2012/02/20

Intervija ar Edgaru Felkeru (bungas - Kastete, Collide u.c.)

Edgars Felkers – Valmieras Bungādiņas
P3team smilšu kūka par bungāšanu, attieksmi, skatuvi un drusku par mūziķi Edgaru Felkeru.



Visupirms, kāpēc XedžaX? No kuras Lv puses saknes - kurzemnieks, vidzemnieks...aptuvenais vecums un nodarbošanās?
XedzaX uztapa laikā kad biju straight-edge (sXe) kustības cilvēks. Precīzi nepateikšu, kā aizdomājos līdz XedzaX, bet tie X'i ir ņemti no sXe kultūras. Un pa vidu vārdam sanāk vnk tradicionālais 'edža', kas Edgariem tiek piedēvēts.

Vispār esmu no Valmieras, tātad - vidzemnieks. Uz Rīgu aizgāju studēšanas dēļ.
Vecums pašlaik 27.
Nodarbošanās - pamatā pesticīdu toksikoloģijas joma.


Bungas – kā viss sākās? Kur un kāpēc bungas?
Esi izspēlējies visādās grupās un projektos – sākot ar hc un beidzot ar sūrāko metālu. Uz sitiena (hihat) nāk prātā šitie te nosaukumi - Collide, Huskvarn, Kastete. Ir bijuši, ir vēl kādi?
Bungas sākās skolas 9. klasē (1999. gads), kad bijām kaut kādā mērā jau sapinušies ar Valmieras punk/hc cilvēkiem, un izdomājām, ka jātaisa arī sava grupa. Man tika iedalīts spēlēt bungas, jo vislaik rokas dauzīju pa galdu (ja es pareizi atceros). Bez šīs lieliskās roku klapēšanas pa galdu man nav nekāda muzikālā background(a). Ļoti īsā laikā izdomājām, kas un ko spēlēs. Dabūjām lo-fi instrumentus pagrīdē un maucām. No sākuma maucām, protams, garām un pilnīgas drausmas, bet tas laikam bija nepieciešams. Sāku ar izvarotām RMIF bungām, metinātiem lampu statīviem šķīvjiem, hi-hat vietā vnk 2 šķīvji utt. (Cik tas tomēr bija forši tā sākt. Tie, kas šodien sāk, ne sūda no šitā visa nezin.)

Ja tā iet cauri grupām, (ignorējot mazās sākuma grupas, kas principā nekur neparādās) tad sāku Valmierā ar Hidden Well (iekš opijstautai.lv var atrast), tad kko spēlējos apkārt bez konkrētas grupas. Rīgā aizgāju uz Collide, paralēli kādu laiku arī Saving Daylight Remains. Vienā mirklī izbeidzās SDR, tad izbeidzās darbība iekš Collide. Pie Collide darbības nobeiguma uztapa Kastete, vēlāk pievienojos arī grupai Trauma Moralis. Paralēli aizgāju arī uz Huskvarn. Pirms braukšanas uz Itāliju aizgāju no Huskvarn. Kastete darbojas pasīvā režīmā, Trauma Moralis lieliski iztiek ar pleijera bungām.
Ja runā par žanriem, tad punk/hc man ir asinīs. Pārējās spēlētās deviācijas ir "izaicinājuma un tāpēc, ka interesanti" jautājums.

Esi viens no mūziķiem, kas devušies prom un dzīvo ārzemēs. Itālija?
Divos vārdos, kāpēc prom, kāpēc Itālija?
Ārzemes ir tīri profesionālas dabas izaicinājums, kas nav saistīts ar mūziku. Ieguvu papildus zinātnisko pieredzi EU iestādē. Tā ir tikai sagadīšanās, ka šī iestāde ir tieši Itālijā. (Iesāku atbildēt uz intervijas jautājumiem Itālijā, bet tagad jau esmu Vācijā. Kas zin uz cik ilgu laiku.)

Tetovējumi, streiteidžs, hārdcore, metāls – kas bija vispirms Tev?
Vispirms bija punk/hc, tad - sXe, kam sekoja arī vegānisms, tad - pirmais tetovējums, tad thrash metāls. Pirmie četri kaut kā man ir idejiski pakārtoti viens otram, bet metāls ir jau cita sfēra un ēra.

Cita attieksme – metālistu skatuve nekad nav bijusi vienota, kā hc skatuve, tavuprāt – kāds iemesls tam?
Nevar teikt, ka viena skatuve ir 100% unity forever un otra ir tāda paša apmēra seperātisms.
Bet tomēr - lai arī metāls un hc ir "smagā mūzika" (jocīgs termins), tās ir divas dažādas kultūras - citas vērtības, idejas, background(s); tas varētu būt referāts no tā visa izskaidrot, kāpēc viss ir tā, kā tas ir.

Dzīvesveids – lielākā daļa izaug, pāraug mūziku, ģimene, darbs, tv. Kāda ir Tava vīzija par šito?
Šis man šķiet pilnīgi mistiski, kā var "brīvprātīgi" pamest mūziku pēc 10, 15, 20 nospēlētiem gadiem.
Labi, es pats tagad aktīvi nemaucu, bet prasās gan. Un pie pirmās izdevības mauktu līdz sviedriem un asinīm, ko arī darīju šajās ziemassvētku brīvdienās - pa taisno no lidostas uz 3h mēģi, sekoja 4 koncerti pa LV, ieraksts, video filmēšana - kopā puse brīvdienu ar bungām un abām grupām. Mūzika ir pārāk forša, lai to tā vnk pamestu.

Cik albumos esi piedalījies, kā bungātājs?
Collide - All That Oppress, Saving Daylight Remains - (Self Titled) un Kastetei 8 dziesmu ieraksts. Vairāk ir bijuši nelielie dažu dziesmu ieraksti. Ar Hidden Well dziesmas ir Dambja taisītajās punk/hc izlasēs, ar Collide dziesmas ir Melnās Piektdienas un citās izlasēs, ar Huskvarn 2 dziesmu ieraksts. Diemžēl nespēšu nosaukt precīzus dziesmu un izlašu nosaukumus - visa ierakstu kolekcija ir LV.

Tavs skatījums uz bungām – kas ir labs brends, kas ir labs skolotājs?
Kur dabūt labus kociņus, plēves, statīvus?
Nekad neesmu sekojis tā pa īstam (tikai nedaudz), kas ir pareizais brends ar pareizo skaņu pareizā stila mūzikai. Tas nav priekš manis. Man interesē, lai man patīk, kā skan un lai ērti spēlējas (un domāju, ka tas ir tīri individuāli visiem bundziniekiem). Neveltīju pārāk daudz laika meklēt speciāla koka bungas ar īpašu līmējumu un izsmalcinātu stiprinājumu, ekstravagantā leņķī, lai iegūtu eargasmisku 666 Hz frekvenci, ko neviens nedzird. Protams, tie, kas spiež uz to frekvenci, lai to dara. Es nē.
Labākais skolotājs ir vnk prakse.

Esi gana daudz dzīvojis, tikpat gana daudz redzējis, lai skaidrā pasacītu –
Kas palicis atmiņā no desmit vai divdesmit gades, pašmāju un ārzemju mūzikā, koncertos?
Par mūziku kopumā man nekas tāds ļoti īpašs nenāk prātā. Par nevienu konkrētu grupu nekad neesmu fanojis, līdz ar to man nav notikums, ja iznāk kāds ilgi gaidīts albūms, vai kad kāds atdod galus utt. Līdz ar to uz lielajiem festiem nebraukāju un nečurāju savās mīļakās apakšbiksēs pie kādas leģendas.
Es vairāk izbaudu savus koncertus. No pilnīga ghetto, kad bočka pēkšņi aizripo, līdz "lielai" skatuvei ar labu skaņu un visu tehnisko servisu; ar bungu stiepšanu 20km pa šoseju naktī un ar izcili izplānotiem pārbraucieniem; ar reizēm, kad grupas biedri ir jāmodina no alko-komas un reizēm, kad visi ir akmenī kalti nopietni; ar reizēm, kad ir šķidras skatītāju rindas un reizēm ar n desmitiem mošotāju.

Vietējā skatuve – esi bijis uz dažādām skatuvēm, kur ir visforšākā publika?
Pamatā viss atkarīgs no koncerta un konkrētās publikas. Kaut kā gribas domāt, ka tālāk uz perifēriju un pie mazākas skatuves publika ir foršāka, bet tas tā nav vienmēr. Rīgā cilvēki jau sen ir izlepuši.
Ar dažādām grupām dažādās vietās ir bijis pārāk dažādi, lai es vispārinātu, kur ir visforšāk.

Un kas būtu jāmaina uz labu vietējā skatuvē?
Tāds piņķerīgs jautājums.
Ja iedomājamies trijstūri - orgi, grupas un publika - vienmēr ir kaut kas ko mainīt, uzlabot, varbūt arī sabojāt. Tas no situācijām atkarīgs. Galvenais, vienam uz otru iespēju robežās reaģēt.

Kuriozi, ekscesi, pārsteigumi koncertos - ?
Es jau arī iepriekš minēju, "ze bestest" gadījums bija koncertā, kad man aizripoja bočka. Tas bija pavisam underground koncis ar Saving Daylight Remains. Varbūt tajā mirklī man tas nelikās nekas smieklīgs, bet tagad gan.
Un visār viens liels kuriozs ir katrs Traumas Moralis koncerts. Smieklīguma ziņā vislabākie koncerti. Vienmēr.

Mūzikas formāta nākotne – digitālās kasetes?
Grūti iztēloties, kādos fiziskos vai virtuālos formātos ir mūzikas nākotne. Esmu pārliecināts, ka mūzikai ar C aplītī nākotnei nevajadzētu būt. Nevienu mūziķi/grupu, kuru es nevaru lejuplādēt/nokopēt pa velti, es vnk neklausos (līdz ar to, uz koncertu arī nekad neietu).

Pirmais ieraksts un pirmais koncerts? Sajūtas un pēcgaršas?
Tas bija tik sen un tik daudz kas bijis pēc tam, ka man sajūtas un emocijas par to ir miglā tītas. Pieļauju, ka gan koncerts, gan ieraksts likās kaut kas abnormāli foršs un ka jūra līdz ceļiem pēc tam. Bet varbūt arī nē.

Alkohols, ko iesaki?
Neesmu alko-eksperts, bet, ja nu tiešām kaut kas jāliek priekšā, tad nelēts itāļu vīns ir kaut kas baudāms. Sevišķi Toskānas vīni - nevienā neesmu līdz šim vīlies.

Paausīties te:

Edgars – tas, kas pie bungām: