Evita Hofmane
Līdz augusta beigām mūzikas klubā „Music Factory A Nice
Place” (Rīgā, Citadeles ielā 2) apskatāma Bernah Bladewalker mākslas darbu
izstāde. Māksliniece piedalījusies vairākās izstādēs Rīgā. Šobrīd gleznas
apskatāmas un tās iespējams iegādāties arī mākslas galerijā „Slazds” (Vecrīgā,
Aldaru ielā 12/14).
Izstāde aplūkojama kluba darba laikā. Tas ir mainīgs,
tāpēc sekojiet informācijai.
Šajā nelielajā sarunā Bernah vēsta par mākslas un mūzikas
nozīmi viņas dzīvē, radošo „pieslēgumu” un rudenī gaidāmajiem jaunumiem.
Tava
izstāde „Piezīmes no viņpuses” ir skatāma mūzikas klubā „A Nice Place”. Kāda ir
mūzikas loma Tavā dzīvē?
Mūzika man ir kā gaiss, ko elpoju un ūdens ko dzeru. Pamatā
klausos metālmūzikas melodiskos un/vai melanholiskos novirzienus. Doom, black, gothic metal, taču ir arī
daudz man tīkamu grupu, kas spēlē death
un thrash metal žanros. Grūti
deklarēt vienu noteiktu mīļāko grupu (vai dziesmu), drīzāk atšķirīgos dzīves
periodos sanāk „uzsēsties” uz kādas atsevišķas grupas daiļrades, albuma vai
dziesmas.
Kas
Tev ir māksla?
Māksla ir tas iemesls kāpēc nenožēloju savu nākšanu
pasaulē. Ar vārdu „māksla” saprotu ne vien vizuālo mākslu, bet arī rakstniecību,
mūziku un citus dailes radīšanas un baudīšanas veidus. Manā uztverē tie ir
saistīti, jo smeļas spēkus no vienotas sākotnes.
Kas
bija pirmais, ko uzzīmēji?
Pirmos zīmējumus pilnīgi noteikti neatceros. Runā, ka
esmu zīmējusi kopš brīža, kad iemācījos kaut ko noturēt rokā - ar jebkuru
materiālu uz jebkuras virsmas. Pirmo iespaidīgāko „projektu” gan labi atceros.
Ar zilu zīmuli iemūžināju abas savas vecmāmiņas uz baltā krāsns mūrīša. Taču
diemžēl, ne tik vien nesekoja cerētā atzinība, bet bija tik paliekošas sekas,
ka uz sienas gleznojumiem joprojām skatos ar zināmu bijību.
Šajā
izstādē apskatāmie darbi ir grafikas. Vai zīmējot izmanto arī citas tehnikas?
Stabili favorīti ir pasteļi to piesātināto krāsu dēļ.
Parastais zīmulis ar tā gandrīz neizsmeļamajām iespējām... Kopumā mīlu
izmēģināt un arī jaukt dažādas tehnikas. Tomēr, vai tā ir ota, krītiņš,
zīmulis, spalva vai jebkas, tam jābūt kā rokas turpinājumam. Pludināšanu un tai
līdzīgos paņēmienus neprotu izjust.
Kā
top Tavi darbi? Vai lielākoties to pamatā ir kāda noteikta ideja vai ļauj rokai
sevi vadīt?
Apsēžoties, jeb drīzāk gan IEKĀRTOJOTIES pie tukšas
lapas, reti kad skaidri zinu kāds būs galarezultāts. Dažreiz ir ideja (kas
procesā pilnveidojas un dažkārt piedzīvo visai lielas izmaiņas), biežāk tā ir
noskaņa, kas, līdz ar pieskārienu lapai, atver logu uz to, kas atrodas viņā
pusē. Tāpēc katra lapa sevī slēpj pārsteigumu. Tur var būt noglabāti dārgumi,
taču var arī drakoni mājot. Jebkurā gadījumā, sākt zīmēt ir kā doties ceļā –
nekad īsti nevar zināt, kur tas galu galā aizvedīs un ko sastapsi pa ceļam.
Redzētie tēli un ainavas mēdz būt kā skaisti, tā arī drūmi un pat tādi kā
biedējoši, taču klaji destruktīvus un ļaunus līdz šim nav gadījies sastapt...
Tā notiek, ja koncentrējies procesam un ļauj rokai sevi vadīt. Un tad ir ilgas
dienas, kad „pieslēgums” nenotiek. Vai arī uzmanību pārāk novērš kādas ikdienas
raizes, vai varbūt pārāk stipri gribu uzzīmēt kaut ko iespaidīgu. Nekā. Logs
neatveras. Joprojām var zīmēt lapai PA VIRSU. Dažreiz tas ir pat lietderīgi,
lai ļautu ieraudzīt dienasgaismu kādai senāk atliktai idejai, tomēr lielākoties
tādā veidā radītajam pietrūkst dvēseles. Pats zīmēšanas process it kā joprojām
sagādā zināmu gandarījumu, tāpat kā iesnu laikā elpošana apgādā organismu ar
dzīvības uzturēšanai nepieciešamo skābekli... Bet, kad pēc ilgāka pārtraukuma
spēj ieskatīties lapas iekšienē, tas ir līdzīgi kā dienā, kad atskārsti, ka esi
izveseļojies – kad sajūti visas smaržas un sajūties pa īstam dzīvs.
Kādas
ir pārsteidzošākās atsauksmes, ko esi dzirdējusi par saviem darbiem?
Nevaru izdalīt kādu vienu atsevišķu atsauksmi.
Pārsteidzoši ir tie gadījumi, kad citi cilvēki man parāda pašas darbos tēlus,
par kuru atrašanos tur neesmu zinājusi. Un tie tur patiešām ir...Vēl tas, ka
nereti katrs redz savu stāstu vienā un tajā pašā attēlā, bet tas mani
iepriecina, ka sanākusi nevis statiska aina, bet grūdiens cilvēkam darbināt nu
jau SAVU iztēli. Man tas ir vislielākais kompliments.
Es
zinu, ka zīmēšana nav Tava vienīgā radošā izpausme. Tu arī raksti. Vai esi
domājusi par to, ka kādudien varētu publicēt grāmatu ar pašas zīmētām ilustrācijām?
Tāds projekts tik tiešām ir tapšanas procesā. Sākotnēji iecerēts
vienkārši kā teksts manā iemīļotajā fantāzijas žanrā, tas veidošanās procesā ne
vien patstāvīgi sarežģī pats sevi, bet apaug arī ar vizuālo materiālu kur tēli
ir nepārprotami saistīti ar vidi, kurā notiek darbība, bet ne vienmēr atveido
tekstā notiekošo. Grūti teikt, vai to var definēt tieši kā ilustrācijas.
Par termiņiem ar prognozēm nemētāšos: ja runā par
lielākiem darbiem, kļūstu sasodīti māņticīga. Šajā dzīvē noteikti.
Nelielu ieskatu manā vārdiskajā daiļradē varēs gūt jau
šoruden, kad apgādā „Zvaigzne ABC” iznāks latviešu fantastikas un fantāzijas
stāstu krājums, kurā iekļauts arī viens mans īsais stāsts.
Foto
no vienas izstādes:
Noderīgas
saites:
Kluba mājas lapa - https://www.facebook.com/aNicePlace?fref=ts
Mākslas galerijas mājas lapa -
Apgāda Zvaigzne ABC mājas lapa - https://www.facebook.com/zvaigzneabc?fref=ts