Atskats par metālistu paradīzi - „Blastfest 2015” festivālu Bergenā 19.-21. februārī, otrā daļa

Evita Hofmane, P3LICAN

 

Turpinājums garajam apcerējumam par BLASTFEST 2015, laiku un mani tajā.

Šī finansiāli ekstremālā piedzīvojuma kontekstā es biju pieņēmusi arī kādu saprātīgu lēmumu un tas bija – dzīvot virs „Garage”. Visā savā garajā dzīvē nekad nebiju mitinājusies tik tuvu koncerta skatuvei – mūs šķīra tikai daži stāvi. Tas ārkārtīgi atviegloja iespēju realizēt arī tādas cilvēka eksistencei nepieciešamas lietas kā vajadzība pēc ēdiena un atpūtas. Četras dienas atrodoties teju pastāvīgos festa apstākļos, tas bija nozīmīgi. Kā ne reizi vien ar neslēptu sajūsmu atzīmēju – varu aiziet uz „Garage” istabas čībās. Šogad aprīlī aprit krietni daudz gadu kopš biju uz pirmo metāla mūzikas konci un pa šiem gadiem šis tas ir pieredzēts. Tāpēc tādas mazas, interesantas ekstras kā fakts, ka “tavas” mājas pagrabā spēlē Hecate Enthroned, Keep of Kalessin, Esoteric un vēl vesels saraksts citu monstru, ieved vieglā transā un vienlaikus liek domāt par reālām paralēlajām pasaulēm kādās mēs dzīvojām agrāk un, lielā mērā, arī šobrīd. Tikai šobrīd robežas ir vaļā, lidmašīnu biļetes ir pieejamās cenās un, rūpīgi izvēloties prioritātes, paralēlā pasaule uz brīdi var kļūt par tā brīža realitāti.

Neizplūdīšu katras „Garage” redzētās grupas uzstāšanās apcerē, ko šobrīd jau arī būtu diezgan pagrūti atminēties, jo redzēts tika daudz, atdošu godu tikai dažām, kas gan nostalģisku, gan citādi personisku un pāri visam – muzikālu – iemeslu dēļ izraisīja visvairāk emociju. Konkrētās dienas un valdošās atmosfēras ilustrācijai tās būs pa vienai no ceturtdienas un piektdienas un divas no noslēdzošās festa dienas.

Hecate Enthroned – grupa, kas “repertuārā” ienāca tajos patiešām senajos laikos, kad manī piedzima metālists. Tolaik ar tikšanu pie mūzikas, maigi sakot, bija diezgan sarežģīti, tāpēc kolekcijā nonākušās kasetes tika drillētas līdz caurumiem un tajās esošā mūzika emocionālajā atmiņā ir iegravēta uz laiku laikiem. Pat pēc ļoti ilgstošas neklausīšanās pauzes, konkrētā albja dzirdēšana aiztransportē uz 15 un vairāk gadu tālu pagātni. Šis bija tieši tas gadījums. Lai arī krietni sen nebiju interesējusies, kas notiek šīs grupas iekšienē, iespēja redzēt viņus spēlējam šķita neganti valdzinoša. Un – īpaši nepārspīlējot – tā bija viena no ne pārāk daudzajām reizēm, kad šī festa zvaigžņu birums un nenoliedzami ārkārtīgi saistošais muzikālais piedāvājums manī izraisīja patiesu aizkustinājumu. Tas patiesi bija ceļojums laika mašīnā – vienlaikus esot teju 20 gadus senā pagātnē – manā dzimtajā pilsētā Valmierā, pažobeles istabiņā un, tajā pašā laikā, - Norvēģijā, Bergenā, „Garage”. Daudz veco dziesmu, atmiņu straume un pilnīgs kosmoss. Ha-ha. Grupa bija saliedēta, jaunais vokālists atzīstami spēja izdziedāt vecās ziņģes un šis sets atstāja gribot vēl.

Bija līdzīgi kā šajā koncertā, tikai īsāk:
https://www.youtube.com/watch?v=gTp3pEIGBQs

Laiks ir lieta, kas vienlaikus notrulina un novelk ādu. HE uz brīdi novilka manu ādu un pēc uzstāšanās bija pēdējos gados reti izjustā sajūta: “jā, šitas paņēma”, kas sev loģiski vilka līdz jautājumu – nez, kas viņus pārspēs?
Bija ceturtdienas agra pēcpusdiena. Potenciālie varētāji stāvēja garā, garā iespēju rindā. Un es pat nenojautu, ka drīz arī man būs jāstājas rindā, lai varētu cerēt tikt pie smadzeņu un iekšu nonešanas.  

Ceturtdiena bija pirmā diena, kad devos uz „Sardīņu fabriku”. Tur spēlējošie dažādu laiku favorīti bija galvenais iemesls kāpēc šī Norvēģijas vizīte izstiepās veselas nedēļas garumā, jo šķita, ka nedrīkstu neredzēt visas tās grupas, kas, gluži kā man iespītēt gribot, bija saliktas akurāt ceturtdien. Attiecīgi, bija jāpieskaņojas wizz air lidojumiem, kas bija tikai pirmdienās un piektdienās. Tiesa, vadošā plejāde Rotting Christ, Samael, Saturnus, Melechesh, Primordial un Dark Tranquillity jau bija skatīta citviet un, atsevišķos gadījumos, ne reizi vien, tomēr, ziniet, ir grupas, ko gribas redzēt vēl! Tāpēc 17.00 es jau biju pie „Sardīnēm” uz Rotting Christ.  

Sarkanais paklājs, kas bija izritināts pie ieejas un fjords blakus pasākuma vietai, jā, šī realitāte bija tik totāli kontrastējoša ar ikdienu un nenoliedzami valdzinoša, ka sejā gluži jauši uzplauka smaids. Man patīk būt jaunās vietās, jo tieši pirmreizība dod nepieciešamo sekundāro stimulu jutekļiem. Rottingi, lai arī ļoti uz publiku orientēti un arī silti uzņemti, mani tajā agrajā vakara stundā nespēja paķert. Redzēti, šķiet, trīsreiz, bet kaut kad salīdzinoši senāk. Šī atklāsme nav pirmo reiz, taču arī šajā festā bieži vairāk svaigus iespaidus atstāja tās grupas, kuras nebija redzētas un pat arī īpaši klausītas ne. Savukārt manas favorītes kā, piemēram, Primordial un DT, neizraisīja traku sajūsmas viesuli. Varbūt savu lomu nospēlēja fakts, ka gan vieni, gan otri redzēti salīdzinoši nesen, vai arī tas, ka DT koncerti bija salīdzinoši 1:1 kā Tallinā 2013. gada nogalē, tā šeit Bergenā. Starojošais Stanne, kurš ar visu ķermeni pauž sajūsmu, ka atkal var šiverēt pa skatuvi, publikai to atzinīgi vērojot, un dziedāt jaunākas un vecākas dziesmas, kamēr pārējā grupa fonā rada muzikālo pavadījumu, uz kura Mikaela eksaltācijai izpausties. Forši, bet laikam arī jāpaiet lielākai pauzei starp konkrētās grupas redzēšanas reizēm.

Te ir laiks mazai alkoholam veltītai atkāpei, jo aptuveni šajā laikā es devos uz „USF” bāru. Šis jautājums, lai cik arī triviāls nebūtu, tomēr daudziem ir nozīmīgs festa atribūts. Diemžēl labu jaunumu nav: alkohols Norvēģijā joprojām ir ļoti dārgs. Dažas cenas no personīgās pieredzes: dzeršanai daudz draudzīgāka vieta bija “Garage”, kur bija neganti gards Giness pa 7 eiro. “USF” negaršīgs alus Hansa maksāja 9 eiro un viens no sidriem 13 eiro.

Diezgan brutāli, taču, kā jau minēts, bija daudz citu lietu ar ko aizpildīt laiku un alkohola lietošana bija ļoti zemu interešu sarakstā. Tiesa, cilvēkus, kuri pie šīm cenām pieraduši, tās pilnīgi netraucēja un it īpaši sestdienas vakarā kopējais promiļu daudzums publikas asinīs sita augstu vilni.          

Bildes, atskati, informācija un citi labumi:

https://www.facebook.com/blastfestival?fref=ts

http://www.blastfest.no/