Edgars Felkers – Valmieras Bungādiņas
P3team smilšu kūka par bungāšanu,
attieksmi, skatuvi un drusku par mūziķi Edgaru Felkeru.
Visupirms, kāpēc XedžaX? No kuras Lv
puses saknes - kurzemnieks, vidzemnieks...aptuvenais vecums un nodarbošanās?
XedzaX uztapa
laikā kad biju straight-edge (sXe) kustības cilvēks. Precīzi nepateikšu, kā
aizdomājos līdz XedzaX, bet tie X'i ir ņemti no sXe kultūras. Un pa vidu vārdam
sanāk vnk tradicionālais 'edža', kas Edgariem tiek piedēvēts.
Vispār esmu
no Valmieras, tātad - vidzemnieks. Uz Rīgu aizgāju studēšanas dēļ.
Vecums
pašlaik 27.
Nodarbošanās
- pamatā pesticīdu toksikoloģijas joma.
Bungas – kā viss sākās? Kur un kāpēc
bungas?
Esi izspēlējies visādās grupās un
projektos – sākot ar hc un beidzot ar sūrāko metālu. Uz sitiena (hihat) nāk
prātā šitie te nosaukumi - Collide, Huskvarn, Kastete. Ir bijuši, ir vēl kādi?
Bungas sākās
skolas 9. klasē (1999. gads), kad bijām kaut kādā mērā jau sapinušies ar
Valmieras punk/hc cilvēkiem, un izdomājām, ka jātaisa arī sava grupa. Man tika
iedalīts spēlēt bungas, jo vislaik rokas dauzīju pa galdu (ja es pareizi
atceros). Bez šīs lieliskās roku klapēšanas pa galdu man nav nekāda muzikālā
background(a). Ļoti īsā laikā izdomājām, kas un ko spēlēs. Dabūjām lo-fi
instrumentus pagrīdē un maucām. No sākuma maucām, protams, garām un pilnīgas
drausmas, bet tas laikam bija nepieciešams. Sāku ar izvarotām RMIF bungām,
metinātiem lampu statīviem šķīvjiem, hi-hat vietā vnk 2 šķīvji utt. (Cik tas
tomēr bija forši tā sākt. Tie, kas šodien sāk, ne sūda no šitā visa nezin.)
Ja tā iet
cauri grupām, (ignorējot mazās sākuma grupas, kas principā nekur neparādās) tad
sāku Valmierā ar Hidden Well (iekš opijstautai.lv var atrast), tad kko spēlējos
apkārt bez konkrētas grupas. Rīgā aizgāju uz Collide, paralēli kādu laiku arī
Saving Daylight Remains. Vienā mirklī izbeidzās SDR, tad izbeidzās darbība iekš
Collide. Pie Collide darbības nobeiguma uztapa Kastete, vēlāk pievienojos arī
grupai Trauma Moralis. Paralēli aizgāju arī uz Huskvarn. Pirms braukšanas uz
Itāliju aizgāju no Huskvarn. Kastete darbojas pasīvā režīmā, Trauma Moralis
lieliski iztiek ar pleijera bungām.
Ja runā par
žanriem, tad punk/hc man ir asinīs. Pārējās spēlētās deviācijas ir
"izaicinājuma un tāpēc, ka interesanti" jautājums.
Esi viens no mūziķiem, kas devušies
prom un dzīvo ārzemēs. Itālija?
Divos vārdos, kāpēc prom, kāpēc
Itālija?
Ārzemes ir
tīri profesionālas dabas izaicinājums, kas nav saistīts ar mūziku. Ieguvu
papildus zinātnisko pieredzi EU iestādē. Tā ir tikai sagadīšanās, ka šī iestāde
ir tieši Itālijā. (Iesāku atbildēt uz intervijas jautājumiem Itālijā, bet tagad
jau esmu Vācijā. Kas zin uz cik ilgu laiku.)
Tetovējumi, streiteidžs, hārdcore,
metāls – kas bija vispirms Tev?
Vispirms bija
punk/hc, tad - sXe, kam sekoja arī vegānisms, tad - pirmais tetovējums, tad
thrash metāls. Pirmie četri kaut kā man ir idejiski pakārtoti viens otram, bet
metāls ir jau cita sfēra un ēra.
Cita attieksme – metālistu skatuve
nekad nav bijusi vienota, kā hc skatuve, tavuprāt – kāds iemesls tam?
Nevar teikt,
ka viena skatuve ir 100% unity forever un otra ir tāda paša apmēra seperātisms.
Bet tomēr -
lai arī metāls un hc ir "smagā mūzika" (jocīgs termins), tās ir divas
dažādas kultūras - citas vērtības, idejas, background(s); tas varētu būt
referāts no tā visa izskaidrot, kāpēc viss ir tā, kā tas ir.
Dzīvesveids – lielākā daļa izaug,
pāraug mūziku, ģimene, darbs, tv. Kāda ir Tava vīzija par šito?
Šis man šķiet
pilnīgi mistiski, kā var "brīvprātīgi" pamest mūziku pēc 10, 15, 20
nospēlētiem gadiem.
Labi, es pats
tagad aktīvi nemaucu, bet prasās gan. Un pie pirmās izdevības mauktu līdz
sviedriem un asinīm, ko arī darīju šajās ziemassvētku brīvdienās - pa taisno no
lidostas uz 3h mēģi, sekoja 4 koncerti pa LV, ieraksts, video filmēšana - kopā
puse brīvdienu ar bungām un abām grupām. Mūzika ir pārāk forša, lai to tā vnk
pamestu.
