Velc savu saīgušo seju ārā iz kakta, nokrati pelnus, putekļus un fēces, slej muguru taisini, liec muskuļiem springt!
Relicseed to saka saviem vārdiem, bet vēsts ir nepārprotama. Agresīvs thrash metal, rifiem bagāts un attieksmes pārpilns. Raujiet podā (nereti dzirdētos) salīdzinājumus ar Metallica – pa būšanu ir, un ne tā, ka maz ietekme no šiem. Tomēr te daudz kas cits arī jūtams, un vēl pāris gadu atpakaļ mēs vēsi varētu stādīt šo par paraugu i Testament’am, i OverKill’am. Nu neko, nokavēts jau nebūt nav akurāt padirsts.
Relicseed katru frāzi dod iz olām, pilnu rumpi pumpē dusmas, kompromisu nebūs! Man ir vienalga, ka to vai šo rifu es esmu dzirdējis iepriekš, šī mūzika liek uzvilkties. Es sadusmojos, es gribu iet sabradāt liekulīgos mīzeļus, es gribu ieviest kārtību mūsu zemē!
(3 mēnešus vēlāk)
Mazliet gan spēj kaitināt kristīgiem atskaites punktiem nereti rotātā retorika; cerams, ka tas ir attiecīgā brīdī iederīgu liriku trūkums, nevis apzināta vēsts. Ka nē, tas var burt nelāgu ainiņu – un man ļoti negribētos tik talantīgu grupu liekuļu pulciņam pieskaitīt... Jo vispār dziesmu teksti ir visnotaļ uzrunājoši; tādā ziņā patīkami dzirdēt sakarīgu metālu ar sakarīgiem vārdiem, vēl jo vairāk, ja vārdi ir latviešu valodā. Godīgi sakot, par šo – tekstuālo un ideoloģisko daļu - man vēl aizvien nav viennozīmīga vērtējuma. Lai katrs klausītājs piepūla savu galveno orgānu pats(-i).
Toties par muzikālo skanējumu te gan nav kur piesieties. Ja nu vienīgi vijoles ievads un izvads nepārliecina par savu piederību albumam. Pašas dziesmas, ieskaitot rāmākās, ir labi sakomponētas un lieliski nostrādātas skanējuma ziņā. „Saruna” varbūt nav lieliskākais thrash balādes paraugs, toties mazliet sūnojošo klausītāja ausi atsvaidzina jancīgais sekojošais „No Rītiņa”, kas dažādu mūzikas stilu vienošanas ziņā ir teju tikpat tālu ārpus metāla nerūsošiem rāmjiem, cik savulaik bija Anthrax. Tikai veiksmīgāk. Tomēr tā tāda īslaicīga atelpa, jo jau nākamā dziesma lepojas ar lielisku rifu miksli, kas atsauc atmiņā pirms 25 gadiem aktuālo thrash riffāciju – kas turklāt nebūt neizklausās no slavenākajiem pa taisno nolaizīta, bet gan salaizītais ir izmaisīts un drošām kustībām uz jauna audekla triepts.
Ko lai saka, sen mums bija vajadzīgs šāds ieraksts, muzikāli stabils un gana daudzveidīgs, un tekstuāli stiprs, pat izvairoties no naturālismiem un necenzētas leksiskas. Un visam pāri – dirsu spārdošs!
/Intars/
Relicseed „60 minūtes sapņa” (2010)
- Prologs
- Sapnis
- Slaucējs Smalkjūtīgais
- PVN
- Dieva Sindroms
- Spoks
- Saruna
- No Rītiņa
- Algebra
- Bailes
- Pēdējais Vergs
- Epilogs