2014/02/12

Ēnu Kaleidoskops „U-hu” recenzija



 
Iespējams, šobrīd vienīgā latviešu neofolk grupa, kas palaikam uzspēlē kādu koncertu, iekonservē skaņdarbus, lai palaikam izdotu kādu taustāmu ierakstu.
„U-Hu” albums ir gaidīts un nācis lēnām, nesteidzoties.
Iespējams, ļoti specifiskā žanra dēļ, grupa plašāk zināma šaurās aprindās, pagrīdē vai neofolka klausītāju lokā ārpus dzimtās zemes robežām, kas gan nenozīmē, ka grupa spēlē neklausāmu draņķi. Gluži pretēji – lietpratēji un nestandarta mūzikas cienītāji spēs novērtēt.
Albums interesants ar to, ka ierakstā piedalījušies vismaz 10 cilvēki – čells, ģitāra, blokflauta, vijole, ģīga, ģitāra, sitamie instrumenti, balsis, taustiņi, no kuriem viens – Kaspars Bārbals iespēlējis arī dūdas.
Patīkami, ka muzikāli daudzpusīgo skanējumu papildina teksti latviešu valodā, pie kam, tie nav banāli, bet mazliet spocīgi, jocīgi, bet ar savu jēgu, rituālu un vēstījumu.
Ļoti iespējams, ka šī mūzika vislabāk skan dzīvajā, lai gan arī ierakstam nav ne vainas – tikpat enerģiski, spēcīgi un dzīvi, reizē, mazliet dīvaini, tumši, jādomā līdzi, klausoties.
Vērts noklausīties pastiprināti skaļi - „Laumas Bērns” un „Putnam”.
Interesanti, kas notiktu, ja „Ēnu Kaleidoskops” sastrādātos ar Haraldu Sīmani uz vienu dziesmu?

Jānis Jansons

Ēnu Kaleidoskops „U-hu”, 2013

  1. Dievaines
  2. Egle, zalkšu karaliene
  3. Lietava
  4. Vilkmēness
  5. Vella trubadūrs
  6. Laumas bērns
  7. Fasādes sejas
  8. Kāvi
  9. Upura dziesma
  10. Putnam

Video no albuma prezentācijas koncerta:

 
Vairāk: