„ Reason for Passions
... BLACK MASQUERADE „
(Radošās
apvienības BLACK MASQUERADE sauklis)
P3LICAN
 |
| Tumsas karnevāls var sākties. Dj Sinisters / Toms Cepurītis pirmajā rindā pirmais no labās |
Toms
Cepurītis (Dj Sinisters) – goth-industrial-metal-rock koncertu un karnevālu
rīkotājs – radošās apvienības BLACK MASQUERADE - BM PRODUCTION (www.b-masquerade.lv)
dibinātājs. Zināmākais, no dažiem Latvijas metal mūzikas dīdžejiem, kurš spēlē
tumšāko mūziku ārpus mājas atskaņotāja. Ikdienā strādā par arhitektu un dizaineru.
Ar
ko Tev sākās mūzika un cik gados aptuveni? Pirmie ieraksti?
Mūziku
sāku cienīt jau kopš 1979.gada bērna šūpuļa, kad māte klausījās lentu
magnetafona ierakstus ar Eiropas pop-roka leģendām: The Eagles, Clearwater
Revival Creedence, Smokies, ABBA, Bony M utt. un opja klasiskās (simfoniskās)
mūzikas vinilu kolekciju. Lai mani iemidzinātu, ome man dziedāja vecas un
neķītras dzērāju un pirātu dziesmas. Ome man bija baigā tusētāja, un pati sevi
dēvēja par „Vella vecomāti”. Mana mīļākā plate, ko bērnībā diezgan bieži
klausījos, bija „Šveiks”, 1978 – Margaritas Vilcānes un Ojāra Grīnberga
iedziedāta leļļu teātra luga pieaugušajiem.
Mana
metalizācijas vēsture ir aizsākusies 90-to gadu pašā sākumā ar AC/DC –
Thunderstroke / Are You Ready / High Way To Hell, Scorpions – Wind of Change,
Sisters of Mercy – This Corrosion / Lucretia My Reflection, Metallica – One /
Sad But True, Megadeath – Rust in Peace, Iron Maiden – Fear of The Dark /
Be Quick or Be Dead, Iced Earth, Judas Priest – Painkiller, Black
Sabbath – Paranoid, Accept – Metal Heart, Korozia Metalla – Djavol zdjes, Huskvarn
– On The Road, Sepultura – Arise / Territory, Slayer – Hell Awaits / Dead
Skin Mask, Kreator – Karmic Wheel, Running Wild – Death or Glory, W.A.S.P. – I
Wanna Be Somebody / Wild Child, Bauhaus – Bela Lugosi's Dead, Lacrimosa – Copycat,
Fields of The Nephlim – Celebrate, u.t.t.
Esi
audzis līdzi labajiem, zaļajiem gadiem, kad bija „Mad Mix”, Veldze, alus bija
garšīgāks, interneta nebija, bet bija citas sajūtas. Kas nāk prātā pirmais,
patinot gadus padsmit atpakaļ?
Rīgas,
Briāna ielas metālistu klubiņš ar melnā metāla interjeru „Mad Mix” un Ķīpsalas
koncertzāle „Robinsons” bija sākums nākošai metālistu paaudzei pēc manis :)
Protams, ka Vecrīgas, Līvu laukuma skvēriņš pie kādreizējās strūklakas, kurā
pat bija ūdens, bija mūsu sākotnējā tusiņa galvenā tikšanās vieta, kas tautā
tika saukta par „Veldzi”, kas nodēvēta par godu strūklakai blakus esošajam
kafejnīcas namiņam ar tādu uzrakstu uz tās. Tā bija riktīga, veldze, kur varēja
pie strūklakas dzert aliņus un satikt visus neformālos draugus no Rīgas,
Jelgavas un arī bieži vien kādus vēl citu pilsētu neformāļus. To tur gandrīz
vai katru dienu bija tik daudz, kā „Melnās Piektdienas” lielkoncertos.
Karstākajās dienās tur varēja labi izpeldēties, tik Rīgas dome pārtrauca laist
ūdeni baseinā, kopš tās vienas karstās vasaras, kad mēs visi neformāļi tur peldējāmies
ar drēbēm un šļakstījām visus garāmgājējus : ) Runājot par Alu, nevaru
sūdzēties par tiem tumšajiem un dzīvajiem aliem (Eļiem) ko mūsdienās var nopirkt,
bet zāle gan agrāk bija zaļāka :))
Pats
pārstāvi tumšo pusi – no tumšās pop
elektronikas, cauri psihodēlijai, gotika un arī doom. Droši, ka arī tumšākos industrial
žanrus ar var minēt tepat klāt. Kā izvēlies, ko klausīties, ko spēlēt? Ko pats
klausies ikdienā?
Šobrīd,
pasākuma gaidās, uznāca neliela melanholiska nostaļģija, un tāpēc klausos vecos
labos Cannibal Corpse albumus (lai ar tas nav doom metal), kas netika iepriekš pieminēti, lai šajā jautājumā
neatkārtotos! Parasti ikdienā ļoti daudz interesējos dažādos ārzemju torrentos
par to, kas tikko ir iznācis sekojošos mūzikas žanros: doom, gothic, stoner, heavy un atmospheric, melodic black, death metal. Priekš mūzikas pasākumiem,
kur vairumā gadījumos man ir jāspēlē vairāk par 2 stundām, cenšos izvēlēties
skaņdarbus tā, lai iepriecinātu publiku ar labi ritmisku un emocionālu iespaidu
bagātu mūziku, ko klausoties, gribas līdzi sist ritmu, jeb, pat nezinot vārdus,
gaudot tām līdzi :)
Atceries
savu pirmo dj setu? Ko spēlēji, kā uzvedās cilvēki?
Pirmā
reize, ja nemaldos, man bija 1994.gada Ādažu vidusskolas Rock & Metal nakts
pasākums, ko es, kā šī pasākuma ierosinātājs no 10.klases, sarīkoju kopā ar
12.klases metāl mūzikas faniem, spēlējot no vairākiem kasešu magnetafoniem, jau
priekšlaicīgi uztītām un uz kasetēm marķētām dziesmu sākumu vietām, skolas
centrālajā – apaļajā aktu zālē(ar otrā stāva balkonu visai zālei apkārt). Pasākums bija
vērienīgs, tur netrūka hajotāju no pašu rīkotāju puses un arī apmeklētājiem
bija interesanti iesaistīties metālistu propogandas pasākumā!
Liekas,
ka esi viens no vecākajiem dīdžejiem, kas joprojām spēlē gotiku?
Gotisko
rock un industrial metal sāku spēlēt tikai kopš 2006.gada, kad man un manai
pirmajai sievai nāca pasaulē dēls Dāvis, un man, nez kādēļ, tieši tad pa
nopietno aizsākās pasākumu rīkošanas periods, lai arī netrūka manis mājā, mums
ar sievu toreiz bija kopīgas intereses un līdzīga muzikālā gaume. Sākās viss ar
„Naktsputni dejo”, kur kolēģu nospraustais virziens bija stingri noteikts kā gothic-dark
wave-psychedelic rock un
neoclasic neofolk deju mūzika, bet man jau no paša sākuma tajā visā
pietrūka doom un gothic metal ritmi ar „pačkas” kratīšanas iespējām, kā arī
enerģiskais industrial, pie kā var
gan uz vietas maršēt gan kārtīgi izstaipīties un izvingroties, ja neapmeklē
aerobikas nodarbības, kas laikam ir pat ļoti veselīgi :) Svaru zāli nemēdzu
apmeklēt, jo man pietiek ar to svaru, ko nēsāju savā mugursomā un velosipēdu
gandrīz katru dienu uz pleca nesu uz 5 stāvu. Bez manis ir vēl daži vecā kaluma
gothic žanra Dj kā Valter Kiršteins,
Kraa (Krišjānis) & Ruta, kas arī turpina piekopt vecās „Naktsputni dejo” tradīcijas.
Kā
Tu pats sevi vairāk redzi – kā trolli, gotu vai jokainu frīku?
Jokaini
frīki ir, manuprāt, visi, pat tie, kas sevi par normāliem sauc, un par gotu
sevi saukt ir lamu vārds un kas tad vai es pēc troļļa izskatos :) Pats sevi
pasākumu gaitā pozicionēju kā Dark elfu jeb varētu saukt arī par urukhaju
:) vai tautā saukto orku :)), jo esmu diezgan agresīvi enerģisks ar
dzēlīgu satīru, lai ar mēdzu arī būt labs, mīļš un pūkains :)
Gotika
– tādā mazā, skaistā zemes pleķī, kā Rīga (esi dzimis rīdzinieks?) gotika,
liekas vairāk izplatīta ir tikai arhitektūrā, nevis klausītāju masās. Kā tev
liekas, kāpēc tā?
Esmu
Rīgā dzimis, bet savu bērnību pavadīju Rīgas rajonā, Ādažos un tur arī mācījos
līdz 11. klases vidum, kad man tur ļoti piegriezās būt pēdējam mohikānim.
Nevisai gribētu, ka mani pieskaita šauram gotiskās mūzikas izpratnes priekšstatam
saistot to ar MM un HIM fanu loku, kas patiesībā ir tikai tālas atvases no tās
kultūras. Latvijā un, galvenokārt, Rīgā, šīs kultūras uzplaukumi visos laikos,
sākot jau ar tiem pašiem viduslaikiem, ir bijuši viļņveidīgi, jo šī kultūra nav
visiem saprotama un pieņemama. Tās kopēji un sekotāji ir talantīgi un pat ļoti
aizņemti un atbildīgi indivīdi, kam sabiedriskas kultūras izpausmes ir nepastāvīga
laika pavadīšana. Vairums tādus pasākumus labprātāk apmeklē vismaz 2 reiz gadā,
un parasti tas ir Halloween laikā (lai arī izklausās banāli), bet tamdēļ šis
amerikāniskais svētku nosaukums mūsu rīkoto pasākumu afišās netiek izcelts, jo
mēs tajā oktobra pēdējā dienā jeb, pēdējos gados, novembra pirmajos datumos,
rīkojam šo karnevālu ar uzsvaru uz latviešu tradīcijās zināmo veļu laiku. Otrs
mūsu apmeklētākais karnevāls ir Valpurģu nakts, kas ir 30.aprīlī un veiksme
šajā īstajā svētku datumā ir tā, ka nākamā diena ir valstī atzīta
oficiālā brīvdiena – 1. maija darba ļaužu svētki. Šajās pāris mūsu svētku
naktīs mēs aicinām „Gotiskās” sabiedrības pārstāvjus uz radošuma izpausmi telpu
dekorācijās, tērpu un masku veidošanā un, gan jaunos, gan jau sen pazīstamos, gothic-doom-industrial un stoner-metal-rock mūziķus gatavoties uz
šo koncertu ar vienreizējiem šoviem izrādot no sevis pašu labāko. Īsāk sakot
reāls black sabbath!
Neesmu
sekojis līdzi latviešu gotikai rokā un metālā – kas mums ir, bija? Ex Anima,
Diadēma, Heaven Grey. Kas vēl? Skumju Akmeņi ir atpakaļ. Klasika?
Kaut
kas tāds bija un kaut kas vēl no tā ir, lai ar Heaven Grey tikai nesen kāds
sācis pie šī žanra pieskaitīt. Piekrītu arī, ja My Dying Bride, Type O Negative,
Tiamat un Lake of Tears uzskatām par gotisko mūziku. Pie Latviešu pašmāju
klasikas varētu piebilst, ka, manuprāt, Juris Kulakovs un Ieva Akurātere
noteikti ir sirdī 80-to gadu goti, un, līdz ar to, es grupu Pērkons arī varu
pie tā pieskaitīt, jo, balstoties uz salīdzinājumu ar tā laika gotisko roku
Lielbritānijā (UK), ir visai labi saskatāmas paralēles. Starp citu, arī
leģendārie Zig Zag savos pirmsākumos ar Gvido Lingas vokālu un jau neesoša
grupa Aurora ir no šīs puses.
Runājot
par mūsdienām, aktuālas šobrīd ir divas ar manu atbalstu noturētas pašmāju
gotiskā žanra metal grupas: Dark Nexus un
NightTales (meklējiet „sejasgrāmatā”), kurām tūlīt jau 12. jūlijā būs arī
kopkoncerts klubā „A Nice Place”. Abas šīs grupas ir samērā jaunas un darbojas
vismaz 2 gadus, kā arī abas jau drīz plāno izdot CD un strādā arī pie kāda
video klipa. Tik pagaidām vēl ir pagrūti šīm grupām iekļūt Latvijas rock un metal festivālu programmā, bet, domājams, ka nākošgad to vajadzēs
realizēt. Tāpēc, lūdzam lielāku atbalstu šo grupu atbalstītājiem: iesakiet šīs
grupas arī saviem draugiem un kopīgi apmeklējiet šo grupu koncertus, kas ar katru
reizi kļūst ar vien krāšņāki, kā arī balsojiet par šīm grupām, kur vajag, lai
arī festivālos šīs grupas parādītos.
Šogad, augusta beigās, šīm 2 grupām ir pēdējā iespēja parādīties uz samērā
jaunā rock un metal festivāla CITAVIDE.LV kādas no divām skatuvēm Ogres salā.
Salīdzinoši
nesen, biji vairāk kā djs, šobrīd jau esi stabils koncertu rīkotājs –
karnevāli, vampīru, raganu un citu mošķu muzikālās ballītes – kā nonāci līdz
šim?
Ja
nesen ir kopš 2006.gada, tad es šīs lietas piekopju paralēli.
Runājot
par karnevāliem , kā jau teicu, tā ir radošuma izpausme un tumšie tēli jau no
bērnības briesmu filmām ir uzrunājuši ar savu netradicionālo izskatu un
izpausmēm.
Kā
arī tāpēc, ka mūsdienu daudzo gotiskā stila virzienu tērpu daudzveidība ir ļoti
interesanta, un labprāt kultivēju šo ģērbšanās kultūru, kaut vai tikai karnevālos
un šādos saviesīgos pasākumos. Labprāt esmu šo pasākumu deju vakara daļas
vadītājs, izvēloties atbilstošu mūziku atbilstoši attiecīgā vakara tēmai un
atmosfērā valdošajām emocijām.
Industriāļi
– vēl viena tendence, kas dominē – mazāk gotikas, vairāk industriālās
tendences.
Ko
lai saka, labi paziņas, intelektuāli un uzcītīgi cilvēki, kas taisa spēcīgu un
ritmiski interesantu mūziku pie kā var izvingroties. Šie nav baigi atsaucīgie
uz karnevālu tērpu radošumu, ja neskaita tos, kas tomēr atļaujās būt citādāki
kā parasti, jeb vienkārši dažiem veicās ar to, ka uz pasākumu ierodas gāzmaskā
vai kādā cita veida industriālās rūpniecības aksesuārā. Ir arī tā sauktie cyber goti, kas pēc skata pie mums ne ar
ko diži nespēj pārsteigt tos, kas tādus ir simtiem atskatījušies līdz nelabumam
Vācijas vai citos Eiropas industriālās un gotiskās mūzikas festivālos.
Publikas
trūkums jeb jaunas tendences – kā goti kļūst par cyber gotiem?
Grūti
pateikt, kas katram galvā notiek. Varbūt tas ir kas tāds, kas ir jāizslimo.
Šķiet, ka arī es biju ar to slims, bet kaut kā vairs neatceros līdz kam tas
dagāja. Tā dejojamā elektro bītu mūzika, daudz enerģisku palīglīdzekļu un jau jūties kā
žiperīgs robots :)). Man tas bija laiks, kad ļoti daudz skatījos Sci-Fi
futūristiskas un post-apokaliptiskās filmas par laiku pēc 3 pasaules kara un to
kā cilvēki risina attiecības ar jauno kiberpasauli. Otra galējība ārišķību ziņā
ir steam punk-goth, kas arī ir
diezgan aizraujoša naudas un laika ieguldīšana sava futūristiskā tēla
veidošanā, tik šis vairāk saistās ar vēsturisko tvaika dzinēja laikmetu
viktoriānisma laika periodā 19. gs.. Vairumā šādu fantastisko romānu un to
ekranizējumu saistīti ar to kā mūsdienās jeb tālākā nākotnē izskatītos un kāda
būtu sadzīve, ja tvaika dzinēju laikmets nebūtu beidzies.
Goti,
industriāļi, metālisti – kura ir tā labākā publika?
Visi
ir labi, ja vien ciena pašu brīvprātīgi apmeklētā pasākuma tendences, tai
skaitā „dresskode” un citus klātesošos. Ja vēl „pahajo” ar izlaistiem matiem
pie kādas labi emocionālas un ritmiskas dziesmas un vēl iesaista tajā citus,
tad tie man spēj kļūt par labākajiem draugiem !
Pīrāga
tumšā puse – ko ieteiksi vai kas Tevi iespaido, no tumšās puses mākslā,
literatūrā?
