2011/04/06

Forbidden - Omega Wave (2011) recenzija


Forbidden - Omega Wave (2011)

Turpinoties thrash metal augšāmcelšanās vilnim, kas pēdējās dekādes laikā ir no miroņiem piecēlis vai vecās sliedēs atgriezis daudzas grupas, kas šī žanra ziedu laikos bija gan virsotnē, gan arī nedaudz zemāk, atdzimušo trešeru pulkam pagājšgad beidzot piepulcējās arī Kalifornijas veterāni Forbidden, kuri savu vārdu vēsturē ierakstīja ar diviem spēcīgiem albumiem: „Forbidden Evil” (1988) un „Twisted Into Form” (1990). Deviņdesmito gadu nogalē pēc pāris ne tik atzinīgi vērtētiem garadarbiem Forbidden pārtrauca savu darbību, un to atjaunoja tikai 2007. gadā, kas nu beidzot ir rezultējies arī jaunā albumā ar nosaukumu „Omega Wave”.


Pāris pirms albuma iznākšanas publiskotās dziesmas viesa piesardzīgu optimismu, un nu ir skaidrs, ka optimisms ir attaisnojies, jo „Omega Wave” skanējumā nav grūti atpazīt veco labo Forbidden, kas gadu gaitā apguvis vēl kādus papildus trikus, un tas skan gan nikni, gan daudzveidīgi un svaigi. Apjomīgā frontmena Russ Anderson vokāls pārrāvumu grupas darbībā ir pārdzīvojis bez grūtībām, varētu apgalvot, ka tas ir pat kļuvis labāks. Albums līdztekus raksturīgajiem agresīvajiem ņurdieniem un izsaucieniem satur diezgan daudz tīra, melodiska dziedājuma, un pat gandrīz vai par balādi saucamā ”Dragging My Casket”, kurā ir manāmas līdzības ar Nevermore raksturīgo stilu (kas nav sevišķi pārsteidzoši, jo vienu no ģitārām spēlē bijušais Nevermore dalībnieks Steve Smyth), Andersona sniegumā skan pārliecinoši.

Arī muzikāli „Omega Wave” piedāvā klausītājam gaidīto – žanra kontekstā salīdzinoši sarežģītais kompozicionālais stils, kas spilgti izpaudās minētajos pirmajos divos albumos, ir klātesošs arī jaunajā albumā. Varbūt ne simtprocentīgi visa albuma garumā ir izdevies spārdīšanu pa labi un pa kreisi, priekšā un pakaļā noturēt konstanti augstā līmenī, tomēr drusku vājāko momentu nav sevišķi daudz un tie nav pārāk kaitinoši. Dziesmas ir samērā pagaras, 5-6 minūšu robežās, savelkot albuma kopgarumu līdz pat mazliet pāri stundai, tomēr arī šis thrash metal albumam visai ievērojamais laiks paskrien nemanot. Varbūt arī tāpēc, ka salīdzinājumā ar vecajiem garadarbiem, stils tomēr ir kļuvis mazliet melodiskāks un rafinētāks, arī tempa ziņā tas variē diezgan ievērojami.

Forbidden ir attaisnojuši teicienu: „kas lēni nāk, tas labi nāk”, jo, lai arī „Omega Wave” ir viens no vēlākajiem thrash metal grupu atgriešanās albumiem, tas neapšaubāmi ir arī viens no spēcīgākajiem.























Forbidden „Omega Wave” (2010)

1. Alpha Century
2. Forsaken At The Gates
3. Overthrow
4. Adapt Or Die
5. Swine
6. Chatter
7. Dragging My Casket
8. Hopenosis
9. Immortal Wounds
11. Inhuman Race
12. Omega Wave


/Intars/