2012/04/18

Saruna ar lietuviešiem "Life's Edge", no kuriem viens strādā morgā

Life’s Edge – Viļņas tumšie
Haralds Strapāns alus sesijā ar grupu „ Life’s Edge” Viļņā.


Dzīve ir pārāk īsa, lai tērētu to nopietnām lietām, lai saglabātu to pietuvinātu  realitātei, bet ar nelielu devu jautrības.



Sāksim ar īsu biogrāfiju - kad, kā un kāpēc viss sākās?
Life’s Edge sākās kā vairums grupu. Kādam bija ģitāra, kādam bija bungas, kādam patika dziedāt. 2008. gadā, mūsu vokālists Viktors bija gothic rock grupā ar mūsu pirmo basistu Aini. Vēlāk, viņiem pievienojās pašreizējais bundzinieks Augustīns. Tā bija grupas dzimšana. Tajos laikos neviens no mums nedomāja, ka „Life’s Edge” būs kaut kas veiksmīgs. 2009. gada sākumā trio pievienojās ģitārists Modests, taustiņinstrumentāliste Karolīna un altiste Grēta. Tas radīja ievērojamu muzikālu attīstību. Grupa sāka mēģināt aizvien vairāk un vairāk, sapņi kļuva lielāki, sāka augt ambīcijas. Protams, dažādiem redzējumiem ir dažādas cerības. 2010. un 2011. gadā grupas stils sāka mainīties un augt, kļūt smagākas nekā iepriekš. Bija arī dažas sastāva izmaiņas. Visbeidzot, 2011. gada vasarā sekmīgi izveidojās pašreizējais sastāvs un ziemā tika ierakstīts debijas EP.


Iemesls, kāpēc grupa sanāca kopā un grupas nosaukuma izcelsme?
Mēs bijām labi draugi jau pirms sākām spēlēt kopā, tas varbūt noveda mūs pie domas veidot grupu.
Kad mēs mēģinājām izdomāt nosaukumu grupai, mūsu mērķis bija izveidot nosaukumu, kas vislabāk atbilstu dziesmu vārdiem. „Life’s Edge” bija tuvākais.

Jūsu mūzikas stils - kā jūs paši to definējat: tas ir doom, doom / death vai melodis death ar doom piešprici?

Jā, tas ir kaut kas līdzīgs melodiskam doom death.
Sacerot kompozīcijas, mēs īsti nedomājam par to, kādā stilā vienā vai otrā dziesma ir (ja vien tas nav pop, rap vai kaut kas tml.).
Kad mēs pagājušajā gadā spēlējām DevilStone festivālā, mēs lūdzām mūsu draugiem ievērtēt, pēc kāda stilā mūsu mūzika izklausās. Mēs vienojāmies, ka vistuvāk tam ir melodic doom death.

Vidējais vecums un nodarbošanās grupas dalībniekiem?

Vidējais vecums ir 21. Jaunākais ir bundzinieks (19) un vecākā ir basists (29). Jaunākā grupas biedru puse ir studenti un pārējie 3 strādā.
 
Es personīgi zinu vismaz divas personas, kas ir diezgan tuvas doom metāla kultūrai un strādā ne pārāk romantiskā darba vietā - viens no tiem ir grupas Frailty menedžeris un otrs izrādās ir „Life’s Edge” vokālists – Viktors, kas arī strādā morgā. Viktor, īsumā, ko jūs tur darāt, un vai tas tevi nomāc ikdienas dzīvē? Sākotnēji Tu arī spēlēji ģitāru grupā? Abas rokas ir pārklātas ar tetovējumiem - cik daudzi tev to ir kopā?
Viktors: Tā kā es nedrīkstu pārāk daudz runāt par savu darbu, tur nav daudz ko teikt. Es veicu autopsijas un mēģinu noteikt nāves cēloni. Mans darbs mani nenomāc. Gluži pretēji, tas ir ļoti mierīgs, un es jūtos relaksējies.
Jā, sākumā es spēlēja ģitāru un bija vokālists, bet, kad sastāvs mainījās, es sapratu, ka labāk ir darīt vienu, bet darīt to labāk.
Īsāk sakot, uz rokām būs tikai viens tetovējums, bet tā kā tas vēl nav pabeigts, ir redzami 4 dažādi zīmējumi.


Šogad ir iznācis jūsu debijas EP "Left In Despair", un man jāatzīst, tas ir izrādījies ļoti labs! Esmu dzirdējis, ka ir dažādi viedokļi, ka tas izklausās labāk kā dzīvajā, bet citi apgalvo pretējo. Kāda ir patiesība?

Personīgi mēs domājam, ka dzīvajā ir labāk.

Jūs esat izstrādājuši detalizētu vizuālo koncepciju vai vismaz tā šķiet - tas bija smags darbs vai tas nāca dabiski? Starp citu, EP dizains ir fantastisks un tas pats attiecas uz logo - ko simbolizē cilvēka siluets? (Daudz alus dizaina autoram!)

Paldies. Dizains un vāks tika rūpīgi plānots. Mūsu mākslinieks Povils Kalabucks paveica lielisku darbu! Visiem grupas dalībniekiem bija dažādas idejas par to, kā vākam vajadzētu izskatīties, bet mēs izvēlējāmies to, kurš pēc mūsu domām, vislabāk atspoguļo albuma ideju.
Cilvēka personība vienmēr ir „Life’s Edge” dziesmu vadmotīvs. Tas ir tas, ko cilvēka siluets simbolizē.


Mums radās ideja, ka uz vāka attēlotais vīrietis varētu būt Bībeles tēls, kurš ir nogalināja pats  savu brāli ...
Nē, piedodiet, nav tur bībeliskas tēmas. :)

Par dziesmām - kurš raksta mūziku, dziesmu vārdus, par ko ir dziesmas?
Tā kā grupā ir dažādi viedokļi, visi rada mūziku un idejas, un Viktors raksta dziesmu tekstus.
Dziesmas galvenokārt ir par iekšējiem dēmoniem, cilvēka prāta psiholoģiju, izmisumu, vientulību un tamlīdzīgām tēmām. Katra dziesma stāsta citu stāstu, kurā ikviens var atrast kaut ko radniecīgu sev.

"
Left in Despair" - sasodīts, tas ir labs gabals, pat ja sākumā šķiet, ka tā būs lēna, plūstoša dziesma, tā iespārda! Tas pats attiecas uz "Emptiness" - plūstošs, enerģisks un tehnisks gabals - ne tikai doom / death, bet arī daži simfoniski elementi un skaists solo. Kā jūs salikāt to visu kopā?
Paldies vēlreiz. :) Abas dziesmas ir diezgan vecas „Life’s Edge” kompozīcijas. Tās tika pārtaisītas un uzlabotas, kad grupai pievienojās mūsu ģitārists Mindaugs. Viņš ienesa jaunas vēsmas grupā un burtiski izbeidza ilgstošo krīzi. Šajās dziesmās ir daudz emociju. Varbūt tāpēc tās skan tā kā tās skan.


Kādi ir jūsu iedvesmas avoti, ko jūs vēlētos pieminēt un ko jūs klausāties ikdienā?
Runājot par dziesmu tekstiem ir grūti pateikt, kas tos iedvesmo. Kad ideja rodas, mēs to īstenojam.
Katram „Life’s Edge” dalībniekam ir savi mīļākās mākslinieki un tā būtu gara un garlaicīga intervija, ja mēs sāktu uzskaitīt visas grupas un māksliniekus. Daži ievērojamākie būtu My Dying Bride, Swallow the Sun, Tool, Amorphis, Metallica, Tiamat ...

Ja saprotu pareizi, tad jūs pašlaik Lietuvā esat vienīgā grupa, kas spēlēt doom / death stilā. Vai jums ir izskaidrojums, kāpēc?

Jā, tā diemžēl ir. :)

Kādā brīdī jums bija lieliskie Shadowdances, kas pārvērtušies lieliskā dark rock, tad vēl viens pārsteidzošs funeral drone projekts Beprasmybe, brīnišķīgs ambient Veliu Namai, enerģisks Degradatonia ....?

Tās visas bija lieliskas grupas, lieliski ieraksti. Mēs tās respektējam. Cerams, dažas no tām atgriezīsies uz skatuves.

Kādas grupas tagad ir topā uz Lietuvas metāla skatuves? Kuras grupas būtu jādzird?

Lietuvas metāla skatuves aug un piesaista vairāk un vairāk cilvēku, kam gadās ar to iepazīties. Patiesībā, ir daudz jaunas un ātri augošas grupas un, protams, tās arī ir vispopulārākās.
No jaunajām grupām jamin - Paralytic, Juodvarnis, Wulture.
Un, protams, mēs nevaram aizmirst vecās: Shadowdances, Obtest, Žalvarinis.

Ir daudz neo folk un post folk grupas un vesela kustība Lietuvā. Jūsuprāt, kāpēc tā?

Lietuva vienmēr ir bijusi folkloras zeme. Tas turēja valsti un cilvēkus kopā grūtos laikos. Mums ir daudz tautas dziesmu, instrumentu, mākslas un tradīcijas, dažas pat kopš pagānu laikiem. Tradicionālā kultūra nav mirusi, tikai ieguvusi jaunas formas, no kurām dažas ietver mūzikas sajaukumu.

Kā grupa jūs vēl esat salīdzinoši jauna, bet tomēr - vai jūs varētu dalīties ar labākajiem, pārsteidzošākajiem un izvērojamākajiem notikumiem? Varbūt arī ar mazāk pozitīviem?

Viens no pārsteidzošākajiem un ievērojamākajiem momentiem bija, kad 2011.gada beigās Frailty menedžeris uzrakstīju mums privātu ziņu, piedāvājot spēlēt dažus koncertus ar Frailty un dažām citām grupām. Mums līdz tam nebija nekādas koncertu pieredzes ārpus Lietuvas. Mēs bijām ļoti pacilāti un uzreiz sākām plānot albuma izdošanu.
Bija daži mazāk pozitīvi momenti no skatuves. Bet tie ir diezgan ierasti vairumam grupu. Piemēram, spēlēt ar augstu temperatūru vai sāpošu muguru un tamlīdzīgi.


Vai ir bijušas smieklīgas situācijas koncertos?
Tas ir grūts jautājums. Tā kā lielākā daļa smieklīgu sīkumu notiek pēc koncertiem, nevis tajos. :) Galvenokārt tās ir standarta kļūdas, kā nejauši spēlējot, izslēgt ģitāru vai pazaudēt vienu vai abas bungu nūjiņas.

Rīga un Viļņa - jums ir bijuši vismaz divi koncerta Rīgā (NABAKLAB un Melnā Piektdiena) - kādas ir jūsu pārdomas un viedoklis par Latvijas auditoriju, salīdzinot ar Viļņu?

Bija neliela spriedze starp mums un skatītājiem Latvijā. Jo tie bija mūsu pirmie koncerti ārvalstīs, mēs nezinājām, ko sagaidīt. Varbūt grupa nejutās pārāk pašpārliecināta uz skatuves. Kopumā – tas bija labi – mēs sapratām, ka, lai arī mēs uz skatuves sniedzam visu enerģiju, vajag vienmēr vēl vairāk.

Ne tik sen jūs spēlējāt ar mūsu Frailty albuma prezentācijas tūrē - Rīgā, Viļņā un Kauņā. Kā tas bija?

Visi trīs koncerti izvērtās lieliski (neskatoties uz nelielo spriedzi Rīgā). Viļņa un Rīga bija satriecošas, bet Kauņa bija īpaša, sakarā ar mazāko skatuvi uz kuras mēs esam spēlējuši. Tas bija tikai neliels 2x2m stūris ar bungām un pastiprinātāju. Tā bija lieliska pieredze ar auditoriju tik ļoti tuvu grupai.

Starp citu, es domāju, ka Frailty pirmo reizi tika pamanīti tieši pirmo reizi uzstājoties Viļņā, kad spēlēja kopā ar Novembre. Vai jūs bijāt šajā koncertā?

Augustīns: Ja es atceros pareizi, tas bija 2008. gada marts. Jā, es biju uz šo konceru. Tā bija pirmā reize kad redzēju gan Novembre, gan Frailty. Abi nospēlēja lieliskus koncertus.
Viktors: Diemžēl es nebiju uz šo koncertu.

Kādi ir pēdējie četri koncerti, ka jūs esat apmeklējuši?

Augustīns: Oxist, Manslaugther @ Metro klubā, Wacken Metal Battle Lietuvā, Tėvynei '12 un Awakening Sun @ Metro klubā.
Viktors: Oxist, Manslaughter @ Metro klubā. Nevaru atcerēties citus koncertus, kuros mēs neesam spēlējuši. :)

Kādi cilvēki ir dūmeri - drūmi, klusi, augstprātīgi, agresīvi?

Lieliski!

Vai kaut ko aizmirsu jums pajautāt?

Mēs ceram, ka nē. :)

Skaņas, kustīgas bildītes, like pogas: