Daba ir realitāte. Aymeric Hainaux – tiešais kontakts ar realitāti
„Daba ir realitāte, staigāt nozīmē atklāt vietu caur ķermeni. Mums ir dots ķermenis un telpa, kurā to lietot.”
Aymeric Hainaux ir dzimis 1978. gada 1. novembrī, Tūrā, Francijā. Lai īsumā raksturotu Aymeric Hainaux daiļradi, pirmais, ko vajadzētu minēt, ka viņš ir neklasificējams daudznozaru mākslinieks: komiksu mākslinieks, ilustrators, režisors, scenārists, mūziķis, ceļotājs. Sākotnējā daiļradē pievērsies vizuālajai un komiksu mākslai, izdevis vairākas komiksu grāmatas: „Kontrabandisti” (Les Passeurs) 2001. gadā, kas apjomīguma ziņā drīzāk būtu dēvējams par albumu, ar brīnišķīgām krāsainām ilustrācijām; „Melanholija” (Mélancholia)2005. gadā, kas skaistās, lakoniskās melnbaltās bildēs vēsta par jauna pāra ceļojumu pa Lielbritāniju un „Ūdensrozes” (Nénuphars). Par saviem vizuālajiem darbiem saņēmis vairākas balvas Francijā.
2005. gadā Aymeric Hainaux daiļradē vērojams krass pagrieziens: oktobrī viņš dodas pārgājienā gar Atlantijas okeāna piekrasti no Francijas līdz Spānijai. Bez telts un bez ekipējuma. Pēc viņa paša vārdiem, par būtiskāko atmiņas nospiedumu šajā pārgājienā kļuvuši izskalotie koki, kas bijuši norādes dienā, biedējoši naktīs un kurus dedzinot viņš naktīs sildījies. Koki netiek aizmirsti – 2008. gadā tie pārtapa triptihu sērijā, kas apceļojusi Franciju, ASV un Japānu. Turpmāk šādas pastaigas ir viena no būtiskākajām Aymeric Hainaux dzīvesveida sastāvdaļām, kuru lakonisks pārskats sniegts viņa mājas lapā www.unpoisson.com . Pēc viņa vārdiem: „Mēs dzīvojam laikmetā, kurā tiek darīts viss, lai nošķirtu cilvēku vienu no dabas. Iet no viena punkta uz otru nozīmē dzīvot tagadnē, būt tiešā kontaktā ar pasauli”. Garajos pārgājienos viņš dodas bez jebkāda ekipējuma, bez kameras, bez papīra un viss, kas pārtop attēlos ir zīmēts no atmiņas.
Kā jau multimākslinieks, Aymeric ir radījis arī mazas īsfilmas. Aymeric režisētie video ir vienkārši, nemontēti, pārsteidzoši dzīvīgi, nesamāksloti un neinscenēti dzīvespriecīgi. Tas ir attēls, ko mēs redzam ejot uz ielas, tas ir kā ar cita acīm skatīties uz realitāti, kuru skatījis kāds cits. Uz realitāti „būt par Aymeric Hainaux”.
Tikpat minimālistiski tiek radītas vokālās performances: neskaitot ķermeni, elpu, balsi vienīgie papildus instrumenti ir mikrofons, ermoņikas un delay pedālis. Kā mākslinieks pats atzīmē, viņš iespējams, ir vieglākais mākslinieks visā pasaulē. Ķermeņa kustības pārvēršas skaņās, elpa kļūst par skaņu, locītavu krakšķi kļūst par skaņu, berze, sirdspuksti, viss, kas vien ķermenī var radīt skaņu, viss par ko parasti pat neiedomājas kā skaņu kļūst par daļu no performances, vēl vairāk par skaņas un dzīvības eksploziju. Dzīvāku par dzīvu, unikālu un katru reizi neatkārtojamu. Ķermeņa dzīvības esence izteikta skaņā. Ierakstītā veidā, nezinot, ir neiespējami noticēt, ka skaņa tiek radīta neizmantojot tehniku. Pat viens no vienkāršākajiem mūzikas instrumentiem mutes ermoņikas Aymeric Hainaux elpas atdzīvinātas pārvēršas par neparastu akordeonu. Vokālā perkusija, human beatbox, tie visi ir tikai pāris frāzes, kas aprautā veidā var raksturot ķermeņa radīto skaņu šovu. Neiespējamu ierakstam, vienīgā iespēja to redzēt ir tagadnē, katrā atsevišķā uzstāšanās reizē. Atkārtoti piedalījies „The French Beatbox Championship” un atkārtoti saņēmis apbalvojumus. Braukājot ar stopiem pa visu pasauli sadarbojies ar dažādiem eksperimentāliem un avangarda māksliniekiem, dejotājiem, mūziķiem (Ogura, Christine Quoiraud, Kenzo Kusuda, Lexie Mountain Boys, Lucky Dragons, White / Lichens, Radikal Satan u.c.). Ar pašreizējo vokālo performanci Aymeric Hainaux šogad ceļo pa visu Eiropu un Novembrī viņa ceļš viņu būs atvedis arī līdz Baltijas valstīm.