P3LICAN PARTISANS SUBCULTURE: Intervija ar "Drūmvakar, Rīga!” viesiem „Psilocybe Larvae” no St.Pēterburgas

„Psilocybe Larvae” – vienvārdsakot – viss ir jādara pašam

5. oktobrī, pasākumā „Drūmvakar, Rīga” koncertēs arī St.Pēterburgas grupa „Psilocybe Larvae” , kas nupat ierakstījusi jaunu albumu un brauc ciemos ar to arī uz Latviju.

Neformālo sarunu veda Evita Hofmane

„Mēs nerimtīgi tiecamies pārsteigt sevi. Gala rezultātam noteikti ir jāpārspēj sākotnējā iecere!” – tā savu attieksmi pret mūzikas radīšanu raksturo Sanktpēterburgas manic-depressive metal grupas „Psilocybe Larvae” līderis, ģitārists un vokālists Vitālijs Belobritskijs.

Intervijā viņš stāsta par grupas muzikālo ceļu, jaunāko albumu „The Labyrinth Of Penumbra” un mūziku/dzīvi kā divām nešķiramām lietām.

Kā Tu muzikāli un vizuāli raksturotu savu grupu cilvēkam, kurš nav jūs dzirdējis, redzējis un neko nezina par „Psilocybe Larvae” ?

Sarežģīts jautājums, es pat sev brīžiem nevaru noformulēt kādi mēs esam! Ir sāpes, agresija, melanholija un, galvenokārt, valda minora noskaņojums. Mūzika ir daudzslāņaina, tāpēc katrs var atrast tajā kaut ko sev. Īstenībā tā ir pati sāls – nepateikt visu līdz galam un neatklāt, lai, klausoties mūziku, klausītājs var radīt savas iztēles ainas un asociācijas. Tas nozīmē, ka, klausoties vienu un to pašu kompozīciju, dažādiem cilvēkiem vai pat vienam cilvēkam var rasties pilnīgi atšķirīgas emocijas.

Ja salīdzini ideju par to, kāda būs Tava grupa, laikā, kad tā tika nodibināta, un to, kāda tā ir šobrīd, vai visu iecerēto ir izdevies sasniegt? Un kas šajā ceļā bijis pats grūtākais?

Dzīve vispār ir sarežģīta lieta, tāpēc pats grūtākais šajā ceļā bija vienkārši izdzīvot, palikt uzticīgam saviem ideāliem un, neskatoties uz apstākļiem, turpināt savu iemīļoto nodarbi. Laika pārbaude - tā ir pati grūtākā un es domāju, ka mēs to esam izturējuši, tāpēc grupa pastāv jau 16 gadus.

Sākumā mums pat nebija nekādu īpašu mērķu vai plānu to īstenošanai. Mēs bijām jauni, kultūras dzīve mūsu dzimtajā Viborgas pilsētā kūsāt kūsāja un bija viens liels tusiņš. Vāroties šajā mūziķu, dzejnieku, mākslinieku kultūras katlā, mums arī radās vēlēšanās radīt kaut ko savu un parādīt to publikai. Tā radās „Psilocybe Larvae” . Tagad ir citi laiki un grupai, lai tā būtu pieprasīta un tiktu pamanīta, vajag sīki pārdomāt savu darbības plānu, veidot sabiedriskās attiecības, organizēt koncertus, ierakstīt albumus utt. Mēs arī, protams, to visu cenšamies darīt savu iespēju robežās. Notiek koncerti, tiek ierakstīti jauni albumi un ir publika, kas tos klausās, un - pats galvenais- ir prieks un gandarījums par to ko darām! Tātad dzīve ir izdevusies!

Nesen „Psilocybe Larvae” uzsāka sadarbību ar jaunu ierakstu kompāniju. Šajā kontekstā Tu varētu pastāstīt par PL nākotnes iecerēm un veikt īsu kopsavilkumu par pieredzi ar citām ierakstu kompānijām gadu gaitā.

Es ceru, ka mūsu sadarbība ar „Buil2Kill/Nadir Music” būs veiksmīga. Protams, nav ko cerēt, ka mūsdienās albumi tiks pirkti daudz un dikti, taču, ja ierakstu kompānija palīdzēs ar reklamēšanu un koncertu organizēšanu, tas būs liels pluss. Mūziķim galvenais ir tik sadzirdētam, bet šobrīd panākt, lai klausītājs tevi sadzird ir ļoti sarežģīti.

Divus pirmos mūsu albumus „Stigmata” un „Agony” izdeva Sanktpēterburgas ierakstu kompānija „Black Side Productions” 2000. gada sākumā. Tolaik mēs nekādus kontraktus neparakstījām, tā bija draudzīga vienošanās ar labu paziņu no rokveikala, kurš bija nolēmis nodibināt arī savu ierakstu kompāniju. Ar albuma izplatīšanu mums palīdzēja „More Hate prod.” un „Sound Age”. Mēs veicām arī daudz albumu apmaiņas ar dažādām ierakstu kompānijām visā pasaulē. Tobrīd visa šī sistēma vēl darbojās un albuma tirdzniecības apjomi bija diezgan labi. 2005. gadā abus albumus atkārtoti izdeva viena no lielākajām Krievijas ierakstu kompānijām „CD Maximum”. Mūsu trešais albums „Non-Existence” tika izdots 2008. gadā „Mazzar Records” paspārnē. Tolaik jau klausītāji pilnā sparā lejupielādēja mūziku no interneta un albuma pārdošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekš izdotajiem, strauji kritās. Tā mēs iegājām lejupielādēšanas ērā…

Šobrīd ierakstu kompāniju loma grupas darbības ietekmēšanas jomā ievērojami samazinās. Ņemot vērā to, ka albumu tirdzniecība nesekmējas, neviens nevēlas tajā ieguldīt naudu un popularizēt nepazīstamas grupas. Visi vēlas sadarboties ar grupām, kas jau ir kaut ko sasniegušas. Vienvārdsakot – viss ir jādara pašam.

Viens no žurnālisti iecienītākajiem jautājumiem ir – vai jūs esat apmierināti ar jauno albumu? Bet es pajautāšu nedaudz citādi – kas Tev jaunajā albumā nepatīk? Ko vajadzēja darīt citādi? Bet Tu, protams, droši vari stāstīt arī to, ka šis ir „Psilocybe Larvae” labākais albums!

Bet tas patiešām ir mūsu labākais albums! Tāpēc, ka tajā ir grupai raksturīgā atmosfēra, gadu gaitā gūtā pieredze un arī mūziķu tehniskais izpildījums ir audzis, albums ir kvalitatīvs visās jomās. Mēs bezgala rūpīgi strādājām pie katras nots. Protams, vēlāk vienmēr var atrast elementus, ko gribētos izlabot un darīt citādāk. Mēs veicām korekcijas vairākās bungu un basģitāras partijās jau pēc ierakstīšanas un tagad koncertos dažas no mūsu dziesmām skanēs nedaudz atšķirīgi kā albumā. Vārdu sakot – pilnībai nav robežu un tas ir pilnīgi normāls process!

Ja varētu abstrahēties no fakta, ka „Psilocybe Larvae” mūzika vai dziesmu teksti ir Tevis radīti, kā Tu domā, kādas emocijas un sajūtas rastos klausoties jūsu mūziku?

Pozitīvismu šī mūzika pavisam noteikti neizraisa. Valkana atmosfēra… tā ir kā žņaudzējčūska, kas tevi lēnām aprij un rūpīgi sagremo. Kā teica kāds mans paziņa pēc albuma „Non-Existence” noklausīšanās: „Šī ir mūzika, kuras ietekmē gribas pakārties.” Tā kā cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu un grūtniecēm to klausīties nav ieteicams!

Mūzika Tev ir pašizteiksmes veids vai līdzeklis konkrētu mērķu sasniegšanai?

Bez mūzikas būtu ļoti garlaicīgi dzīvot šajā pasaulē. Tā ir kā ass, ap kuru griežas mana dzīve. Taču ir arī mērķis - likt klausītājam sadzirdēt manis radīto mūziku.

Radošie cilvēki ir dažādi. Kā Tu raksturotu sevi kā radošu personību?

Hmm.. Tas, ka es esmu dažāds, tas tiesa. Man ir grūti atbildēt par sevi…Es esmu diezgan prasīgs gan pret sevi, gan saviem mūziķiem. Dažreiz tas apkārtējos rada spriedzi, taču neko sev nevaru padarīt, gribās visu izdarīt perfekti. Godīgi sakot, es tik ļoti sevī nerokos, citādi no tādas sevis analizēšanas var sajukt prātā.

Vai radošā procesa laikā dažkārt nerodas tā saucamais „baltās lapas fenomens”, kad uzrakstītais teksts vai sacerētā mūzika pārsteidz pašu?

Mēs uz to tiecamies nerimtīgi! Gala rezultātam noteikti ir jāpārspēj sākotnējā iecere!

Jūs esat spēlējuši dažādās valstīs. Pastāsti par interesantāko koncertu: vietu, laiku, publiku. Kā ir mainījusies publika gadu gaitā? Kur, Tavuprāt, ir visatsaucīgākie klausītāji?

Man grūti minēt kādu konkrētu vietu. Mūs publika visur uzņem labi. Protams, tagad uz koncertiem nāk ievērojami mazāk cilvēku, ir grūti kādu ar kaut ko pārsteigt. Taču tas ir saprotami, ņemot vērā cik daudz ir grupu un koncertu. Cilvēki vienkārši nav spējīgi šo apjomu sagremot. Taču mēs vienmēr labprāt uzstājamies un priecājamies par visiem, kuri atnāk uz koncertiem. Ceru, ka „Doomevening, Riga!” būs viens no ievērības cienīgākajiem pasākumiem un patiks gan mūziķiem, gan klausītājiem!

Paši ekstrēmākie un smieklīgākie atgadījumi, kas notikuši grupas koncertdzīvē un ikdienā?

Mums visa dzīve ir ekstrēma! Daudz kas ir noticis, it īpaši grupas darbības pirmajos gados. Mēs bijām pārgalvīgi trakuļi. Diemžēl ne visi ir nodzīvojuši līdz šim laikam… Tā kā dažreiz pat īsti negribas atcerēties… No kurioziem var atzīmēt to, ka šā gada pavasara koncerttūres laikā pa Baltijas valstīm mēs pamanījāmies pazaudēt divus fotoaparātus. Tāpēc tagad vairs nedzeram!

Kas notiek Krievijas smagās mūzikas frontē? Kurām grupām Latvijas klausītājiem vajadzētu pievērst uzmanību?

Krievijā ir milzīgs daudzums grupu un man ir neiespējami izsekot visam, kas notiek muzikālajā jomā. Šeit ļoti populāra ir krievu alternatīvā mūzika, heavy metāls un tmldz. Šīs grupas pulcē ievērojamu skaitu klausītāju un daudz koncertē. Undergrounda grupas zināmā mērā ir nedaudz lokalizētas savos reģionos, jo starp pilsētām ir milzīgi attālumi un lielas ceļa izmaksas. Neviens neko negrib maksāt, it īpaši pēc tam, kad sākās krīze, bet braukāt pa Krieviju – tā ir ļoti dārga izprieca. Piemēram, grupai no Sanktpēterburgas lētāk sanāk aizbraukt uz Eiropu kā, piemēram, uz Sibīriju vai Tālajiem Austrumiem.

Es varu ieteikt dažas grupas, ar kurām mēs esam draugos un mēdzam kopā uzstāties: „Vergeltung” (industrial metal), „Stalwart” (death progressive metal) „Count Merciful” (groove thrash metal), „Septory” (death metal), „Katalepsy” (slamming death metal).

Ko Tu zini par Latvijas „smago estrādi”?

Gandrīz neko. Pati populārākā grupa no Latvijas bija „Neglected Fields”. Tagad uzzināju par „Frailty”. Bet, ja runājam par estrādi kā tādu, tad pie mums ļoti populāri ir Raimonds Pauls un Laima Vaikule!

Tu jau minēji, ka šī gada pavasarī „Psilocybe Larvae” bija koncerttūrē pa Baltijas valstu pilsētām. Tavi iespaidi par koncertu Rīgā un visu koncerttūri kopumā?

Rīgā bija patīkami uzstāties un vienkārši patusēties. Lai arī publikas bija maz, mūs uzņēma ļoti silti. Tāpēc mēs ar prieku piekritām uzstāties pie jums vēlreiz.

Kopumā tūre izvērtās grūta dēļ laika starpības (tās ir divas stundas) un vēlajiem uzstāšanās laikiem. Reizēm nācās spēlēt trijos naktī pēc Krievijas laika un līdztekus paģiru sindromam cīnīties arī ar miegu...

Drīzumā jūs dosieties nelielā tūrē uz Somiju kopā ar somu catatonic metal grupu „Antagonist Zero” , kas arīdzan uzstāsies „Doomevening, Riga! ”

Kādas ir jūsu ieceres saistībā ar šo sadarbību? Tā turpināsies arī ar kopējiem koncertiem Krievijā.

Jā, mēs spēlējam 29.09 Helsinkos, 29.09 Porvo un 30.09 Kotkā. Krievijā tās būs divas pilsētas -17.11 Maskava un 18.11 Sanktpēterburga. Šajos koncertos abas grupas prezentēs savus jaunos albumus, tāpēc domāju, ka tā būs laba iespēja parādīt sevi un iegūt jaunus fanus.

Noslēgumā tradicionālais jautājums par „Psilocybe Larvae” uzstāšanās reizi Rīgā pasākuma „Doomevening, Riga!” un arī nākošajā dienā, 6. oktobrī, Liepājā, klubā „Fontaine Palace” –vai jūs gatavojat kaut ko īpašu šiem koncertiem?

Protams! Būs daudz jaunu dziesmu un vislabākais, ko šobrīd varam piedāvāt saviem klausītājiem!

Psilocybe Larvae „Soul Trekking”

http://www.youtube.com/watch?v=ySL1hI7d5AY