Cik albumos esi piedalījies, kā
bungātājs?
Collide - All
That Oppress, Saving Daylight Remains - (Self Titled) un Kastetei 8 dziesmu
ieraksts. Vairāk ir bijuši nelielie dažu dziesmu ieraksti. Ar Hidden Well
dziesmas ir Dambja taisītajās punk/hc izlasēs, ar Collide dziesmas ir Melnās
Piektdienas un citās izlasēs, ar Huskvarn 2 dziesmu ieraksts. Diemžēl nespēšu
nosaukt precīzus dziesmu un izlašu nosaukumus - visa ierakstu kolekcija ir LV.
Tavs skatījums uz bungām – kas ir labs
brends, kas ir labs skolotājs?
Kur dabūt labus kociņus, plēves,
statīvus?
Nekad neesmu
sekojis tā pa īstam (tikai nedaudz), kas ir pareizais brends ar pareizo skaņu
pareizā stila mūzikai. Tas nav priekš manis. Man interesē, lai man patīk, kā
skan un lai ērti spēlējas (un domāju, ka tas ir tīri individuāli visiem
bundziniekiem). Neveltīju pārāk daudz laika meklēt speciāla koka bungas ar
īpašu līmējumu un izsmalcinātu stiprinājumu, ekstravagantā leņķī, lai iegūtu
eargasmisku 666 Hz frekvenci, ko neviens nedzird. Protams, tie, kas spiež uz to
frekvenci, lai to dara. Es nē.
Labākais skolotājs
ir vnk prakse.
Esi gana daudz dzīvojis, tikpat gana
daudz redzējis, lai skaidrā pasacītu –
Kas palicis atmiņā no desmit vai
divdesmit gades, pašmāju un ārzemju mūzikā, koncertos?
Par mūziku
kopumā man nekas tāds ļoti īpašs nenāk prātā. Par nevienu konkrētu grupu nekad
neesmu fanojis, līdz ar to man nav notikums, ja iznāk kāds ilgi gaidīts albūms,
vai kad kāds atdod galus utt. Līdz ar to uz lielajiem festiem nebraukāju un
nečurāju savās mīļakās apakšbiksēs pie kādas leģendas.
Es vairāk
izbaudu savus koncertus. No pilnīga ghetto, kad bočka pēkšņi aizripo, līdz
"lielai" skatuvei ar labu skaņu un visu tehnisko servisu; ar bungu
stiepšanu 20km pa šoseju naktī un ar izcili izplānotiem pārbraucieniem; ar
reizēm, kad grupas biedri ir jāmodina no alko-komas un reizēm, kad visi ir
akmenī kalti nopietni; ar reizēm, kad ir šķidras skatītāju rindas un reizēm ar
n desmitiem mošotāju.
Vietējā skatuve – esi bijis uz dažādām
skatuvēm, kur ir visforšākā publika?
Pamatā viss
atkarīgs no koncerta un konkrētās publikas. Kaut kā gribas domāt, ka tālāk uz
perifēriju un pie mazākas skatuves publika ir foršāka, bet tas tā nav vienmēr.
Rīgā cilvēki jau sen ir izlepuši.
Ar dažādām
grupām dažādās vietās ir bijis pārāk dažādi, lai es vispārinātu, kur ir
visforšāk.
Un kas būtu jāmaina uz labu vietējā
skatuvē?
Tāds
piņķerīgs jautājums.
Ja
iedomājamies trijstūri - orgi, grupas un publika - vienmēr ir kaut kas ko
mainīt, uzlabot, varbūt arī sabojāt. Tas no situācijām atkarīgs. Galvenais,
vienam uz otru iespēju robežās reaģēt.
Kuriozi, ekscesi, pārsteigumi
koncertos - ?
Es jau arī
iepriekš minēju, "ze bestest" gadījums bija koncertā, kad man
aizripoja bočka. Tas bija pavisam underground koncis ar Saving Daylight
Remains. Varbūt tajā mirklī man tas nelikās nekas smieklīgs, bet tagad gan.
Un visār
viens liels kuriozs ir katrs Traumas Moralis koncerts. Smieklīguma ziņā
vislabākie koncerti. Vienmēr.
Mūzikas formāta nākotne – digitālās
kasetes?
Grūti
iztēloties, kādos fiziskos vai virtuālos formātos ir mūzikas nākotne. Esmu
pārliecināts, ka mūzikai ar C aplītī nākotnei nevajadzētu būt. Nevienu
mūziķi/grupu, kuru es nevaru lejuplādēt/nokopēt pa velti, es vnk neklausos
(līdz ar to, uz koncertu arī nekad neietu).
Pirmais ieraksts un pirmais koncerts?
Sajūtas un pēcgaršas?
Tas bija tik sen
un tik daudz kas bijis pēc tam, ka man sajūtas un emocijas par to ir miglā
tītas. Pieļauju, ka gan koncerts, gan ieraksts likās kaut kas abnormāli foršs
un ka jūra līdz ceļiem pēc tam. Bet varbūt arī nē.
Alkohols, ko iesaki?
Neesmu
alko-eksperts, bet, ja nu tiešām kaut kas jāliek priekšā, tad nelēts itāļu vīns
ir kaut kas baudāms. Sevišķi Toskānas vīni - nevienā neesmu līdz šim vīlies.
Paausīties te:
Edgars – tas, kas pie bungām: