2013/09/16

Patriotisms, nihilisms un black metāls lietuviešu gaumē – intervija ar grupu Luctus

Evita Hofmane (P3LICAN)


Lietuviešu black metal grupa Luctus 5. oktobrī Rīgā uzstāsies pasākumā „Drūmvakar, Rīga II” Latvijas 1. Rokkafejnīcā. „Ir jājūt iekšēja degsme, dziļāks aicinājums, kas ir spēcīgāks par ikdienas dzīvi. Ja dziļi zemapziņā jūti šo sliecību, tā ir jāīsteno, un, ja vēlies to izdarīt – tu to paveiksi!” – tā par mūzikas radīšanu, kurai piemīt dziļuma dimensija, saka grupas līderis Kommander L. Šajā intervijā viņš pauž savu pasaules redzējumu un vēsta par grupas Luctus darbību retrospektīvā skatījumā, šā brīža aktualitātēm un nākotnes nodomiem.


 Tava grupa Luctus pastāv vairāk nekā 12 gadus. Tas ir diezgan ilgs laiks vai tāda viegla iesildīšanās?
Jāsaka, ka vispār nav tādas sajūtas, ka viss šis process būtu sācies vakar. Es nodibināju šo grupu, kad man bija 15 gadu, tātad – tā pastāv vairāk kā pusi no manas dzīves. Bet vienlaikus man nešķiet, ka tas ir ļoti daudz, it īpaši, ja raugās nākotnē. Es nedomāju, ka tas varētu beigties, viss turpināsies vēl 10-20 un pat 30 gadus!

Kāds ir jūsu vēstījums šai pasaulei?
Mums nav precīza vai noteikta vēstījuma, to drīzāk varētu salīdzināt ar to kā uztveram dzeju – katrs to saprot individuāli un personiski. Ar savu mūziku mēs vēlamies sagraut šīs materiālās un virspusējās pasaules ierobežojošās sienas un barjeras; atvērt pasauli, kas ir mūsos.
Vēlamies atvērt to cilvēku uztveres vārtus, kuri klausās mūsu mūziku. Mūsu vēstījumu varētu raksturot kā virpuli, kas ir jāabsorbē un jāasimilē. Pieļauju, ka tas nav vienkārši.

Priekšstats par grupu cilvēku prātos var būt precīzs, virspusējs vai arī pilnīgi maldīgs. Kādus dīvainus pieņēmumus nācies dzirdēt par Luctus?
Šo gadu laikā esmu dzirdējis daudz dažādu muļķību. Piemēram, ka Luctus ir itāļu grupa (varbūt tāpēc, ka es ilgu laiku dzīvoju Itālijā). Vai arī, ka Luctus ir fašistiska un nacistiska grupa. Jā, tas ir tiesa, ka es apbrīnoju nacismu, taču tā okultajā un vēsturiskajā izpratnē, bet es ienīstu politiku un visas tās nejēdzības, kas ar to mūsdienās saistītas. Mums pastāvīgi ir problēmas ar antifašistu „cīnītājiem” tāpēc, ka viņi nesaprot, ka mēs absolūti neaizstāvam jebko, kas kaut minimāli saistīts ar politiku, rasismu un visu tamlīdzīgo. Jā, es esmu lepns nacionālists, taču – savā sirdī, nevis aiz masu mugurām.

Mūzika Tev nepieciešama kā sevis izpausmes veids vai tas bijis un ir ceļš konkrētu mērķu sasniegšanai?
Abējādi. Es teikšu ļoti vienkārši – mākslinieciskā un emocionālā sevis izpausme man ir viens no galvenajiem mērķiem dzīvē.

Ko Tev nozīmē jēdziens dzīve un kā Tu to raksturotu?
Tas ir sarežģīts ceļojums, kura laikā tu apgūsti pozitīvas un negatīvas lietas. Šis ceļojums var būt garlaicīgs un nožēlojams vai arī interesants un unikāls. Un tikai tu pats izlem kāds tas būs. 

Kas šobrīd notiek Lietuvā smagās mūzikas jomā? Taču, varbūt sāksim ar nelielu ekskursu pagātnē – kas šajā jomā tavā dzimtenē notika pirms 10-15 gadiem?
Sāksim ar to, ka es 15 gadus no savas dzīves pavadīju ārpus Lietuvas un, lai arī bieži tur iegriezos, tomēr jāsaka, ka tāpēc nebiju ļoti iekšā Lietuvas mūzikas dzīvē. Protams, daudz kas bija stipri atšķirīgi, ja salīdzina ar šā brīža situāciju. Nebija tik daudz grupu, maz koncertu, albuma ierakstīšana skaitījās varens sasniegums. Tad tikko bija noplacis pirmais lielisko lietuviešu grupu vilnis - Obtest, Dissimulation, Nahash, Anubi. No 2000. gada sākās otrais vilnis, kad parādījās jaunas grupas – tādas kā Luctus, Argharus, Andaja, Ossastorium, Xess un citas.
Tagad mums ir daudz grupu, laiki ir mainījušies – visi ir „talantīgi,” tehniski, bieži uzstājas koncertos... Taču, pirmkārt, šajos cilvēkos, kuri spēlē grupās, lielākoties nav dziļuma dimensijas un īstā gara un, otrkārt, šīs dimensijas – attiecīgi – nav arī viņu mūzikā. Šobrīd pie mums koncerti notiek ik nedēļu, cilvēki nespēj vien izvēlēties kurp iet un ko klausīties...Manuprāt, šobrīd nav līdzsvara. Klausītājiem ir pilnas pakaļas visa kā.    

Tavuprāt, kas ir tas iemesls vai iemeslu kopums kāpēc lielākā tiesa grupu, kas sākušas savu karjeru līdzīgos apstākļos, kurās darbojas talantīgi un centīgi mūziķi, tomēr nesasniedz savus mērķus?
Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar talantu un tehniskumu vien nepietiek (šobrīd es runāju par to, kas attiecas uz black metālu). Ir jājūt iekšējā degsme, kas kveldē no iekšas, dziļāks aicinājums, kas ir spēcīgāks par ikdienas dzīvi. Protams, šo kaislību ir grūti savienot ar tādām lietām kā darbs, ģimene un citas. Bet, ja dziļi zemapziņā jūti šo sliecību, tā ir jāīsteno, un ja vēlies to izdarīt – tu to paveiksi! Dažreiz no saviem draugiem esmu dzirdējis, ka grupas izjukušas tamdēļ, ka viņiem nav līdzīgi domājošu cilvēku ar kuriem kopā īstenot to, ko vēlas... Pie velna, ja patiešām vēlies spēlēt, dari to viens! Ja kaut ko patiešām stipri vēlies, neviens nevar tevi apturēt!

Kuras Lietuvas grupas mums, Latvijas klausītājiem, Tavuprāt, vajadzētu zināt?
Ir virkne lielisku, vecu grupu, tādas kā Nahash, Dissimulation, Anubi, Poccolus, Meressin. No jaunākām varu minēt Argharus, Pergalė , Amžius, Crypts of Despair, Fuck Off and Die!, Pekla, Regressive.



 Ko Tu zini par mūsu black metāla grupām un ko Tu par tām domā?
Protams, es zinu Skyforger, kuri uztur dzīvu un lepni degošu Latvijas un Baltijas metāla mūzikas kultūras liesmu. Viņi ir arīdzan lieliski, talantīgi un sirsnīgi cilvēki. Vēl man patiesi patīk Urskumug skanējums. Es varētu minēt vēl dažus grupu nosaukumus, taču muzikāli tie man neko neizsaka.          

Jums nule kā iznāca jauns albums „Stotis” un tas, tāpat kā Luctus iepriekšējais pilnmetrāžas albums „Jaučiant Pabaiga Arti”, tika ierakstīts Rīgā, Phoenix studijā. Šķiet, ka jums, puiši, tur tiešām patīk?
Jā, mums tur tiešām patīk, tāpēc, ka Gints Lundbergs ir īsta metāla skanējuma radīšanas meistars! Es domāju, ka Phoenix Studio Baltijas valstīs nešaubīgi ir pati profesionālākā vieta, kur metāla grupa var ierakstīt lielisku albumu! Tas vīrs ir īsts ģēnijs!  

Video no „Stotis” ieraksta sesijas: https://www.youtube.com/watch?v=YTuZZTXmP6U

 
Kā šoreiz noritēja ierakstu process?
Tas bija kā sava veida maģisks rituāls, emocionāla transa stāvoklis. Ierakstus veicām februārī. Visapkārt sniegs, daudz alus un citu dzērienu – visnotaļ iedvesmojoša atmosfēra mums visiem. Nākošos ierakstus arī noteikti veiksim Phoenix Studio!

Kāda ir jaunā albuma „Stotis” galvenā tēma? Ko jūs vēlaties pateikt saviem klausītājiem?
„Stotis” nav konceptuāls albums. Tas ir kā tumšu, negatīvu emociju un vīziju koncentrāts. Patiesa nihilisma un destrukcijas izpausme mūsu izpildījumā.
Dziesmu teksti ir diezgan dažādi. Es esmu visu dziesmu tekstu autors, tā kā tie ļoti personīgā veidā atspoguļo tieši manas emocijas. Iespaidi, izjūtas, atmiņas, vīzijas un zīmes no zemapziņas. Šoreiz nolēmām albuma bukletā dziesmu tekstus nepublicēt, tāpēc, ka tie ir ļoti personiski un īstenībā lielākoties klausītāju pieeja ir virspusēja un viņiem ir dziļi vienalga par ko tie vēsta.

Kādas ir atšķirības skanējumā, ja salīdzinām ar jūsu iepriekšējo veikumu?
Pieņemu, ka šoreiz skanējums ir daudz koncentrētāks, neapstrādātāks un dziļāks. Mēs ar to esam patiesi apmierināti un domāju, ka „Stotis” ir pats labākais, ko līdz šim esmu ierakstījis.

Ko Tev nozīmē vārds patriotisms?
Es domāju, ka tā ir ļoti personīga lieta. Šai sajūtai jānāk no sirds un dvēseles dziļumiem un nevis no masu uzskatiem. Es daudzus gadus dzīvoju ārzemēs un iemācījos daudz vairāk novērtēt un mīlēt savu valsti. Es lepojos ar savām lietuviešu asinīm un esmu gatavs par savu tautību pastāvēt jebkurā situācijā. Es ienīstu visu samāksloto demagoģiju, ko piekopj politiķi, runājot par patriotismu, emigrāciju, imigrāciju utt. Īstam patriotam patriotisms un mīlestība pret savu zemi nav jāsludina četros dažādos veidos, viņam ir tam jātic un jābūt savā valstī!     

Kuras ir labākās vietas Lietuvā kur smagajām grupām uzstāties?
Domāju, ka vislabāk ir uzstāties brīvdabas festivālos – tādos kā „Kilkim Žaibu”, „Velnio Akmuo“, „Mėnuo Juodaragis“ un citviet. Ja runājam par klubiem, tad nav kāda noteikta, kas būtu perfekts metāla koncertu rīkošanai, it īpaši, ja salīdzina ar jūsu klubu  „Melnā Piektdiena,“ kas ir vienkārši lielisks! 

Jums ir diezgan liela koncertu pieredze, esiet spēlējuši dažādās valstīs. Pastāsti par iespaidīgāko koncertu – kur un kad tas notika? Kur Luctus saņem visjūtamāko publikas atbalstu?
Mums ir bijuši ļoti daudz lielisku koncertu Lietuvā un citviet Eiropā! Piemēram, katrs mūsu Eiropas tūres koncerts bija satriecošs! Varbūt kā labāko var minēt uzstāšanos Portugālē, Barroselas festivālā un Lugau, Vācijā. Prātā nāk arī patiešām labs šovs Brno, Čehijā – traki cilvēki, kuri crowdsērfoja un plūda alus un asiņu straumes!
Domāju, ka labākā publika mums ir Lietuvā, Vācijā, Polijā un Čehijā. Mums patiešām ļoti patīk  uzstāties šajās valstīs!   

  

Kādas ir Tavas labākās un sliktākās atmiņas no koncerttūru dzīves?
Hmm...Labākās... pēc šova Santanderā (Spānijā) viens meksikāņu čalis, kas man šķita esam narkotiku tirgotājs, iesauca mani vannas istabā, iedeva maisu ar kokaīnu un teica: „Ņem, cik vēlies!” Ha-ha, tas bija tiešām traki! Atceros arī tos puišus no Iron Eagle kluba Lugau, Vācijā, kuri bija tik sajūsmināti par mūsu uzstāšanos, ka pēcāk piekrāmēja mums pilnu busu ar alus kastēm! Sliktākās atmiņas – visticamāk – ir par koncertu Amsterdamā, kad pa to laiku, kamēr spēlējām, kāds nelietis izdauzīja mūsu busa logu un nozaga vairākas somas. Un tad mums mājupceļā uz Lietuvu logu nācās aizlīmēt ar lentu.

Kādu plānu un ieceru realizācija gaidāma tuvākā un tālākā nākotnes perspektīvā?
Mums ir daudz plānu un ideju, ko grasāmies īstenot. Tūliņ dosimies mini tūrē uz Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju (piezīme: saruna notika septembra sākumā), lai prezentētu mūsu jaunā albuma vinila plates versiju. Pēcāk redzēsim, top jaunas dziesmas, ko nākam pavasar plānojam ierakstīt. Notiek arī darbs pie video klipa uzņemšanas. Un, protams, daudz dzīvo rituālu Lietuvā un citviet!   

Ko mēs kā klausītāji varam gaidīt no Luctus ? Kāpēc mums vajadzētu doties uz jūsu koncertu?
Kā arvien – lielas devas īsta nihilisma, spēka un destrukcijas! Ja jums interesē patiešām ekstrēma mūzika, jums ir jānāk! Mēs jūs nogādāsim ellē!

Saki man, vai Lietuvā ir kādi webzine, kuros smagās mūzikas fani var uzzināt sev interesējošo informāciju, aktualitātes, palasīt intervijas?
Hmm…nav nekā ko nosaukt, jo Lietuvā nav tādu webzine. Droši vien tāpēc, ka tie šobrīd it, tā teikt, izgājuši no modes. Bet es varu ieteikt patiešām labu lietuviešu izdevumu, kas iznāk drukātā formātā – Forgotten Path. Tas ir angļu valodā, daudz recenziju, interviju un citu interesantu lietu.

Un mūsu sarunas noslēgumā – ko Tu atbildētu uz manu kolekcijas jautājumu – kas ir galvenā atziņa, ko esi guvis par šo dzīvi un mūziku kā divām nedalāmām lietām?
Es varu citēt Frīdrihu Nīči: „Bez mūzikas dzīve būtu kļūda.” Piekrīti?

Piekrītu! Paldies!
Paldies!     
  

Vietne padziļinātai iepazīšanai:

Kontakti:

Biļetes uz pasākumu „Drūmvakar, Rīga II” var iegādāties iepriekšpārdošanā: https://www.ticketshop.lv/site/events/view/350