Ja
godīgi, tad neesmu tikai tumšo krāsu cienītājs, bet, ja jāiesaka, tad sekojiet
man Facebook.com un Pinterest.com. Tur jūs redzēsiet tos sarakstus ar
visu, ko es iesaku no tā, kas man patīk! Bet, lai te kaut ko reāli būtu
ieteicis, tad izlasiet krievu rakstnieka Bulgakova „Meistaru un Margaritu”, kaut
ko no Edgara Po stāstiem, kā arī Nīčes un tumšās dzejas meistara Šarla Bodlēra
darbiem. Ja esat latviešu mantojuma cienītāji, tad A.Grīna „Dvēseļu puteni”, A.
Pumpura „Lāčplēsi”. Tēlotājmākslā nezinātājiem
iesaku H. R. Giger un Luis Royo, no vietējiem māksliniekiem –
mūsdienu gleznotāju un multimākslinieku Artūru Bērziņū, bet no klasiķiem Kārli
Padegu.
Tas
pats ar mūziku – ko ieteiksi jaunajai paaudzei, kas meklē ko vairāk par gotisku
dabstepu vai komerciāli veiksmīgu HIM?
Kad
tad HIM bija no gotiem veiksmīgākais ? Dāžiem tik priekšstatus sačakarēja. Tas
ir somu dark roks. Un grūti man
iedomāties, ko pieskaita pie gotiskā dubstepa, ja vienīgi ar šo birku man var
salīmēties jaunais 2012. gada Roba Zombie albūms un arī viņa blakus
projekta Scum of The Earth albums, kas
tik tiešām meistarīgi ir apvienojis dubstep
ar industrial heavy metal un pie visa
arī jūtama atbilstība goth pasākuma
dj setam!
Grūti
man kaut ko te ieteikt no tā daudzuma, ko mēdzu cildināt . Nekautrējaties un rakstiet
man, vai jautājiet dzīvajā un es katram pēc to jau esošās pieredzes iedošu
receptes un virzienus uz jauniem gothic –
industrial, doom & stoner metal
mūzikas apvāršņiem. Jeb, ja paši protat lietot torentus, tad meklējiet jaunumus
pēc žanriem : RockBox – PsychoCydd.
Lavkrafts
– pirmo reizi lasot uzdzina zosādu?
Atvaino,
bet kaut kā vēl nav uzrunājis. Laikam taupu vecumdienām : )
Kodi
– ikdienā esi tikpat neformāli ģērbies, Latvijā noteikti ir pagrūti atrast kaut
ko specifisku gotiem vai subkultūru cienītājiem. Viļņā no gotu veikala palicis
tikai interneta veikals.
(p.s.
viena no nākamajām sarunām būs ar māsām no Viļņas „Fantasmagoria” veikala –
vēlies ko pajautāt?)
Dresskods
– apģērba stils, kas visos mūsu pasākumos ir līdzīgs, jo galvenais ir tumšās
(melnās) drēbēs, ieteicams ne kedās un ne kādā rūtainā „redneku” kreklā.
Karnevālos, protams, tam visam jāpieiet ar radošumu un izdomu, lai arī citiem
tai vakarā ir uz ko paskatīties un to pašu stingri prasām arī no skatuves
māksliniekiem! Latvijā tādu specializēto veikalu nav, bet kaut ko var noteikti
atrast arī Vecrīgas daudziem zināmajā mūzikas veikalā Randoms. Kaut tur ar
laiku būtu vairāk kā tāda! Pie mums, Rīgā, darbojas daudzi talantīgi tērpu
meistari, ko var dēvēt arī par modes dizaineriem, kas par saprātīgu samaksu
mēdz izgatavot no jeb kāda apģēbu materiāla cēlus tērpus un aksesuārus!
Arī
man pazīstamās kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā mītošās tumšās modes veikala
„Fantasmagorija” īpašnieces ir modes dizaineres. Publisku jautājumu man viņām
nav. Lai tik pa retam atbrauc arī uz LV uzspēlēt kā DJ kādā mūsu rīkotajā
industriālās mūzikas ballītē. Pēdējo reiz viņas bija Veļu nakts karnevālā Latvijas
1.rokkafejnīcas pagrabā un publikai, nedēļu pirms pasākuma, piedāvāja 13%
atlaidi interneta veikala preču iegādei un bezmaksas piegādi uz šo pasākumu,
kas bija labs un interesants risinājums!
Pasākumi
– pēdējā laikā, daudzi saka, ka koncertos publikas paliek arvien mazāk. Kā Tava
acs rāda – emigrācija, deģenerācija, vecums, dažādas aknu kaites vai pārmērīgs
piedāvājums?
