Haralds Strapāns, rengenologs
Iepazīsimies – kas pārstāv muzikālo kopienu
„The Wolf You Feed”?
Šobrīd
grupas "The Wolf You Feed" sastāvā ir četri dalībnieki, kuri ieņēmuši
šādas lomas:
Reinis
- basģitāra
Jānis -
bungas
otrs
Jānis - ģitāra
Nauris
Vasiļevskis - ģitāra
Cilvēkiem,
kas seko līdzi Latvijas nepopulārās mūzikas skatuvei, daži vai visi dalībnieki
būs zināmi no to iepriekšējiem/esošajiem projektiem, bet par tiem citu reizi,
jo īsti sakara ar tiem "The Wolf You Feed" materializācijai nav.
Un pie reizes, īsu grupas vēsturi, kā viss
sākās, kāpēc sākās, kas
izdomāja nosaukumu, kāpēc angliski un tā?
Diemžēl
grūti uz šo jautājumu sniegt kādu interesantu vai orģinālu atbildi. Sākās viss
ar abu ģitāristu pasēdēšanu mēģinājumu telpā šo to paspēlējot. Interesantākais
un viennozīmīgi ļoti svarīgs brīdis grupas vēsturē bija buņģiera pievienošanās,
kas sākās ar neveiklu telefonsarunu starp tolaik nepazīstamajiem Nauri un Jāni,
kas šķiet skanēja apmēram tā:
"Hallo,
Jānis?"
"Jā"
"Tad
tu būtu ar mieru nākt uzspēlēt?"
Grupas
nosaukums tika domāts diezgan ilgi, kā izrādās diezgan problemātiski atrast
nosaukumu kas visus apmierinātu un nebūtu jau aizņemts, tā nu beigās Reinis mūs
izglāba ar šo mītisko variantu. Angliski tādēļ, ka vismaz mūsu ausīs šī frāze
pirmo reizi izskanēja tieši šajā valodā.
Tas, ko Jūs spēlējat, ir post roks, post
metāls vai eksperimentāls
roks ar sludge elementiem?
Mūsdienu
mūzikas žanru sadalījums ir diezgan sarežģīts un peldošs jautājums, ja būtu
ļauts izdomāt ko jaunu, tad varbūt es atļautos minēt terminu "post
postroks/postmetāls", ar domu, ka tas ir tas kas nāk pēc (tapēc papildus
"post") postroka/postmetāla, jo šķiet, ka gluži klasiskajās šo žanru
robežās mēs neiekļaujamies. Neapgalvojam, ka esam atklājuši jaunu ābeci,
vienkārši ir grūti ar trīs vārdiem pateikt, ko tieši spēlējam.
Neizmantojat vokālu, viscaur tamborējat
instrumentāli. Nav padomā,
pēcāk, pieslēgt vokālistu vai koncertos
iesamplēt kādu smuku gabalu no
Aspazijas?
Esošā
programma ir sarakstīta bez vokāla, tā tā arī strādā (Vismaz mums pašiem tā
šķiet), nākotnē varbūt arī kaut kas mainīsies, par to šobrīd grūti spriest,
neesam pārāk kategoriski šādā jautājumā, šobrīd ir tā kā ir. Kādu samplu var
saklausīt jau šībrīža programmā, bet ar sampliem kā tādiem jābūt ļoti
uzmanīgiem gan autortiesību dēļ, gan tādēļ, ka tādā veidā ļoti viegli uzlikt
zīmogu visai dziesmai vai pat grupai.
Jau esat nospēlējuši dažus koncertus – kādas
ir atsauksmes un sajūtas?
Koncerti
vienmēr ir kā padarītā darba atskaite. Secinājums par to, ko šobrīd varam, pie
kā jāpiestrādā. Lai arī uzstāties ir patīkami, tas vienmēr rada arī domas par
to, ko nākamreiz darīt savādāk, lai izdotos labāk. Mūsuprāt ir ļoti būtiski
nedzīvot ar domu "viss ir ideāli, nekas nav jāmaina", ir jāstrādā
regulāri, lai neapniktu sev un klausītājam. Atsauksmes ir pozitīvas, taču grūti
garantēt to objektivitāti, jo šādas skatuves publika tomēr ir diezgan
ierobežota un parasti pazīstama.
Vienmēr ir licies interesanti, kā žanros, kā
post roks un
līdzvērtīgie, mūziķi spēj atcerēties visu to
skaņu kopumu, kas
jānospēlē?
Šķiet,
tas ir katram cilvēkam individuāli, tāpat kā mācīties noskaitīt dzejoli. Galvā
skan dziesma, kas tiek spēlēta un ķermenis izpilda nepieciešamās darbības, lai
fiziski skanētu tas pats, kas galvā. Manuprāt tieši atmiņas ziņā ir arī krietni
sarežģītāki mūzikas žanri.
Noskaņu mūzika – kā rodas Jūsu mūzika, kas
iespaido, kas notiek
procesā, kad mikserī iemet divas ģitāras,
bungas un nospiež sarkano
podziņu?
Dziesmas
ir darba un strīdu rezultāts. Parasti viss sākas ar vienu rifu, kam pakāpeniski
tiek vienoti klāt citi rifi un ritma zīmējumi. Šķiet būtiskākais ir tas, ka
dziesmas rodas kopīgā procesā, nevis izdomāta visa dziesma uz viena instrumenta
(piemēram, ģitāras) un pēc tam kabināti klāt pārējie instrumenti.
Viena ģitāra un piecpadsmit pedāļi –
iesācējiem, ko ieteiksiet no,
par, ap pedāļiem, lai atrastu savu skaņu?
Galvenais
kas būtu šajā jautājumā sakāms ir tas, ka jebkura pedāļa vai ģitāras galā tāpat
ir nepieciešams cilvēks, kas spēlē. Mūsdienās situācija ar ekipējumu ir ļoti
laba. Iegādāties var to pašu, ko dzīvojot bagātākās Eiropas valstīs vai aiz
okeāna. Informācija pārpārēm pieejama globālajā tīmeklī gan videodemonstrāciju,
gan aprakstu, gan komentāru veidā.
Ja nemaldos, paši arī konstruējat, lodējat,
miksējat pedāļus – tādi,
kā mazie elektroniķi, kas meklē savu skaņu,
unikālo?
Šis tas
ir pašu rokām gatavots vai patvīkots. Tam ir vairāki iemesli, gan finansiāli,
gan morāli. Šeit varētu gari un plaši stāstīt par mūzikas instrumentu un
aksesuāru tirgus īpatnībām un kroplībām, bet diez vai kādu normālu par mūziku
interešejošos lasītāju tas varētu interesēt.
Post roks, kā žanrs, nepieradinātam
klausītājam mūsdienās jau kļuvis
garlaicīgs, pa lielam, ir četras lielgrupas
un divdesmit astoņas, kas
skan līdzīgi. Kā ar šo?
Nu...
pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, šķiet ka mūs nevar tā vienkārši iegrožot
postroka vai postmetāla rāmjos - kaut kas paliek karājoties pāri. Šķiet no šiem
stiliem paņemts tas kas patīk un klāt liktas lietas no citiem stiliem, kas
rezultātu padara neparedzamāku un interesantāku.
Post metāla kustība parasti saistās ar Kanādu
vai štatiem, no turienes
nāk visādi labi albumu, kas notiek Eiropā? Un
Rīgā?
Ir
nedaudz bail atbildēt uz šādu jautājumu, jo tad automātiski tiks meklētas
influences no minētajām grupām.
Digitālais akmens laikmets – plānojat
studijas ierakstu, pierastajā
cd, kasešu vai digitālajā formātā?
Jācer
ka spēsim saorganizēties uz ierakstu digitālā formātā, tas tomēr mūsdienās
šķiet visvairāk un ērtāk izmantojamais.
Vismaz trīs labi iemesli, lai apmeklētu „The
Wolf You Feed” koncertus?
Mēs
vienmēr centīsimies par 106%. Mēs esam 4, un tas dod jau 4us iemeslus
Gatavojat ko īpašu 5. aprīļa koncertam –
skaņas tumšo pusi?
Katrs
koncerts ir īpašs. Šis pasākums būs mums ne tik ļoti ierastā un zināmā vietā,
tā kā būs interesanti.
Resursi:
