2012/09/13

Apēdājs „Mana Vārna” recenzija

 Apēdājs „Mana Vārna” (P3lican, 2012)

Jūlija beigās sešpadsmito dzimšanas dienu ar vismaz pāris degvīna pudelēm, labu kompāniju, saviesīgu vakarēšanu un pirmo disku svinēja mūziķi no grupas „Apēdājs” .


„Apēdājs” spēlē tumšāku un smagnējāku alternatīvo roku, bet spēlē sirsnīgi. Albuma vadmotīvi ir trīs. Pirmais - rotaļīgie vokāli, tie mijas savā dažādībā – no rotaļīgas koķetēšanas, dusmām un vietām, pat romantiska izmisuma. Otrais un trešais – ritma sekcija, kas spēj likt gan joņot, gan ļauties dejām un ģitāras, griezīgas, smagnējas, psihodēliskas un pat aijājošas. Albumu patīkami papildina arī elektronika – tā tur ir pietiekami maz un vietā, ka gribētos grupu pieskaitīt gotiskai mūzikai, ja ne tās griezīgās ģitāras.

Kopumā, albums atstāj patīkami nomācošu, bet reizē - lēkājamu iespaidu, ja vien Jums pie auss iet tumšāka romantika, jo, iespējams, ka albums viscaur ir par ... mīlestību. Par mīlestību, kā tādu, par tās spēku piešķirt spārnus un reizē tos aizdedzināt.
Iespējams, albums ir muzikāls stāsts par notikumiem, kas sākas piektdienas vakarā un beidzas ar rīta paģirām..
Iespējams, tas ir stāsts par vārnām, kas skatās, kā šī pasaule mainās, ķērc, ķērc, bet cilvēki tās ne dzird, ne saprot.

Pārsteigumi – albumā „Apēdājs” ir smagnējāks, tumšāks un skarbāks, mazliet vieglāks paliekot vien albuma beigās.
Un koncertos – pietiekami enerģisks, bet dejojams darkroks.

Kaimiņiem patiks jeb rīta dziesmas: „Ziemassvētku Rīts” , „Slepkava” , „Mana Vārna” , „Viegla Laime”

Vienīgais skumjais gabals diskā – „Melnas Vārnas Sasēdušas Kokos”


Haralds Strapāns / šefpavārs

Grupas vietnes:

Apēdājs „Mana Vārna” (P3lican, 2012)


1.nekad neapstāties
2.spēlē draudziņ
3.apburtais loks
4.asaras
5.mana vārna
6.ziemassvētku rīts
7.debesis nesmaida
8.viegla laime
9.slepkava
10.melnas vārnas sasēdušas kokos
11.melnais
12.tu nevari kliegt
13.nāc iesim dejot