Par
emigrāciju – pats neesi apsvēris domu nodoties Anglijai vai Vācijai – uzspēlēt
Wave Gothic Treffen, piemēram?
Sākot
no beigām: „Wave Gothic Trefen” ir patiešām lielisks goth-industrial un folk
mūzikas festivāls vienā no krāšņākajām Vācijas pilsētām Leipcigā, kur jau 22 gadus
maija beigās notiek šis mega festivāls pa visu pilsētu - operā, teātros, visos iespējamos mūzikas
klubos, pabos, bāros un parkos. Tur esot ir sajūta, ka infrastruktūras ziņā
divas, trīs reizes cēlāku pilsētu par Rīgu, uz veselu nedēļu apdzīvo tikai tumšā
publika, tai skaitā raganas, vampīri un vēl visādi melnie dīvaiņi, kā arī jau
iepriekš minētie un bezgala apnikušie cyber
goti. Protams, ka ir vēlme arī citās valstīs uzspēlēt un gan kādu dienu tas
sanāks. Braukt prom uz ilgu laiku nav baigā vēlme un ir te pat ko vēl darīt. Ja
citiem ir tā, ka apstākļi spiež vai kaut kas vairāk iespējams no tā, ko vēlies
un ja tas ir vairāk citur, tad, lai tik brauc. Varbūt vairums ir atraduši savu
otru pusīti, nopirkuši māju laukos ar dārzu un bērnu ir gana, darba daudz,
dzert un braukt pie stūres nav veselīgi ... Koncertu piedāvājums ar laikam ir
liels, no visa kopējā alternatīvās mūzikas klāsta. Tie, kam patīk tusēt un
dzert, un kas to var atļauties, var arī regulāri pārtapt par ko citu, mainot
savu izskatu uz katru pasākumu pielāgojot to attiecīgajam draugu tusiņa stilam,
jeb kā vairums tusētāju, savu ērtību labad apkārt vazājas pidžamās jeb
ikdienišķos mājas vai darba jeb sporta apģērbos, ar ko mūsu pasākumos ieeja ir
ierobežota ar dārgāku ieejas maksu.
Rīga
– vienu dienu man baigi likās, ka smuka, zaļa, bet masīvi pelēka pilsēta. Gana
daudz pēc padomju ēku, kas lielas un pelēkas. Un noskretušie veclaiku
pieminekļi – smukās mājas, arhitektūra, kas brūk kopā. M? Varbūt vajadzētu
pakrāsot drusku?
Aizbrauc
paceļo ar autostopiem bez daudz naudas, sākot ar 2 nedēļām un tad jau atkal pēc
kāda laika iemīlēsi Rīgu. Kā arhitekts, es gribētu vairāk zaļo atpūtas vietu,
bet Rīgas centrs ir pārāk blīvs, lai tajā izveidotu kaut ko vairāk cik jau tam
ir atvēlēts. Tāpēc jābrauc uz vasaras festivāliem nakšņot teltīs un ar laivām
pa krāšņajām Latvijas upēm. Vairāk vajag piedomāt, kā attīstīt citas Latvijas
pilsētas un atpūtas vietas. Rīgā gan varētu novākt Uzvaras parka padomju
monumentu un pārcelt to 9.maija tusiņu uz Salaspils memoriālu, jo tas Rīgā ir
visdrausmīgākais.
Rīgas
kultūras dzīve – ko ieteiksi, no klubiem, kur ir forši tusot, kur forši rīkot
pasākumus?
Latvijas
1.Rock Kafejnīca, A Nice Place, Depo, Nabaklab, Melnā Piektdiena, Bubamara,
Rockabilly, Vieta, Aptieka, Kaņepes centrs, Remontbarža.
Digitālais
laikmets sasniedzis arī mūs, iet jau otrais slānis, kad mūzikas ir tik daudz,
ka pat vairs nepietiek laika šķirot, kas baudāms, kas ne – paliks tikai vecās,
pārbaudītās vērtības vai lielbudžeta veiksminieki?
Kasetes,
diski, disketes,plates, dj Windows – droši vien, vecie labie dj-i, kas vadā līdzi
milzu kastes ar platēm jau sāk izmirt vai palikt slinki, jo talkā nāk ērtais,
vieglais instruments – laptops. Cik liela ir Tava disku kolekcija? Ikdienā
spēlē no diskiem vai tomēr laptops?
Disku
kolekcija un arī veco audio kasešu kolekcija ir tik nenormāli liela, ka katrs
stūris katrā istabā ir piebāzts ar tiem. Tāpat ar gandrīz terabaits
vairākos cietajos diskos ir izsēts. Kārtot to visu jau pārgājusi vēlme. Tik
putekļus jānoslauka. Uz pasākumiem ņemu gan PC gan kaudzi ar CD salktus
mapītēs, jo, ja ir pieejami disku atskaņošanas aparāti, tad vienmēr ko labu
šajos CD arhīvos var atrast atbilstošā pasākuma garšas uzlabošanai!
P.s.
Neesi domājis uzrakstīt kādu grāmatu, kā Joņevs?
Esmu
pārāk aizņemts, lai ar to nodarbotos. Ja rakstīšu tad diez vai tikai par to kā
ir bijis, bet, ja tomēr rakstītu, tad tas varētu būt kaut kas izdomāts, par to
kā varētu būt, par ko lasītājam liktu labi padomāt, un saprast kā pašam ir
bijis un kā tagad ir un ko darīt tagad, lai būtu labāk!
27.
jūnijā pirmo reizi Rīgā, amerikāņu funeral
doom metāla kulta vārds Evoken – šajā pasākumā esi dīdžejs. Ko Tev izraisa,
izsaka Evoken un ko esi iecerējis spēlēt šajā pasākumā?
Jātzīst,
ka es vairāk šo koncertu gribu apmeklēt visu pārējo grupu sakarā, jo tas ka šie
ir no ASV man neko neizsaka un es īsti nesaprotu, kas viņos ir tāds par ko tos
tā apjūsmo? Bet varbūt par to es pārliecināšos tikai viņus dzirdot dzīvajā!
Izvēlēties
dziesmas paredzu nepieturoties pie tā vai attiecīgā grupa ir tikpat draudoši
dūmīga kopumā kā šī koncerta headlaineri :). Noteicošais šajā reizē ir izjusti lēnas
un spēcīgi jūtu skarošas dziesmas no: My Dying Bride, Lake of Tears, Type O
Negative, Cemetary, Tiamat, Crematory, Cemetery of Screams, Tristania, Lord
of Belielal, Morbid Angel, Tristitia, Kreator, Let Me Dream, Motorhead, Saturnus,
Altar of Oblivion, Omnia, Abysmal Grief, Fejd, Death, Ceremonial Castings, Cannibal
Corpse, Danzig, Judas Priest, Paradise Lost, Doomdozer, Dominion III,
Adoration, Fields of The Nephlim, Black Sannath, Candlemass, Evol, Pazuzu, Brotherhood,
WWIII, Fight, The Meads Of Asphodel, Puscifer, Tool u.t.m.l.
Aptuvenais
vecums?
33
Aptuvenā
nodarbošanās?
Ikdienā
strādā par ēku arhitektu projektētāju un interjera mēbeļu dizaineru.
Esmu
arī pasākumu fotogrāfs, ar morāli un fiziski 7 gadus novecojušu aprīkojumu, bet
gan jau, ka pienāks arī labāki laiki, tad jūs redzēsiet, ko varu ar labāku
tehniku! Mēdzu arī parkos spēlēt frizbiju un badmintonu ar saviem
labākajiem draugiem un nepazīstamiem svešiniekiem, kam arī to gribas pamēģināt.
Regulāri apmeklēju aikido nodarbības. Ar septiņgadīgo dēlu Dāvi spēlēju futbolu
un florbolu. Ar piecus mēnešu jauno meitu Loti Freiju mēdzu vārtīties pa grīdu
un prikoloties, lai viņai būtu jautri, jo patīk kā viņa smejas.
Labprāt
palīdzu arī citiem ar pasākumu afišu dizainu, mēdzu sacerēt dzejoļus, dziesmu
tekstus, elektronisko mūziku, kas nav vēl tuvu gatavam, spēlēt klavieres, akordeonu,
dažādus neparastus stīgu instrumentus, bungas arī uz gultas spilveniem un
dažādiem katliem.
Aptuvenais
dzīves moto?
Neturi
sveci zem pūra! Citādi tas var aizdegties :)
Radošās
apvienības moto skatīt sākumā!!
Vietne: