Haralds
Strapāns, P3LICAN
Viena no svaigākajām igauņu metāla
skatuves grupām „Aghor” jau pavisam drīz, 10. maijā, Rīgā, „Melnajā Piektdienā”,
prezentēs savu pirmo albumu „Necrolivonica”. Šī būs P3LICAN ārštata
korespondenta Haralda intervija ar anonīmu „Aghor” dalībnieku.
Pāris vārdos – kas ir „Aghor” un viņu muzikālais žanrs? Vai tas ir punk ar death metal, death metal punk vai arī tā ir igauņu atbilde lietuviešu „Obituary”?
Ne gluži, bet, jā, „Obituary” ir
kruti, vai jūs tā nedomājat? Tas drīzāk ir death
metal ar panku attieksmi...
„Aghor”
sastāvā ir daži dalībnieki no citām labi zināmām igauņu grupām kā „Loits”,
„Manatark”, „Bestia”. Kā nonācāt līdz „Aghor”, un, starp citu, kas tagad notiek
ar šīm grupām?
Es nevaru izteikties par minētajām grupām, bet, šķiet, viņi ir pieklusuši, vismaz man kā viņu mūzikas mīļotājam tā šķiet.
Es nevaru izteikties par minētajām grupām, bet, šķiet, viņi ir pieklusuši, vismaz man kā viņu mūzikas mīļotājam tā šķiet.
„Aghor”
ir jauna grupa, kas radusies 2013. gadā, un tagad uzreiz jauns albums
„Necrolivonica”. Kāpēc „Necrolivonica”?
„Necrolivonica” nudien skan ļoti nekro – bet, tas ir grāmats nosaukums, ko sarakstījis baltvācu vēsturnieks par bijušajām Livonijas teritorijām, Latviju un Igauniju.
„Aghor” dziesmu vārdi – par ko ir stāsts un kas ir grupas galvenais dzejdaris?
Visus dziesmu vārdus raksta „Aghor” vokālists Alars, un, cik man zināms, dziesmu vārdiem nav īpašas tematikas.
Iepriekšējais „Aghor” demo tika izdots kasetē. Vispār, ko jūs domājat par mūzikas formātu mūsdienās – visi izdod digitālā formātā, mazāk cd, un atgriežas vinils un kasetes?
„Necrolivonica” nudien skan ļoti nekro – bet, tas ir grāmats nosaukums, ko sarakstījis baltvācu vēsturnieks par bijušajām Livonijas teritorijām, Latviju un Igauniju.
„Aghor” dziesmu vārdi – par ko ir stāsts un kas ir grupas galvenais dzejdaris?
Visus dziesmu vārdus raksta „Aghor” vokālists Alars, un, cik man zināms, dziesmu vārdiem nav īpašas tematikas.
Iepriekšējais „Aghor” demo tika izdots kasetē. Vispār, ko jūs domājat par mūzikas formātu mūsdienās – visi izdod digitālā formātā, mazāk cd, un atgriežas vinils un kasetes?
Man tas tīri labi patīk. Manuprāt,
vinils un kasetes ir īstais formāts faniem un melomāniem un digitālais ir
visiem pārējiem...
90’to death metal – kādas ir jūsu galvenās ietekmes un iecienītākie death metal izpildītāji no tā laika?
Atklāti sakot, man patīk lielākā daļa no tā laika zināmajām death metal grupām, bet man arī patīk vecais grind!
Un, kā ar igauņu death metal skatuvi 90’tajos un mūsdienās?
Skatuve būtiski neatšķīrās no citām valstīm – bija daudz grupu, kas spēlēja death metal, dažas no tām patiešām labas, dažas ne tik izcilas. Un tad vēl bija pāris grupas, kuras sāka spēlēt black metal, bet, tas jau ir pavisam cits stāsts.
Mūsdienās ir daudz grupu, bet no tām
ir tikai dažas, kuras man patiešām patīk, bet tā jau ir mana personīgā gaume.
Ne jau man lemt, kas ir labs un kas nav. Esmu tikai vecs perdelis, kas
iestrēdzis ar mūziku, kas bija un ir mana kaislība!
Atšķirības un galvenās izmaiņas, jūsuprāt?
Manuprāt, atšķirības nav – grupas nāk un iet, tikai dažas paliek un visi tādejādi ir ieguvēji!
Es zinu labu igauņu grupu „Paean” – jaunā melodiskā death metal paaudze Varbūt ir vēl kādas jaunas grupas?
Ne man spriest par jauno un moderno metālu – es vienkārši to neklausos.
Vienmēr
klīst baumas, ka metāla scēna ir gandrīz mirusi, jo žanrs ir izsmelts un
neviens nevar piedāvāt neko jaunu, svaigu un īstu death metal, kā jūs domājat?
Vienmēr ir cilvēki, kuri saka, ka šī vai tā scēna ir mirusi. Un vienmēr ir cilvēki, kuri atbalsta, jo tic, ka ir ko atbalstīt. Man mūzika nav par death metal skatuvi (lai arī mūzika, protams, nav domāta turēšanai atvilktnē un tā ir jāspēlē cilvēkiem), bet tas ir par aizraušanos bez atlīdzības – mūzika ir par tās radītāju un par jums! Un, protams, arī par cilvēkiem, kuriem it tāda pati kaislība, kuriem patīk tas, ko tu dari.
Vienmēr ir cilvēki, kuri saka, ka šī vai tā scēna ir mirusi. Un vienmēr ir cilvēki, kuri atbalsta, jo tic, ka ir ko atbalstīt. Man mūzika nav par death metal skatuvi (lai arī mūzika, protams, nav domāta turēšanai atvilktnē un tā ir jāspēlē cilvēkiem), bet tas ir par aizraušanos bez atlīdzības – mūzika ir par tās radītāju un par jums! Un, protams, arī par cilvēkiem, kuriem it tāda pati kaislība, kuriem patīk tas, ko tu dari.
Ko mums sagaidīt Rīgas koncertā no „Aghor”? Kāda recepte kā ātrāk piedzerties?
Nē, Rīgā mēs neizrādīsim savas vājības un mēs paliksim skaidrā visu vakaru kā mūsu kristiešu kolēģi no „Urskumug”. Lai slavēts Jēzus!
Aghor:
Pasākums:
http://p3licanwebzine.blogspot.com/