Evita Hofmane
Šā
gada oktobrī savas Baltijas valstu koncertturnejas ietvaros Rīgā un Liepājā
uzstāsies atmospheric
rock / metal vienība Teardown no Somijas un Igaunijas progressive metal grupa Emphasis. Grupas sniegs
divus koncertus - piektdien, 25. oktobrī Liepājā, klubā Fontaine Palace un,
dienu vēlāk, Rīgā, klubā Music Factory A
Nice Place, kur viņiem pievienosies arī Latvijas dark
metal grupa Preternatural.
Koncertu gaidās
piedāvājam sarunu ar grupas Teardown līderi Sami Ahmaoju, kurā viņš vēsta par
to, ko nozīmē elpot un dzīvot mūzikas pasaulē 24 stundas dienā un septiņas
dienas nedēļā, par jauno, šogad iznākušo albumu „Inner Distortions” un vēl
virkni citu, somiski specifisku lietu.
Teardown pastāv jau
divpadsmit gadus un jūs darbojaties ar ievērības cienīgu neatlaidību. Kas uztur
šo motivāciju dzīvu esam?
Sami Ahmaoja: Teardown mums ir
kā dzīves veids. Ja pēkšņi šī nodarbe mums vairs nešķitīs saistoša, ar to viss
beigsies vai arī mēs ņemsim pārtraukumu. Līdz šim tādas vajadzības nav bijis. Var
teikt, ka savā ziņā esam kā ģimene, laika gaitā gluži kā saauguši kopā. Grupas
sastāvs gadiem ejot ir mainījies, taču tas nenozīmē, ka kontakts būtu zudis.
Visi bijušie Teardown dalībnieki vai sesiju mūziķi kā, piemēram, Āpeli, ir daļa
no grupas un ļoti labi draugi.
Motivācija nāk no mums pašiem un, protams, no faniem, kas mudina attīstīties
arvien vairāk. Izsalkums nav remdināms. Ja pārstāj attīstīties, esi apmierināts
un vienkārši stāvi uz vietas – tas ir beigu sākums.
Kāds,
kurš zināja ko runā, reiz teicis: „Zemākie un augstākie punkti ir paši svarīgākie.
Viss, kas ir starp tiem, ir vienkārši pa vidu.” Ko Tu varētu pastāstīt par šiem
zemākajiem un augstākajiem punktiem savas grupas pastāvēšanas laikā?
Sami: Es tam piekrītu. Tādu
pašu efektu ir radījis arī mūsu albums „Inner Distortions”. Tāpēc esmu ļoti
priecīgs par tām recenzijām, ko līdz šim esam saņēmuši. Es nedomāju, ka
Teardown darbojas tāpēc, lai (iz)patiktu ikvienam. Tas nav mērķis kāpēc mēs
radām mūziku. Mūsu „uguns” var nodedzināt jūsu māju vai padarīt to siltāku – tā
ir jūsu pašu izvēle.
Par zemākajiem un augstākajiem punktiem ir nedaudz grūti teikt, jo ceļš ir
bijis ilgs un sliktākie brīži nav tie, ko cenšamies paturēt prātā. Taču, ja par
to tā vai citādi vajag pastāstīt, tad man pašam zemākais punkts bija uzreiz pēc
albuma izdošanas. Es biju tukšs un nesapratu kā lai rodu spēku uzsākt nākošo radošo
projektu – darbu pie otrā albuma. Lai atgūtos bija nepieciešami pāris koncerti
un daudzas stundas mājās, spēlējot ģitāru. Man sev pašam vajadzēja pierādīt, ka
esmu spējīgs radīt kaut ko jaunu. No citiem mūziķiem esmu dzirdējis, ka atgūšanās
no šāda veida „paģirām” mēdz ilgt gadiem, tāpēc uzskatu, ka esmu diezgan viegli
ticis galā ar šo problēmu. Jāsaka, ka daudzējādā ziņā man palīdzēja arī mūsu
bundzinieks Arto. Viņš pēkšņi no diezin kurienes smēlās pārsteidzošas ierosmes
jaunām dziesmām un tas arī mani iedvesmoja.
Runājot par daudzajiem lieliskajiem brīžiem Teardown darbošanās laikā,
jāsaka, ka man pašam viens no tiem bija mūsu pirmais akustiskais koncerts klubā
Respa (Hāpajarvi, Somijā). Es biju patiešām sasodīti nervozs, vairāk kā pirms
jebkura cita koncerta, taču tas izdevās pat perfektāks kā varēja gaidīt . Arī
tūre pa Eiropu bija lieliska, mums bija iespēja spēlēt arī trakajās Baltijas
valstīs, kur mūs uzņēma ļoti labi...un tas alus, ak, vai, it īpaši tas, ko
dzērām Alaus Namai Viļņā...Vēl viens no mūsu labākajiem koncertiem bija
Rockiklubi Valgā. Tā vieta bija satriecoša un cilvēki bija pozitīvā nozīmē
patiesi traki!
Saki man, vai
kļūt par mūziķi zemē, kur teju katrs otrais darbojas vismaz pāris grupās, ir
izaicinājums vai kaut kas tāds, kam jūs, somi, esat nolemti jau piedzimstot?
Sami: Laikam jau mēs,
„Kalevalas cilvēki”, esam pārpilni lietu ko vēlamies pateikt, bet mums nav tik
daudz veidu, lai to visu izpaustu. Tāpēc viens no tiem ir mūzika. Tu izpaud
savu sakāmo, mokot ģitāru vai izkliedzot savu sāpi mikrofonā. Daudzi uzskata,
ka somi ir drūmi un depresīvi, kas arī varētu būt tiesa, runājot par kādu daļu
no mums. Pastāv arī uzskats, ka pie mums
dzīvo sasodīti polārlāči... Taču, klau, piemēram, bungošana nevar padarīt
skumju! ... un, jā, starp citu, pie mums polārlāči nedzīvo.
Tomēr jāsaka, ka kultūras fondi vai jebkuras citas organizācijas nesniedz nekādu
atbalstu roka un metāla grupām. Pēc manām domām tādējādi izrādot absolūtu
necieņu. Viņi, protams, it kā dod iespēju gūt finansējumu, piemēram, lai
ierakstītu albumu, bet principā tās ir tukšas runas. Tā nauda gadu pēc gada
tiek klasiskajai vai folkmūzikai un viņi pat nepaskaidro kāpēc tā arvien
notiek.
Vienas un tās pašas grupas, kuras jau ir guvušas panākumus, noslauc visas publiskās balvas, kas tiek
piešķirtas Somijā un to dziesmas skan radio stacijās, lai arī šeit ir teju
bezgalīgi daudz mūzikas, ko varētu atskaņot. Un, atskaitot interneta vidi, pie
mums nav nevienas raidstacijas, kas tiktu veltīta pamatā undergrounda mūzikai.
Tver mirkli, patlaban
Tev ir lieliska iespēja uzrunāt Latvijas auditoriju un pastāstīt arī par citām
grupām, kurās pats vai citi Teardown dalībnieki darbojas!
Sami: Es spēlēju
basģitāru grupā ar nosaukumu Lucidity (www.lucidityband.net) un mēs šogad grasāmies ierakstīt pilnmetrāžas albumu.
Mana kaislība uz basģitāru aizsākās jau tolaik, kad sāku spēlēt. Pirmā bija skatepunk grupa Barley dork’s
barbeQ.
Mums pat bija iespēja uzstāties leģendārajā klubā Lepakko Helsinkos pirms
tas tika nolīdzināts līdz ar zemi. Es dziedu un spēlēju ģitāru arī grupā
Malignus. Grupa ir diezgan veca, tā tika nodibināta 1995. gadā un joprojām savā
ziņā turpina pastāvēt.
Mūsu vokāliste Katja, sadarbojoties ar talantīgo ģitāristu Rippe, spēlē
akustiskos koncertus projektā ar nosaukumu CatchRitch. Viņi galvenokārt izpilda
citu grupu, kā, piemēram, Led Zeppelin dziesmu kaverversijas. Mūsu basģitārists
Laine spēlē ģitāru grupā Hayleys Royal Whores (http://goo.gl/SqMzVO).
Viņi pirms pāris nedēļām atgriezās no Eiropas tūres. Arto spēlē bungas dažos death metāla projektos. Citas grupas un
projekti arī palīdz mūsos uzturēt degsmi darboties. Ir forši laiku pa laikam
kāpt uz skatuves dažādu grupu sastāvā.
Tu esi grupas
galvenais radošais virzītājspēks. Saki, kā Tu uztver kritiku, jeb, teiksim,
idejas par to kā šim vai tam vajadzētu būt? Katra dziesma ir mazs mikrokosmoss
un, ja esi tā radītājs, varbūt nav tik viegli ļaut kādam citam to kritizēt?
Sami: Man patiesi
sasodīti patīk kritika! Arī bekons man tīk. Ja neesi spējīgs sagremot kritiku,
tad esi izvēlējies nepareizu nodarbošanos. Tāds ir mans uzskats. Es ar prieku
uzklausu atsauksmes par mūsu mūziku un tekstiem. Man patiešām patīk redzēt kā
fani vai arī ne-fani uztver mūsu mūziku. Mēs Teardown dziesmas radām kopā un
tas nozīmē, ka dažkārt no grupas biedriem nākas dzirdēt arī kaut ko tādā stilā:
„Vecīt, tas rifs ir kā sasodīta margrietiņa uz smaidoša locekļa galviņas, velns
par stenderi, tas nekam neder, izdomā kaut ko tādu, kas liks cilvēkiem raudāt!”
Kritika ir daļa no radošā procesa.
Vai ar Tevi ir
viegli sastrādāties?
Sami: Vienkāršiem
cilvēkiem iekšā nav ne mazākās kaislības, tā kā, iespējams, esmu nedaudz sarežģīta
personība ar ko kopā darboties grupā - ja tas bija tas, ko tu vēlējies uzzināt.
Taču vispār es neuzskatu sevi par sarežģītu personību, piemēram, ar mani ir
viegli sarunāt aiziet iedzert alu, ja ir tāda vēlme. Protams, laiku pa laikam
mēs mēģinājumos nedaudz pacīnāmies par šādām tādām detaļām, taču tas ir ceļš kā
visiem sasniegt optimālo rezultātu. Teardown nav viena līdera pakļautībā, pie
mums valda demokrātija.
Šogad martā
Teardown izdeva savu debijas albumu „Inner Distortions.” Noslēdzies nopietns darba posms. Vai esat apmierināti ar
sasniegto rezultātu?
Sami: Mēs esam vairāk
kā apmierināti un ļoti lepni par to kāds izdevies albums „Inner Distortions”.
Taču visu laiku parādās arvien jaunas idejas par to kā varētu spēlēt šīs
dziesmas. Tas ir nebeidzams process un jaunās idejas mēs īstenojam koncertos.
Pirms sākām ierakstu sesiju, mums bija milzums materiāla, aptuveni 14
dziesmas, no kā izvēlēties. Vairākas episkas kompozīcijas nācās atstāt aiz
borta tieši tāpēc, ka tās neiekļāvās tajā albuma koncepcijā, kādu tobrīd
iztēlojāmies. Taču apsolu, ka tās jūs vēl dzirdēsiet!
Pastāsti par „Inner
Distortions” vizuālo noformējumu – kā tas tapa un kāda ir tā galvenā ideja?
Sami: Es pavadīju
mēnešiem ilgu laiku meklējot un skicējot idejas albuma vāka noformējumam. Tās
bija īstas mocības. Grafiskais dizains ir mana pamatnodarbošanās, bet ja kaut
kas jārada paša vajadzībām, tas nāk ļoti grūti. Es veltīju diezgan daudz naudas
un laika, lai tikai dabūtu materiālu ar ko tālāk strādāt. Taču tagad esmu lepns
par sasniegto rezultātu! Katram attēlam ir savs stāsts un albuma vāciņš uzskatāmi
reprezentē visu dziesmu idejisko jēgu, kas arī bija mans mērķis.
Attēli vizuāli parāda to, kā es redzu mūsu dziesmas. Taču es pārliecinājos,
ka pastāv iespēja interpretēt. Interpretācija ir
vienīgais, kam patiesi ir nozīme un tā ir vienīgā lieta, kas man šķiet patiesi
interesanta. Es nevēlos un arī nevaru ielikt šos vārdus kāda mutē, varu vienīgi
uzzīmēt vai uzrakstīt tos un vērot kā cilvēki reaģēs.
Kā rodas Teardown
dziesmu teksti? Tie šķiet tumši, dziļi un personiski.
Sami: Dziesmu teksti
parasti top tā: es radu galveno ideju, pierakstu to un tad Katja un Pipsa
pielāgo to, lai derētu dziesmai. Par dziesmu liriku personīgajiem aspektiem es
sīkāk nevēlos izteikties. Tie ir starp realitāti un izdomu, kopā radot stāstu, taču
to nevaru pastāstīt tikai no sava viedokļa. Tekstos ir pateikts viss un tāpēc
mēs pret to radīšanu izturamies ļoti nopietni. Bez tiem dziesmas ir kā tukša
čaula. Man nav nekas iebilstams, ja klausītājs ar šo tekstu starpniecību nonāk
uz viena viļņa ar mani vai arī tos ienīst. Tā ir mūsu izpausmes forma, ko
radījušas dzīves situācijas un to redzējums.
Vai ir kāda
dziesma par kuras radīšanu esi īpaši lepns?
Sami: Mana mīļākā
dziesma ir Horns (http://youtu.be/jEmydxI0dqY).
Tās tēmā un atmosfērā man izdevās iekļaut dažus no saviem vecajiem black metāla
rifiem. Tas ir interesanti, ka katram no grupas dalībniekiem ir savas mīļākās
dziesmas. Arī klausītāji un recenzenti kā labāko veikumu min dažādas
dziesmas.
Vai esi kādreiz
domājis par to, ka rakstīšana ir kā sava veida terapijas veids? Varbūt Tu
raksti arī kaut ko citu – stāstus vai dzeju?
Sami:Var teikt, ka rakstīšana
darbojas kā sava veida terapija. Taču es personīgi domāju, ka terapija kā tāda
ir muļķības, jo katrs var atrisināt savas problēmas, ja vien to patiesi vēlās.
Jau sesto gadu pamazām top mana
dzejoļu grāmata. Laiku pa laikam es to pāršķirstu, pievienoju jaunus, vēl labākus
tekstus un veicu korekcijas zīmējumos. Varbūt kādudien es šo grāmatu izdošu un,
ja tas notiks, es pievienošu arī CD ar muzikālo pavadījumu.
Palasīju jūsu
dziesmu tekstus un atsevišķas rindas man kaut kā īpaši aizķērās prātā, tāpēc es
vēlētos dzirdēt Tavas refleksijas par tām. Glass Idol „...instrument of untuned hopes”.
Tā sauktais instruments šajā stāstā ir persona, elks, kurš cenšas būt
pārāks par citiem cilvēkiem, pasludināt viņiem savus likumus un mācīt dzīvot.
Īstenībā šī persona ir vēl vājāka kā citi un pat pie mazākā satricinājuma ļoti
viegli salūst.
Fire in Her Eyes
„I cannot fix my life so it will burn if
I can decide...” Dažreiz tas ir
pavisam mazs lēmums,
kā rezultātā izmainās visa dzīve. Saki, kas ir pats nozīmīgākais lēmums ko esi
pieņēmis savā dzīvē?
Tas ir brīdis, kad saproti, ka nav iespējams tikt galā vai aizbēgt no dažām
lietām, tāpēc vienīgais, ko vari darīt, ir nodedzināt visus tiltus un mēģināt
sākt no gala.
Cold Rooms “I look to my past and understand
that I will make the same mistake again...”
Cilvēks, par kuru ir stāsts šajā dziesmā, vēlas atgūties, bet ir pārāk vājš
un ienīst to, ka dzīvo šajā apburtajā lokā. „Cold Rooms” vēsta par mums visiem
tajos brīžos, kad jūtamies absolūti izvesti no pacietības un esam gatavi
ietērpties trako kreklā.
Kāds ir Tavs
viedoklis par mūzikas pirātismu? Jūsu albums ir pieejams lejupielādei bez
maksas.
Sami: Pirātismu nav
iespējams apturēt un nav arī vajadzības to darīt. No vienas puses - tā ir laba
iespēja popularizēt savas grupas mūziku. Man labpatīk domāt, ka joprojām ir
ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk rokās turēt īstu albumu. Redzēt to tādu kā
grupa to radījusi un izdevusi. Mūsu albums „Inner Distortions” bija oficiālajās
Somijas albumu tabulās, par ko es biju ļoti priecīgs un pārsteigts un to nevar
sasniegt caur torentiem vai tmldz. Pirātisms pastāv un nekad nebeigsies, tā kā
nav pat jēgas par to iespringt.
Kā tikt vaļā no
sērīgas omas? Tavas muzikālās rekomendācijas?
Sami: Piemēram, grupas Puhelinkoppi dziesma “Aurinko vitun lasit” ( Tulk.:
“Sasodītās saules brilles”) man rada labu garastāvokli (http://youtu.be/7sdn0nAtp6o ).
Trīs svarīgākās
lietas, ko mums vajadzētu zināt par Somiju?
Sami: Alkohols ir
dārgs, vasara ir īsa un jūs variet izmantot vārdu „perkele” jebkurā dzīves
situācijā.
Ko somi domā par
igauņiem un latviešiem?
Sami: Pirms dažiem
gadiem mēs bijām minitūrē Igaunijā kopā ar grupu Soulfallen un pagājušajā gadā tur
pavadījām nedēļas nogali kopā ar draugiem. Igaunija un igauņi ir absolūti
lieliski, to pašu varu teikt arī par Latviju. Manuprāt, tur fani ir daudz
atsaucīgāki kā Somijā. Jāsaka, ka jūs arīdzan esat laba kompānija ar ko kopā pacelt
kādu glāzi. Es tiešām labprāt vēlētos biežāk pabūt abās šajās valstīs.
Tas nav
noslēpums, ka somiem patīk iedzert. Jāatzīst, ka mums tas arī šad un tad itin
labi tīk. Kas ir muļķīgākā lieta, ko esi izdarījis esot zem grādiem? Un varbūt alkohola iespaidā citkārt izdodas paveikt
arī kaut ko prātīgu?
Sami: Policija var
mani arestēt un ielikt cietumā, ja godīgi atbildēšu uz šo jautājumu. Tā kā šo
atbildi labāk paturēšu pie sevis. Latvieši ir mums diezgan radniecīgi
iedzeršanas jomā un es varu derēt, ka mēs labi kopā pavadīsim laiku, kad
oktobrī būsim pie jums.
Mēģinājumos mēs dažkārt iedzeram kādu aliņu radošuma veicināšanai un bieži
vien arī top kaut kas jauns.
Ļaunākās
paģiras/labākās zāles?
Sami: Šķiet, ka bekons
un alus parasti palīdz. Nav tādu ļaunāko paģiru, ir tikai pašas interesantākās.
2010. gada koncerti Igaunijā bija jautri, tūres laikā bija arī mana dzimšanas
diena. Sasodīti labs ēdiens un pēc tam pārāk daudz Viru Valge (piebilde: igauņu
šņabis). Es pamodos, kad ballīte bija galā un visi pārējie bija atplīsuši
visapkārt bāram tajā klubā kur tonakt spēlējām. Manu ķermeni klāja patiesi
talantīgi uzzīmētas pentagrammas.
Tu jau minēji, ka
pirms pāris gadiem spēlējāt Latvijā. Kāds iespaids Tev radās par mūsu zemi?
Sami:
Latvijā bijām 2010. gadā Eiropas tūres laikā. Rīgā, klubā Depo, bija ļoti labs
koncerts. Tagad atceroties, prātā nāk arī džeks,
kurš strādāja tās viesnīcas reģistratūrā, kas atradās pretī klubam. Viņam bija
lieliska izpratne par to, kādas t.s uzturvielas mums nepieciešamas. Un, ak, jā,
mums bija patiesi forša ballīte. Es gribētu vienkārši aizbraukt uz Latviju pavadīt
vasaras brīvdienas. Cilvēki bija laipni un ar viņiem bija viegli komunicēt, kas
ir diezgan reti sastopama lieta te, Somijā. Atceros arī to jūsu dzērienu, ko
sauc Melnais Balzams, tā bija patiesi brīnumaina mikstūra.
Oktobrī Teardown
Latvijā viesosies kopā ar Igaunijas grupu Emphasis. Ko Tu gaidi no šīs
sadarbības?
Sami: Esmu
pārliecināts, ka mums būs labi koncerti un, kā esmu dzirdējis, arī grupa Emphasis
(http://goo.gl/clYHk8 ) ir traki tusētāji,
tā kā tūre būs jautra. Protams, galvenais ir uzstāšanās un tikai pēc tam nāk
pārējās aktivitātes. Es tiešām ar nepacietību gaidu brīdi, lai dotos ceļā un
spēlētu kopā ar lieliskajām grupām, ko satiksim.
Varbūt ir kāds
jautājums ko vēlies uzdot grupām ar ko kopā spēlēsiet?
Sami: Kā jūs reaģētu,
ja uz skatuves jūsu uzstāšanās laikā pēkšņi parādītos kails puisis?
Vai Teardown
gatavo kaut ko īpašu šiem koncertiem Rīgā un Liepājā?
Sami: Tad jau tas vairs
nebūs īpašs, ja par to pastāstīšu tagad. Nāciet uz koncertiem un tad dzirdēsiet!
Dažreiz mums patīk programmā iekļaut citu grupu dziesmu kaverversijas, ko
citādi parasti nedzirdēsiet. Redzēsim, varbūt mēs spēlēsim arī kādu jaunu
dziesmu, kas tapusi šajā laikā pēc „Inner Distortions” iznākšanas.
Ir tāds teiciens,
ka visi lielie pasaules notikumi vispirms rodas kā ideja kāda cilvēka galvā.
Kādi ir jūsu perspektīvie nākotnes plāni? Tu teici, ka esat uzsākuši rakstīt
jaunas dziesmas otrajam albumam?
Sami: Jā, mēs rakstam
dziesmas otrajam albumam, bet pagaidām nezinu, kad dosimies studijā. Mums nav
līguma ar ierakstu kompāniju, tā kā esam atvērti arī šiem piedāvājumiem. Taču,
lai kā tur būtu ar ierakstu kompāniju, jaunais albums tiks izdots. Tas ir
pavisam noteikti. Mums ir daudz dažādu ideju un plānu, kā, piemēram, 2014. gadā
doties tūrē pa Eiropu un varbūt arī uzņemt video klipu kādai no dziesmām.
Mūsu sarunas noslēgumā
tradicionālais jautājums, ko uzdodu visām grupām - kāda ir galvenā atziņa, ko
esi guvis par dzīvi un mūziku kā divām nedalāmām lietām ?
Sami: Skaidrs, ka
grupa un ar to saistītā dzīve ir kaut kas no kā tik viegli nevar tikt vaļā - tu
dzīvo un elpo mūziku 24/7. Un kāpēc gan tas arī būtu vajadzīgs? Dzīve kļūst interesantāka, gūsti pieredzi, kuras nav
parastai, strādājošai darba skudrai. Paveras iespēja satikt
lieliskus cilvēkus, kuriem ir līdzīgas intereses. Tiesa, tieši fakts, ka mūzika
un dzīve ir tik nedalāmas, ne vienmēr ir vienkāršs, taču jebkurā gadījumā tas
ir visu pūliņu vērts!
Paldies Tev!
Sami: Paldies Tev, šī
bija jauka saruna! Atcerieties ielūkoties mūsu jaunajā mājas lapā un iegādāties
albumu un t-kreklu. Kopā ar tiem bez maksas saņemsiet Teardown A2 formāta
plakātu un promo materiālu. Tiekamies koncertos! Kippis!
Vietnes tuvākai
iepazīšanai un citiem izrietošiem procesiem:
Saite, kur var palasīties
interviju ar Igaunijas grupu Emphasis: