2012/12/20

Malduguns: intelektuālais nāves metāls ar fleksiju

Sagatavojis Peer Yint

Pagājušā gada beigās izdotais Malduguns debijas albums bija Latvijas metālmūzikas aprindās ilgi gaidīts. Bija zināms, ka kopš 2007. gada mēģinājumos un vairāk nekā gadu koncertos slīpēto skaņu materiālu no tumšajām radošās nebūtības dzīlēm gaismā cēluši vairāku Latvijas metālmūzikas aprindās labi zināmu grupu agrākie dalībnieki. Šo grupu nosaukumi: Heresiarh, Skyforger, Tabestic Enteron, kā arī jāpiebilst, ka par Malduguns ritma intervāliem atbildīgais ir Lauris no Frailty. Ņemot vērā iepriekš minēto, loģiski ir jautājumi: vai Pēddzinis” ir albums, kurš sniedz no tā gaidīto? Vai Malduguns dalībnieki ar šo ierakstu ir spējuši pārspēt sevi? Uzdrošinos apgalvot, ka atbilde uz abiem jautājumiem ir nevis vienkārši apstiprinoša, bet gan: Pēddzinis” ir atnesis jaunus standartus, kurus gan pašiem grupas mūziķiem, gan citiem Latvijas censoņiem nebūs viegli pārspēt. (Cits jautājums, vai tas kādam šķiet nepieciešami.)


„Pēddzinis” sevi piesaka ar „Laikmetu” – spēcīgu death metālisku jaunas ēras izsaukšanas rituālu. Pat ja šis jaunais laikmets, kuru, es nešaubos, koncertos sauc visi kopā, iestājas tikai uz mirkli, vai neiestājas vispār, un tikai klausītāja prātā uzvirmo mirklīga vīzija par to, kāds varētu būt šis jaunais laikmets, tas iezīmē vienu no albūma vadmotīviem – pārmaiņas. Vai tā ir personības krīze, vai personības konflikts ar vecāku paaudzi, vai neapmierinātība ar laikabiedru vairākumu – neatkarīgi no iemesliem, Pēddzinis” ir lielā mērā himna drosmei mainīt un radīt. Lai arī albuma pirmais gabals ir tehniskā ziņā salīdzinoši neambiciozs, tas raksturoPēddziņa” saturu: filozofiski teksti latviešu valodā, kuri ne brīdi neatstāj iespaidu, ka būtu rakstīti un iekļauti mūzikā tikai tādēļ, lai dziesmai būtu vokālā partija. Šis ir viens no aspektiem, kas padara Pēddzini par tik solīdu darbu: bieži vien dziesmas pantam ir muzikālā apdare – sinhrona vai asinhrona, un klausoties šo materiālu, kļūst pašsaprotamas divas lietas: 1) kāpēc albuma materiāls tapis trīs gadus, 2) kāpēc tā mūziku gribas dēvēt par progressive death metal. Tomēr pielikt tam kādu specifiskāku birku par Death Metal nav iespējams – tajā ir dzirdamas pārāk daudz dažādas ietekmes, lai tas būtu raksturojams ar kādu konkrētāku metāla subžanru.

„Asinsbalss”Pēddzinis” uzņem ātrumu. Kopā ar noslēdzošo „Lietuvēns” muzikāli šī ir „Pēddziņa” monotonā puse (cik nu Malduguns mūzika var būt monotona), taču atklāj otru vadmotīvu – lietas, kas vieno cilvēkus no šūpuļa līdz kapa malai – vai tās būtu dzīves aicinājuma, vai nacionālās piederības noteiktas.

Līdz ar trešo gabalu „Rītausmu” lielos vilcienos kļūst skaidrs, kas Pēddzinis” ir par dzīvnieku. Ģitārdarbs šajā dziesmā rada intrigu visa albuma garumā – kādas tekstu apdares sagaidāmas pārējās dziesmās. Un klausītājs nebūs vīlies – visa albuma garumā solo ģitāras darbs ir gana interesants, un melodijas diezgan latviskas. „Rītausmas” lirika arī beidzot dod iemeslu smaidam: “Saules lietiem spārniem Es ceļos debesīs, Tur pārdzimsim mēs vienā Mūžīgā vasarā.” Skan kā alternatīva versija Bībelē vai Korānā aprakstītiem notikumiem pēc Pasaules gala, un varbūt būtu izmantojama arī kā parodija par kādiem aizgājušo gadsimtu dzejas dižgaru darbiem skolas literatūras stundās, šis ir viens no Pēddziņa” lirikas momentiem, kurš varētu pretendēt uz bieži izmantojamu citātu. Un šādi momenti Pēddzinī” ir vairāki. Fragments no „Uguns Siets”: “Kāds neapturams virzības spēks Un drosme tam līdzās stāt, Es zinu, ka varu Uzplaukt un nenorietēt.” Cik daudz un dažādos kontekstos un gadījumos gan ir iespējams citēt šo! Piemēram, tosta nolūkos kādā no Vecrīgas krogiem.

Albuma tituldziesma ir interesanti veidota oda jaunradei ar laika relativitātes motīvu un atšķirīgu vokālo piegājienu. Pat cilvēkam, kuram latviešu valoda ir dzimtā, tikai šīs dziesmas teksts atklāj patieso albuma nosaukuma jēgu, tāpēc, ja jums gadās Internetā uziet šī albuma nosaukumu kā Pathfinder”, tam ir savi iemesli. Pēddzinis” tikai nosacīti dzen pēdas kaut kam, kas jau ir. Dīvainā kārtā pēdu taka tikai top.

Lai gūtu ieskatu lietu tapšanas procesā, nolēmu apjautāties basistam Ģirtam “Motoram” Kļaviņam par to, kas ir un kā darbojas Malduguns.

PY: Kā radās Malduguns?
Motors: Kā dabiska attīstība diviem muzikāli līdzīgi domājošiem īpatņiem – man un ģitāristam Malējam.
Sākumā bija pavisam cits projekts, arī stilistiski. Kā izrādījās - gribējām metālu vairāk, jo tas izdzīvoja.
Ja par nosaukumu - jau visi kopā gribējām latvisku, jo zinājām, ka teksti būs dzimtajā mēlē. Saliktenis kā idioma man ļoti patika, jo gribēju nosaukumu vienā vārdā.

PY: Kas ir tekstu autors?
M: Fauns. Izņemot „Uz Upurakmens”, bet arī tas ir viņa redakcijā.

PY: Kāds ir iemesls koncepcijai par tekstiem latviešu valodā, ņemot vērā, ka lielais vairākums grupu ne tikai Latvijā, bet vispār pasaulē izvēlas angļu valodu, tādā veidā pasniedzot tekstus starptautiskai auditorijai uztveramā veidā?
M: Hmm. Mana pirmā reakcija bija pateikt, lai pasaule iet ieskrieties… Haha, bišķi piebremzēju. Es apstrīdu, ka vairākumam ir vēlme tekstus saprast, jo reti esmu dzirdējis polemiku par tekstiem, to saturu.
Viena lieta ir tas, ka valodai ar fleksiju ir priekšrocības izteiksmes veidā un uztverē. Domājams, ka tiem, kuru dzimtā mēlē fleksiju nav (angļu, mandarīnu u.c), tas nav saprotams. Otra ir tā, ka šodien tulkošana, izlaižot literālos knifiņus, ir copy+paste jautājums. Un man jāpiemetina, ka Jānis mierīgi atšķir amerikāņu akcentu no austrāļu/jaunzelāndiešu (nu ok, bet tie pēdējie divi ir ļoooti līdzīgi) tā, ka tā nav valodas barjera. Es tāpat apšaubu, ka, ja mums teksti būtu angļu valodā, būtu piedāvājumi no nukleārblastmetālbleidiem. Mēs pagaidām varam lepoties ar neatkarību. Smejos. Retorika - cik tad grupas dzīvo no CD pārdošanas?

PY: Tavā skatījumā „Pēddzinis” ir progresīvs nāves metāls, moderns nacionālais metāls, vai ir varbūt kāds cits kodolīgs raksturojums debijas albūma materiālam?
M: Mēs cerējām, ka klausītāji dos savu apzīmējumu, ja pēc tā būs nepieciešamība. Personīgi man, kādu laiku atpakaļ tur gribējās redzēt salikumu – intelektuālais death. No vārda 'nacionāls' man metas šermuļi, ja tur ir vārda 'patriotisms' pieskaņa. Moderns savukārt ir stipri novazāts vārds. Lai jautājums paliek īsti neatbildēts, jo arī citās intervijās un vietnēs esam mocījušies ar apzīmējumu.

PY: Kāds ir bijis šis gads Malduguns darbībā?
M: Mazdarbīgs koncertziņā un spēlēšanā, taču apziņā ir nākušas lietas, par kurām pirms tam pat nebijām aizdomājušies.

PY: Vai vari mazliet izvērstāk par šīm tevis minētajām lietām?
M: Īsti jau nebija skaidrības par izmantojamo instrumentu koncepciju. Ir jaunievedumi, kuri ir izmainījuši arī aranžējuma formulējumu, tas ir ieguvis apsveramas robežas. Šis un tas ir nācis no džeza pasaules – intrumentu pielāgošanas ziņā. Baidos, ka tehniskajās lietās viens pats par to nedrīkstētu runāt. Tas būs dzirdams skanējumā – kam ausis, lai dzird! (Diemžēl sanāk kā citāts).

PY: Kas ir jaunais vokālists, un kā veicas lietas ar viņu?
M: Vārdā Jānis. Niks Džonijs, bet mums tas neiegājās. Ar viņu viss ir labākajā kārtībā. Muzikālā un skatuves bagāža viņam bija jau pirms mums. Es teiktu – laba bagāža. Vairākas grupas, vai projekti, vairāk gan tā modernā stila Core ietvaros.

PY: Ir redzēti pāris YouTube video, kur tiek spēlētas kaverversijas ar tekstiem angļu valodā. Vai tas nozīmē, ka Malduguns vismaz daļēji turpmāk pāriet uz angļu valodu?
M: Nē. Kovers ir kovers - to taču netulko, vai ne? Gribas ielikt smaidiņu. Arī turpmāk teksti būs latviski. Ja nu vienīgi kāds specs pasūtījums vai sadarbība kādas dziesmas ietvaros, taču līdz tam jānodzīvo.

PY: Kādas, tu teiktu, ir galvenās atšķirības starp darbību ar Faunu un darbību ar jauno vokālu?
M: Jānim savu viedokli iznāk mazāk paust. Tekstus pagaidām neraksta, līdz ar to mazāk ietekmē aranžējumu topošajiem gabaliem.

PY: Tekstu un aranžējuma kontekstā – kā tu personīgi vērtē „Pēddzini”  uz vispārējā latviešu metālmūzikas fona – cik un ar ko unikāls tavuprāt ir šis ieraksts, un vai ir kādi albumi, kuriem to varētu pielīdzināt?
M: Zemūdens akmeņus, ko sauc par lingvistisko jezuītismu, Tev sanāk neslikti izlikt. Vārdu 'unikāls' būtu jāliek aiz bruņu stikla kā arhaistisku palieku vai atavismu. Salīdzināt ar kaut ko varētu, ja tur būtu zināms cipars virs pieci. Nu, un personīgs vērtējums – es nebūtu ilgi un dažādi ņēmies dēļ apšaubāma rezultāta. Ierakstā ir stipri daudz eksperimentēts, ar intuitīviem līdzekļiem panākot daudzmaz vēlamo iznākumu. Pēddzinis” vēsā mierā ir aizņēmis savu vietu. Savulaik bija kādā žurnālā, mūzikas sadaļā viena no definīcijām – mūzika desmitgadei. Varbūt varētu uzdrošināties pateikt nākamo soli – Zelta fonds, ha ha. Drosme, pārliecība un pārgalvība. Man ir tas viss, ko es eju sastapt!

PY: Vai pašlaik notiek kādi ieraksti?
M: Jā. Kādu mēnesi atpakaļ ierakstījām pilnu versiju Youtube redzamajam gabalam, kurš nav diskā, un nav arī kovers. Gribētos tam arī tādu profesionālāku video, redzēs, kas tur sanāks.

PY: „Nekrodisko” skan visādā ziņā atšķirīgi no debijas ieraksta. Vai ir kaut kas tāds, kas ir bijis „Pēddzinī”, un par ko tu jau šobrīd zini, ka nākamajā ierakstā tā nebūs?
M: Mēs negribētu sev nopietnības vai pārāk filozofējušu purnu birku. Šis ir tekstuāli nenopietns gabals, kurā ir piepildīta mana piecpadsmitgadnieka fantāzija par poļu rakstnieka Staņislava Lema darba „Pasaka par karali Murdasu” dzejoļa ieskaņojumu Itas Kozakevičas atdzejojumā ar mūsu pielāgojumiem. Dzirdama gan ir saīsināta versija, bet lai paliek vieta intrigai. Vārda 'progresīvs' ietekme būs vairāk, un albūms būs noskaņā tumšāks, bet neteiktu, ka “spiedīsim” uz ātrumu. Mūsuprāt būsim noturējuši nedaudz savrupo piegājienu, jo tas mums ir vadmotīvs.

Video:


Grupas vietnes: