2014/02/11

„ESCHATOS” – Mēs ļaujam haosam rādīt mums ceļu

Jānis Jansons, P3LICAN



14. februārī, klubā „Melnā Piektdiena”, koncertā „Tumšais Valentīns” spēlēs arī spēcīgā pašmāju grupa „Eschatos” – piedāvājam mazu sarunu par tumšmetālu, gadu balvām un kultūru.

Divos, trijos vārdos, kas ir "Eschatos" , kāpēc un kad tas sākās? Un tas, ko spēlējat, kas tas ir jūsuprāt – melnmetāls, post melnmetāls, progresīvais jeb lai to domā mūzikas apskatnieki? 

K: Ceļā uz „Eschatos” mēs bijām jau sen. Kad, tādā formā kā mēs to zinām, sāka izsīkt ilggadējais projekts „Ocularis Infernum”, mēs bijām atraduši stabilu pamatu, lai kļūtu par „Eschatos”.
Kā redzams pēc albuma iznākšanas, ilgi nav jāgaida, lai katrs vērtētājs mūsu mūzikai pierakstītu sev tīkamu žanru. „Eschatos” netiecas paverdzināt sevi kādam akmenī iecirstam žanram, bet gan drīzāk intuitīvi kārto sajūtas, kas nākušas no dažādām muzikālām telpām un vibrē katrā no mums.

E: Esam diezgan droši, ka tas, ko spēlējam, ir metāls. Diezgan melns. Dažādie žanru apzīmējumi, kādus mums piešķir, izraisa izbrīnu.

"Eschatos" – vārda nozīme, kā to pareizi izrunāt? Arīdzan grieķu termins. Kuram ienāca prātā šis termins? Kurš grupā aizraujas ar sengrieķu kultūru? 


K: „Eschatos” [es’-khat-os] nozīme lasāma teju katrā Bībeles studiju vārdnīcā. „Eschatos” mums nav tikai grieķu vārds, tas ir koncepts. Izvēloties nosaukumu mēs ne tik daudz pievērsāmies grieķu valodai kā tādai, bet gan tam cik konceptuāli ietilpīgs šis vārds ir. Nosaukums pie mums atnāca dabiski un tā šķita tikai loģiska izvēle, jo „Eschatos” mums ir vienlīdz augstākais būtības punkts, kā beigas un sākums.

E: Esmu dzirdējis ļoti dažādus mūsu nosaukuma izrunas variantus. Parasti cilvēkiem grūtības rada burtu savienojums „CH”. Varu pateikt priekšā, ka pa sengrieķu modei to izrunā kā „K” vai „KH”, bet modernajā grieķu valodā tas skanētu kā „H”. Tāpēc, lūdzu, vairs nekādus „Esčatos”, „Ešatos”, u.t.t.
 


"Hierophanies" – sengrieķu vārds, kas ļoti atbilst grupas muzikālajai izpausmei, tomēr, kā nonācāt līdz tam? 

K: „Hierophanies” vienā vārdā spēj ietvert albuma esenci, kas sastāv no personīgajām, tāpat kā kolektīvām atklāsmēm, kas caur mūsu mūziku nokļūst audiālā esamības stāvoklī.

"Hierophanies" – spēcīgs pašmāju debijas albums aizgājuša gada sākumā, reizē, arī patīkami labi novērtēts arī ārpus dzimtenes. Kurā valstī novērtēja vislabāk? 


K: „Hierophanies” saņēma ļoti labu novērtējumu kā Eiropā, tā arī ASV, kur mūzikas kritiķi bija īpaši dāsni ar komplimentiem, vērtējot ierakstu pat kā vienu no pēdējā laika labākajiem trešā melnmetāla viļņa albumiem. http://eschatoslv.bandcamp.com/album/hierophanies 

Albumu ierakstījāt gandrīz mājas apstākļos – digitālie, bezpersoniskie mūzikas faili, kasetes un kompaktdiski. Albuma diska tirāža ierobežotā skaitā, albums digitāli pieejams un bija arī kasete? 

J: Albuma ieraksts notika šādā veidā, lai izvairītos no ārējām ietekmēm un kanoniem metāla mūzikas skanējumā. Mēs zinājām, ko gribam panākt un tā bija iespēja ielikt šajā ierakstā grupas dvēseli.
Jau no sākuma bija skaidrs, ka negribam no mūsu rūpju bērna veidot komerciālu produktu. Tāpēc digitālā formāta izplatīšana bija tikai loģisks risinājums. Protams, taustāms formāts, kaut tikai simboliskā skaitā palaists, ir svēta lieta, jo tas, kā minēji, ir personiskāks, simbolizē sajūtu manifestāciju fiziskajā formā un arī tajā ir ielikts gabaliņš no tā, kas ir „Eschatos”.
Kad mums no otras pasaules malas piedāvāja izdot albumu kasetes formātā, tas šķita interesants un savdabīgs piedāvājums. Tāpēc arī šāds solis. Nezinu, vai darītu to pēc pašu iniciatīvas, bet šādā salikumā tas šķita pietiekoši vilinoši. 

Nemeklējāt leiblu jeb mūsdienās leibli paraksta tikai to, ko bez liekas reklāmas varēs notirgot tāpat? 

K: Tā kā mūsu kā mākslinieku būtība sakņojas darbā ar mūziku, ir ļoti grūti piespiest sevi darīt administratīvo darbu, tāpēc šobrīd drīzāk meklējam papildspēkus menedžmenta lauciņā, kas spētu nodarboties ar Eschatos laicīgo dzīvi.

Mūzikas formāts – straujās tehnoloģiju attīstības rezultātā, protams, prieks, ka plastmasas uz zemes paliek drusku mazāk, bet digitālie tīkli ir tik pārblīvēti, ka ir pagrūti tajos atrast kvalitāti. Jūsuprāt, mūzikas formāts pēc diviem gadiem? 


K: Lielisku formātu sava albuma izplatīšanai atraduši mūsu Lietuvas kolēģi Devlsy – viņu albums pieejams kā flash atmiņas karte, taču ilgtermiņā visticamāk jāattīsta digitālie formāti, lai kvalitāte būtu samērīga attiecībā pret faila izmēru. 

Spilgtākie koncerti, kas palikuši prātā no aizgājušā gada? 

J: Katrs koncerts ir īpašs un grūti kādu izcelt. Spēcīgi atmiņā palicis „Antithesis III”, “Melnajā piektdienā”, kurā mums bija iespēja spēlēt ar leģendārajiem tumšās atmosfēras meistariem „Evoken”, kā arī sirsnīgais pasākums Jelgavas “Melno cepurīšu balerijā”, kur iepriekš tikām nepamatoti sabaidīti par vēso publiku.

E: Jā, Jelgavā bija tiešām sirsnīgs pasākums. Labprāt uzspēlētu arī citās Latvijas pilsētās. 

Cik regulāri mēģiniet? 

J: To ir grūti pateikt. Mūsu mēģinājumu skaitam ir kāpumi un bēgumi. Tā kā esam priviliģēti ar iespēju to darīt kad gribam, tad to arī izmantojam. Kad sajūtu kauss ir piesmelts pilns, tad laiks realizēt idejas. 

Bass - koncertos Jums bieži vien sesijas bass ģitāristi – nav regulārā, ko iekļaut sastāvā jeb nav vajadzīgs? 

J: Principā Tomass pilda visas basģitārista funkcijas un jau labu laiku mēs viņu uztveram kā daļu grupas, nevis sesijas mūziķi. Kad runa iet par uzstāšanos, tad jāņem vērā, ka katram ir sava dzīve, citas grupas utt. Par laimi, mums apkārt ir talantīgi draugi, kas ir varējuši izpalīdzēt. 

Balsis – liekas, vienīgā female fronted grupa, kas izpaužas smagajā mūzikā. Specifiski. Kristiāna, kā Tev tas sākās – mikrofons un smagā mūzika? 

K: Es pieņemu, ka tas sākās tāpat kā vairumam mūziķu – ar aizraušanos. Pirmā nāk smagās mūzikas klausīšanās, tai seko vēlme pamēģināt pašam un tad apmātība, kas mudina meklēt iespējas realizēties.

Edgars, grupas ģitārists kādu brīdi bija prom ārzemēs, apgūt skaņu pasaules specifiku, Edgar, pirmie iespaidi, otrie iespaidi un trešie iespaidi atgriežoties atpakaļ? (Vecīt, kāpēc Tu nepaliki Tur?) 


E: Ilgi jau nebiju prom, tikai pusgadu Dānijā un pusgadu Slovākijā. Atgriežoties atpakaļ, saņēmu māju sajūtu, draugu klātbūtni un dzimto valodu visapkārt. Tās ir tādas vienkāršas lietas, ko dažreiz ikdienā nemaz pienācīgi nenovērtējam. Bet šad un tad uzturēties kādu laiku ārpus dzimtenes un iegūt starpkulturālu pieredzi ir ļoti vērtīgi. Noteikti darīšu to vēl kādreiz. 

Pēdējā laikā atkal aktualizējas diskusijas par pašmāju grupām, kas sevi pasniedz svešā mēlē – pamatā, angļu, neesat domājuši ierakstīt kādu dziesmu dzimtajā valodā vai sengrieķu, piemēram? 

K: Mūsu dzejas valoda ir izvēlēta tā iemesla dēļ, ka angļu valodā daudzkārt kompaktāk un saprotamāk iespējams izteikt sarežģītus konceptus. Tā nebūt nav norāde uz kādu iespējamu lingvistisku latviešu valodas trūkumu, nē. Tā vienkārši ir mūsu izvēle.

Šogad Jūsu vārds manāms arī dažādos saviesīgos pasākumos - "Alternative.lv gada balva" , "Zelta Mikrofons" , "LV Metāla Gada Balva" - par mērķtiecību prieks, kā ir ar konkurenci jeb galvenais nav balvas, bet būt iekšā? 


J: Es domāju, ka te runa nav par konkurenci. Es to uztveru kā karoga nešanu un neļaušanu apdzist liesmai. Domāju, ka ir ļoti svarīgi uzturēt to mazumiņu, kas Latvijas smagās mūzikas skatuvei ir ar aktīvu darbošanos visos virzienos.
Protams, saņemt atzinību par savu darbu ir patīkami, bet nedomāju, ka tas mums būtu galvenais motivators. 
http://www.youtube.com/watch?v=LG0sPejIcL0



Augstākais punkts, uz kuru grupa virzās vai vēlas sasniegt? 

K: Šāda punkta noteikšana būtu ļoti ierobežojoša. Būtībā mēs jau esam sasnieguši augstāko punktu – spēju radīt.

J: Kad tu sev noliec vienu vienīgu mērķi un sasniedz to, tu esi iztukšots. Mēs ļaujam haosam rādīt mums ceļu.

Kultūra un galvaspilsēta – ir mums kultūra, augšupeja, izaugsme jeb tā tikai ziņās raksta? 


K: Lai arī „Rīga 2014” programmā ir daudz labu pasākumu, vilšanos rada kultūras galvaspilsētai piedienoša vēriena trūkums. Prātā nāk tikai pavisam daži plašuma ziņā patiešām ievērojami pasākumi; kā viens no tādiem jāmin izstāde „1914” Arsenālā.

Un kas pašiem skan atskaņotājos? Ir iekritis ausīs, acīs kas jauns no pašmāju skatuves vai ārzemju?   


K: Pagājušā gada laikā ir sanācis tuvāk iepazīties ar Lietuvas smagās mūzikas skatuvi un jāsaka, ka tādas apvienības kā „Devlsy”, „Inquisitor”  un „Nyksta”, ir ievērības cienīgas. No latviešu apvienībām varētu minēt „Omerta”, „Wagars”, taču mani pēdējā laika favorīti ir Ņujorkā bāzēta apvienība „Bloody Panda”, kas neskatoties uz savu īpatnējo nosaukumu piedāvā ļoti augstvērtīgu un nopietnu materiālu.

J: Manā atskaņošanas sarakstā mēdz nokļūt visdažādākā mūzika. Patīkams jaunums priekš manis ir atsvaidzinošā grieķu grupa „Hail Spirit Noir”, ko ielikt žanriskos rāmjos ir grūti.

E: Tieši šobrīd man skan „Slim Cessna’s Auto Club”. Tāds apokaliptisks alternatīvais country. Patīkami pārsteidzošs jaunatklājums starp pašmāju kolektīviem ir „Anna Kijevā”, kurā spēlē „Tesa” (iespējams, visu laiku labākā Latvijas grupa) basists. Šķiet, ka studijas ierakstu viņiem nav, bet dzīvajā viņi spēlē smeldzīgu un emocionāli sakāpinātu smagmūziku. 
http://www.youtube.com/watch?v=5nn1ZrBMIaA



Tuvākie koncerti, plāni, darāmdarbi? 14. februārī spēlēsiet "Melnajā Piektdienā" Valentīnu dienas ballē, 15. februārī – Igaunijā?

K: Vēl bez ieplānotajiem koncertiem, šobrīd strādājam pie split albuma, ko izdosim kopā ar jau minēto lietuviešu apvienību „Inquisitor”. 

Jūsu ikdiena - aptuvenais nodarbošanās virziens?
Mēs esam viens. Mēs esam „Eschatos”.


Grupas vietne: https://www.facebook.com/eschatos.band 
Pasākuma info: http://melnapiektdiena.lv/events/14022014 
Pasākuma reklāmas rullītis: http://www.youtube.com/watch?v=VTRjJVQfI_I