēlies!” Ha-ha, tas bija tiešām traki! Atceros arī
tos puišus no Iron Eagle kluba Lugau, Vācijā, kuri bija tik sajūsmināti par
mūsu uzstāšanos, ka pēcāk piekrāmēja mums pilnu busu ar alus kastēm! Sliktākās
atmiņas – visticamāk – ir par koncertu Amsterdamā, kad pa to laiku, kamēr
spēlējām, kāds nelietis izdauzīja mūsu busa logu un nozaga vairākas somas. Un
tad mums mājupceļā uz Lietuvu logu nācās aizlīmēt ar lentu.
Kādu plānu un
ieceru realizācija gaidāma tuvākā un tālākā nākotnes perspektīvā?
Mums ir daudz plānu un ideju, ko grasāmies īstenot. Tūliņ dosimies mini
tūrē uz Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju (piezīme:
saruna notika septembra sākumā), lai prezentētu mūsu jaunā albuma vinila
plates versiju. Pēcāk redzēsim, top jaunas dziesmas, ko nākam pavasar plānojam
ierakstīt. Notiek arī darbs pie video klipa uzņemšanas. Un, protams, daudz dzīvo rituālu Lietuvā un citviet!
Ko mēs kā klausītāji
varam gaidīt no Luctus ? Kāpēc mums vajadzētu doties uz jūsu koncertu?
Kā arvien – lielas devas īsta nihilisma, spēka un destrukcijas! Ja jums
interesē patiešām ekstrēma mūzika, jums ir jānāk! Mēs jūs nogādāsim ellē!
Saki man, vai
Lietuvā ir kādi webzine, kuros smagās
mūzikas fani var uzzināt sev interesējošo informāciju, aktualitātes, palasīt
intervijas?
Hmm…nav nekā ko nosaukt, jo Lietuvā nav tādu webzine. Droši vien tāpēc, ka tie šobrīd it, tā teikt, izgājuši no modes. Bet es varu ieteikt
patiešām labu lietuviešu izdevumu, kas iznāk drukātā formātā – Forgotten Path.
Tas ir angļu valodā, daudz recenziju, interviju un citu interesantu lietu.
Un mūsu sarunas
noslēgumā – ko Tu atbildētu uz manu kolekcijas jautājumu – kas ir galvenā
atziņa, ko esi guvis par šo dzīvi un mūziku kā divām nedalāmām lietām?
Es varu citēt Frīdrihu Nīči: „Bez mūzikas dzīve būtu kļūda.” Piekrīti?
Piekrītu! Paldies!
Paldies!
Vietne padziļinātai iepazīšanai:
Kontakti:
Biļetes uz pasākumu „Drūmvakar, Rīga II” var iegādāties iepriekšpārdošanā: https://www.ticketshop.lv/site/events/view/350