2012/03/07

P3LICAN manifests II

Kad Viss Ir, Ir Par Daudz


Tas ir. Labais. Turpinām, mazliet mainām struktūru, formu, auditoriju. Mazliet šaurāk, mazliet plašāk, mazliet savādāk.


Šaurāk – vairs apzināti nemeklējam auditoriju, lai tikai būtu, drīzāk, ļaujam auditorijai pašai meklēt, sekot, ja šī ir gana apzinīga, domājoša, meklējoša, ieinteresēta, tā atradīs.
Plašāk – turpinām uz / ar ārpusi, mazliet intensīvāk, kā pirms. Daļu tulkosim, tomēr daļu publiskosim svešvalodā, citos resursos, iespējams, ar saiti uz to.
Savādāk – laiks maina un mainās. Mēs ar. Kaut ko atmetīsim nost, kaut kas nāks klāt. Runa varētu būt drīzāk par robežu paplašināšanu, neapstājoties tikai pie viena rāmīša, kur tas beidzas un viss. Tālāk nekā nav. Izrādās, ka ir un var.

Ir padomā turpinājums izglītojošai domu apmaiņai ar diskusijas elementiem – rokasgranāta iesācējiem jeb „Dari-Radi-Maini” .
Jau otro gadu no vietas būvējam manifestu kopsavilkumu, kam vajadzētu materializēties, kā pirmajam P3licanfestam.

Par ierakstiem – tie noteikti būs. Esam domājuši par digitālajiem ierakstiem, tomēr - daudziem no mums ir gan internets, gan dažādu formātu atskaņotāji. Lai formāts nezaudētu personiskumu, noformējumu, ielikto darbu, domas, idejas, paliekam pie taustāmā formāta. Sauc to par cd-r, kompaktdisku vai plati, mazā tirāžā.
Par pasākumiem – tie notiek vienā laidā, no mūsējiem – būs, bet mazāk, toties, savādāk un kvalitatīvāk. Esam drusku piekusuši no daudzajiem pasākumiem, ja to ir par daudz, zūd baudījums un motivācija.
Iestājamies par labi rīkotiem, kvalitatīviem, pārdomātiem, savādākiem. Tādus arī būvēsim un atbalstīsim. (lai izvairītos no - „Forši, bet Jūs atbraucāt 10 gadus par vēlu”)

No jaunumiem – beidzot esam aktivizējuši testa režīma P3licanVulgar sērijas tekstilus, ierobežotos daudzumos, jo gala beigās, tas nav ne tirgus, ne biznesa modelis, ne plaša patēriņa māksla, ne modes brēciens, drīzāk attieksme un veids, kā to paust, savādāk.
Būtu mazliet pāragri pieteikt nerealizētos projektus vai idejas, kas būs.
(Nolemts, ka nepubliskosim, nepārizdosim pat pirātiskās versijas pagātnes pērlēm – tās pieder aizgājušajam laikam un melomāniem. Atmiņas ir labi, bet dzīvot smukās atmiņās - var, bet vai vajag.)

Pietiks spēka, motivācijas – būs. Nepietiks, iekurināsim ar tām ugunskuru uz atvadām, lai sasildītos paši un izgaismotu ceļu jaunajiem vilkiem.

Reti tiekamies, bieži šķiramies.

Cieņā - Scaarons