Tas ir. Labais. Turpinām, mazliet mainām struktūru,
formu, auditoriju. Mazliet šaurāk, mazliet plašāk, mazliet savādāk.
Šaurāk – vairs apzināti nemeklējam auditoriju, lai
tikai būtu, drīzāk, ļaujam auditorijai pašai meklēt, sekot, ja šī ir gana
apzinīga, domājoša, meklējoša, ieinteresēta, tā atradīs.
Plašāk – turpinām uz / ar ārpusi, mazliet intensīvāk,
kā pirms. Daļu tulkosim, tomēr daļu publiskosim svešvalodā, citos resursos, iespējams,
ar saiti uz to.
Savādāk – laiks maina un mainās. Mēs ar. Kaut ko
atmetīsim nost, kaut kas nāks klāt. Runa varētu būt drīzāk par robežu
paplašināšanu, neapstājoties tikai pie viena rāmīša, kur tas beidzas un viss.
Tālāk nekā nav. Izrādās, ka ir un var.
Ir padomā turpinājums izglītojošai domu apmaiņai ar
diskusijas elementiem – rokasgranāta iesācējiem jeb „Dari-Radi-Maini” .
Jau otro gadu no vietas būvējam manifestu
kopsavilkumu, kam vajadzētu materializēties, kā pirmajam P3licanfestam.
Par ierakstiem – tie noteikti būs. Esam domājuši par
digitālajiem ierakstiem, tomēr - daudziem no mums ir gan internets, gan dažādu
formātu atskaņotāji. Lai formāts nezaudētu personiskumu, noformējumu, ielikto
darbu, domas, idejas, paliekam pie taustāmā formāta. Sauc to par cd-r, kompaktdisku
vai plati, mazā tirāžā.
Par pasākumiem – tie notiek vienā laidā, no mūsējiem
– būs, bet mazāk, toties, savādāk un kvalitatīvāk. Esam drusku piekusuši no
daudzajiem pasākumiem, ja to ir par daudz, zūd baudījums un motivācija.
Iestājamies
par labi rīkotiem, kvalitatīviem, pārdomātiem, savādākiem. Tādus arī būvēsim un
atbalstīsim. (lai izvairītos no - „Forši, bet Jūs atbraucāt 10 gadus par vēlu”)
No jaunumiem – beidzot esam aktivizējuši testa režīma
P3licanVulgar sērijas tekstilus, ierobežotos daudzumos, jo gala beigās, tas nav
ne tirgus, ne biznesa modelis, ne plaša patēriņa māksla, ne modes brēciens,
drīzāk attieksme un veids, kā to paust, savādāk.
Būtu mazliet pāragri pieteikt nerealizētos projektus
vai idejas, kas būs.
(Nolemts,
ka nepubliskosim, nepārizdosim pat pirātiskās versijas pagātnes pērlēm – tās
pieder aizgājušajam laikam un melomāniem. Atmiņas ir labi, bet dzīvot smukās
atmiņās - var, bet vai vajag.)
Pietiks spēka, motivācijas – būs. Nepietiks,
iekurināsim ar tām ugunskuru uz atvadām, lai sasildītos paši un izgaismotu ceļu
jaunajiem vilkiem.
Reti
tiekamies, bieži šķiramies.
Cieņā
- Scaarons