Iespējams,
šobrīd vienīgā latviešu neofolk grupa, kas palaikam uzspēlē kādu koncertu,
iekonservē skaņdarbus, lai palaikam izdotu kādu taustāmu ierakstu.
Iespējams,
ļoti specifiskā žanra dēļ, grupa plašāk zināma šaurās aprindās, pagrīdē vai
neofolka klausītāju lokā ārpus dzimtās zemes robežām, kas gan nenozīmē, ka
grupa spēlē neklausāmu draņķi. Gluži pretēji – lietpratēji un nestandarta
mūzikas cienītāji spēs novērtēt.
Albums
interesants ar to, ka ierakstā piedalījušies vismaz 10 cilvēki – čells, ģitāra,
blokflauta, vijole, ģīga, ģitāra, sitamie instrumenti, balsis, taustiņi, no
kuriem viens – Kaspars Bārbals iespēlējis arī dūdas.
Patīkami,
ka muzikāli daudzpusīgo skanējumu papildina teksti latviešu valodā, pie kam,
tie nav banāli, bet mazliet spocīgi, jocīgi, bet ar savu jēgu, rituālu un
vēstījumu.
Ļoti
iespējams, ka šī mūzika vislabāk skan dzīvajā, lai gan arī ierakstam nav ne vainas
– tikpat enerģiski, spēcīgi un dzīvi, reizē, mazliet dīvaini, tumši, jādomā
līdzi, klausoties.
Vērts
noklausīties pastiprināti skaļi - „Laumas Bērns” un „Putnam”.
Interesanti,
kas notiktu, ja „Ēnu Kaleidoskops” sastrādātos ar Haraldu Sīmani uz vienu
dziesmu?
Jānis Jansons
Ēnu Kaleidoskops „U-hu”,
2013
- Dievaines
- Egle, zalkšu karaliene
- Lietava
- Vilkmēness
- Vella trubadūrs
- Laumas bērns
- Fasādes sejas
- Kāvi
- Upura dziesma
- Putnam
Video
no albuma prezentācijas koncerta:
Vairāk: