Apēdājs „Mana Vārna” (P3lican, 2012)
Jūlija beigās
sešpadsmito dzimšanas dienu ar vismaz pāris degvīna pudelēm, labu kompāniju,
saviesīgu vakarēšanu un pirmo disku svinēja mūziķi no grupas „Apēdājs” .
„Apēdājs”
spēlē tumšāku un smagnējāku alternatīvo roku, bet spēlē sirsnīgi. Albuma
vadmotīvi ir trīs. Pirmais - rotaļīgie vokāli, tie mijas savā dažādībā – no
rotaļīgas koķetēšanas, dusmām un vietām, pat romantiska izmisuma. Otrais un
trešais – ritma sekcija, kas spēj likt gan joņot, gan ļauties dejām un ģitāras,
griezīgas, smagnējas, psihodēliskas un pat aijājošas. Albumu patīkami papildina
arī elektronika – tā tur ir pietiekami maz un vietā, ka gribētos grupu
pieskaitīt gotiskai mūzikai, ja ne tās griezīgās ģitāras.
Kopumā, albums
atstāj patīkami nomācošu, bet reizē - lēkājamu iespaidu, ja vien Jums pie auss
iet tumšāka romantika, jo, iespējams, ka albums viscaur ir par ... mīlestību.
Par mīlestību, kā tādu, par tās spēku piešķirt spārnus un reizē tos
aizdedzināt.
Iespējams,
albums ir muzikāls stāsts par notikumiem, kas sākas piektdienas vakarā un
beidzas ar rīta paģirām..
Iespējams,
tas ir stāsts par vārnām, kas skatās, kā šī pasaule mainās, ķērc, ķērc, bet
cilvēki tās ne dzird, ne saprot.
Pārsteigumi –
albumā „Apēdājs” ir smagnējāks, tumšāks un skarbāks, mazliet vieglāks paliekot
vien albuma beigās.
Un koncertos
– pietiekami enerģisks, bet dejojams darkroks.
Kaimiņiem
patiks jeb rīta dziesmas: „Ziemassvētku Rīts” , „Slepkava” , „Mana Vārna” ,
„Viegla Laime”
Vienīgais
skumjais gabals diskā – „Melnas Vārnas Sasēdušas Kokos”
Haralds
Strapāns / šefpavārs
Grupas
vietnes:
Apēdājs „Mana Vārna” (P3lican, 2012)
1.nekad neapstāties
2.spēlē draudziņ
3.apburtais loks
4.asaras
5.mana vārna
6.ziemassvētku rīts
7.debesis nesmaida
8.viegla laime
9.slepkava
10.melnas vārnas
sasēdušas kokos
11.melnais
12.tu nevari kliegt
13.nāc iesim dejot