Evita Hofmane
Trešdien, 1. maijā, Jelgavā, bārā/galerijā Melno Cepurīšu
Balerija (Raiņa iela 20) dažādu muzikālo noviržu un ieviržu cienītājiem Darba
svētku koncertu sniegs poļu dūmeri Lacrima un somu desinieki Wrathrone. Tas būs
viens no viņu šī pavasara Baltijas valstu un Somijas koncerttūres Baltic Doom Tour
2013 pirmajiem koncertiem. Šajā virtuālajā intervijā somu grupas līderis Matti
sniedz nelielu ieskatu tajā, kas ir Wrathrone un ko varam no viņiem
sagaidīt.
Jūs
Wrathrone mūziku raksturojiet kā death metālu ar vietumis „slimīgām” fīčām. Kas
ir death metāls, ir puslīdz skaidrs, tāpēc nedaudz vairāk gribētos dzirdēt par
šīm neveselīgajām novirzēm no normas, jo, kā zināms, tās var izpausties daudz
un dažādos veidos. Ko mēs varam gaidīt Wrathrone gadījumā?
Ar šo raksturojumu mēs vēlējāmies pateikt, ka Wrathrone mūzikā klausītājs var dzirdēt
un sajust arī black un thrash metāla piešprici, taču kopumā tas
ir solīds, tradicionāls death metāls.
Pirms
dažām dienām jums klajā nāca pavisam jauns un svaigs EP „Left unburied”. Klāj
vaļā visu par šo tematiku!
Jā! Dziesmas, kas iekļautas šajā EP, mūsu
koncertprogrammā rotēja jau aptuveni gadu. Šoziem mēs beidzot savācāmies kopā,
lai veiktu ierakstus un tā šīs piecas dziesmas materializējās EP formātā.
Manuprāt, šoreiz mums ierakstā izdevās iegūt tādu skanējumu kādu vēlējāmies –
tīru, visi instrumenti labi dzirdami un growls arīdzan skan tieši tā kā
piedien. Albums labi raksturo to, kas Wrathrone ir šobrīd, dziesmas ir
savstarpēji diezgan atšķirīgas, taču visas viennozīmīgi atpazīstamas kā mūsu
ražojums. Jums visiem ir lieliska iespēja iegādāties mūsu EP „Left unburied” Baltijas valstu koncerttūres
laikā!
Saki,
vai kļūt par mūziķi Somijā, kur teju katrs trešais spēlē kādu mūzikas
instrumentu un darbojas pāris grupās, – tas ir sava veida izaicinājums vai kaut
kas tāds, kam jūs, somi, esat nolemti jau piedzimstot?
Daļa no Wrathrone dalībniekiem brīžiem aktīvāk, brīžiem
mazāk aktīvi
ir spēlējuši grupās
visu savu dzīvi, taču dažiem šī ir pirmā pieredze šajā jomā. Tomēr vairākumam
no mums ir arī vairāki muzikālie projekti paralēli, tāpēc es sliecos domāt, ka
tas notiek dabiski. Protams, brīžiem tas tiešām bija un arī tagad ir sava veida
izaicinājums atrast laiku visiem savākties kopā uz mēģinājumiem un koncertiem,
taču līdz šim mēs ar to esam itin veiksmīgi tikuši galā.
Kas
jūs motivē darboties?
Mums pats svarīgākais ir tas, ka radām mūziku, kas patīk,
un mēs gūstam baudu to darot! Protams, vienmēr ir forši redzēt, ka arī publika
izbauda procesu! Mēs turpināsim spēlēt tik ilgi, cik vien tas sagādās šīs
lieliskās emocijas!
Pastāsti
vairāk par šīm emocijām – pirms koncerta, uzstāšanās laikā un par pirmajām domām
pēc tam, kad esat nospēlējuši koncertu un atgriezušies backstage? (Tas, ka
viena no domām ir: „Kur pie velna ir mans alus?”, ir skaidrs.)
Manuprāt, pats grūtākais ir gaidīt pirms
koncertiem…Vispirms gaidīt kad varēs sanest un salikt aparatūru, tad gaidīt
saundčeku un pēc tam vēl pašu uzstāšanos…Un līdz tam pat nevar īpaši „atslābināties,”
jo vēl ir jāspēlē! Kad sākam spēlēt, mēs cenšamies to darīt ar pilnu atdevi
sākot no pirmās nots un sniegt lielisku šovu! Pēc uzstāšanās vispirms ir
jāatgūst elpa, tad ar grupas biedriem pārrunājam koncerta fineses un nianses,
un, protams, pēc tam seko pamatīga alkohola lietošana un pārējo grupu šovu
skatīšanās!
Tas
nav īpašs noslēpums, ka jums, somiem, patīk iedzert. (Jāatzīst, ka mums ar
laiku pa laikam tas tīri labi tīk!) Kas ir muļķīgākā lieta, ko sanācis
izstrādāt, esot iereibušiem? Un varbūt šad tad pat pamanāties izdarīt kaut ko
prātīgu, esot alkohola ietekmē?
Tas tiešām nav noslēpums! Un mēs šim stereotipam ļoti
labi atbilstam! Lai arī koncertu laikā mēs parasti esam mīlīgi iereibuši un to
noslēgumā dažreiz pilni kā zeķes, līdz šim šis ieradums nav radījis īpašus
ekscesus. Tiesa, jāatzīmē grupas pirmais koncerts, kad mūsu basists bija
krietni iestiprinājies jau pirms koncerta un pēc uzstāšanās domāja, ka ir
pazaudējis savu ģitāru (kas gan bija maldīga iedoma) un viņa dzēruma
murmulēšana tika iemūžināta video. Šis atgadījums pēcāk bija labs iemesls
jautrībai. Vispār šajā Baltijas un Somijas koncerttūrē gribētos pieredzēt daudz
pozitīvi ekstrēmu piedzīvojumu! Lielākā daļa mūsu dziesmu tapušas, esot
alkohola ietekmē, un to es gribētu uzskatīt kā kaut ko, kas ir izdarīts prātīgi!
J
Jūs
darbojaties no 2008. gada. Tas nav ļoti ilgs periods, bet arī ne īss brīdis. Varbūt
ir kāds stāstiņš iz grupas vēstures annālēm, kas palicis atmiņā un ko vēlies
pastāstīt intervijas lasītājiem un (potenciālajiem) klausītājiem?
Jā, te nāk prātā kāda jautra lieta, ko vērts pastāstīt.
Leģendārais mākslinieks Christophe Szpajdel, kurš zīmējis logo tādām grupām kā
Emperor, Arcturus un Moonspell (kā arī tūkstošiem citu), teju grasījās sākt
darbu pie mūsu logo izstrādes. Tajā pašā laikā arī mūsu basists Pekka
nodarbojās ar logo skicēšanu un piedāvāja savu versiju, kas kļuva par Wrathrone logotipu tādu, kā tas redzams
šobrīd, jo, kad es šo skici nosūtīju Christophe, saņēmu atbildi, ka tas ir tik nevainojams,
ka viņam tur nav ko papildināt. Tas turklāt esot sniedzis viņam iedvesmu kādam
no nākošajiem darbiem! Pekkas grafiskā dizainera talants tika izmantots arī
noformējot mūsu EP „Left unburied”.
Nosauc
trīs lietas, ko mums vajadzētu zināt domājot par Somiju? (Sauna, jalovīna,
metālmūzika? )
Trīs vissvarīgākie raksturlielumi jau ir minēti, nav pat
ko īpaši piebilst! J
Un
kādas būtu trīs lietas, ko jūs visvairāk vēlētos uzzināt par Latviju?
Kāda ir smagās mūzikas dzīve Latvijā, kuru alu
rekomendējat nogaršot un kādas vietas noteikti vajadzētu apskatīt?
Visā
drīzumā jūs dosieties tūrē ar poļu doom metāla grupu Lacrima. Kādas gaidas un
cerības saistāt ar šo sadarbību? Un vai jūs paši arīdzan klausāties doom
metālu?
Mūsu bundzinieks Mikaels ir draugos ar Lacrimas ģitāristu
un vokālistu un, kad Kuba strādāja
Somijā, arī mēs ar viņu iepazināmies. Kuba atnāca arī uz vairākiem mūsu
koncertiem. Mikaels pirms kāda laika bija tūrē pa Baltijas valstīm ar savu
grupu Routakeha un tā nu mēs kopīgiem
spēkiem nonācām pie idejas, ka būtu lieliski noorganizēt kopēju tūri ar
Lacrima. Mēs ceram, ka abas grupas piesaistīs savas mūzikas stila fanus un tas
dos arī zināmu artavu otras grupas cienītāju loka papildināšanā, jo Lacrima un
Wrathrone muzicēšanas stili ir ļoti atšķirīgi. Jā, mēs klausāmies arī doom metālu. Mūsu otrajam ģitāristam
Lauri pašam arīdzan ir diezgan doom’īgs projekts.
Es
kolekcionēju atbildi uz šo jautājumu, tāpēc saki man, lūdzu, kāda ir galvenā
atziņa, ko esi guvis par dzīvi un mūziku kā divām neatņemamām savas dzīves sastāvdaļām?
Lai darītu ko darīdams - dzīvē vai mūzikā- dari to no
sirds, ja vēlies, lai tam tiešām būtu nozīme!
Un,
mūsu nelielās sarunas noslēgumā, kādu episku un aukstu somu joku, lūdzu!
Somu
karavīrs
Jauna britu avīzes žurnāliste tika nosūtīta uz Somiju,
lai uzrakstītu par somu karavīru atgriešanos no Ziemas kara. Intervējot vienu
kājnieku vārdā Jussi, viņa jautāja.
„Kad Tu atgriezies mājās no kara, kas bija pirmā lieta,
ko tu darīji?”
„Es iz... savu sievu, ” Jussi bez aplinkiem atbildēja.
Žurnāliste nosarka un centās mainīt sarunas ievirzi.
„Un ko tu darīji pēc tam?”
„Es to izdarīju vēlreiz,” viņš atbildēja.
Žurnāliste nosarka vēl vairāk.
„Un pēc tam? Kad biji pabeidzis tās nodarbes?”
„Es novilku savas slēpes un iedzēru alu.”
Somu
dzeršanas spēle
Divi somu puiši ieiet saunā. Katram līdzi litrs
Koskenkorvas šņabja. Viņi to izdzer un tad viens no viņiem iziet no saunas.
Otram ir jāatmin kurš ir izgājis ārā.
Vietnes
iepazīšanai:
http://www.mikseri.net/artists/wrathrone...
http://www.reverbnation.com/wrathrone
http://www.mikseri.net/artists/wrathrone...
http://www.reverbnation.com/wrathrone