P3LICAN PARTISANS SUBCULTURE: SoundArcade „Moving the Great Hadron” (2012) recenzija

2012/02/18

SoundArcade „Moving the Great Hadron” (2012) recenzija

SoundArcade „Moving the Great Hadron” (2012)

Pašmāju progresīvi psihodēliskā roka giganti SoundArcade ir izdevuši savu nu jau trešo studijas albūmu, un jāsaka, ka šis ieraksts patiešām ir fantastisks muzikālajā un ieraksta kvalitātes ziņā. Albumā ir piecas kompozīcijas, kuras (šeit atļaujos spriest pēc grupas izplatītajiem komentāriem par albumu) veido konceptuālu veselumu, kas ir kā ceļojums caur dažādām dimensijām, caur realitāti un fantāziju. Vai tā šis muzikālais stāsts sasaistās ar Lielo Hadronu paātrinātāju, ar kura palīdzību zinātnieki cer atrast atbildes uz pašiem fundamentālākajiem jautājumiem? Nezinu gan, taču šādas pārdomas ne mirkli netraucē iedziļināties pašā muzikā, kur meditatīvi un psihodēliski momenti mijas ar doom un post metal cienīgām skaņas smaguma izpausmēm.

Ja skatamies kritiskāk, tad albuma pirmā kompozīcija „Trail by Trai” kalpo tikai kā priekšvēstnesis trijām muzikālajām pērlēm, kas seko aiz tās. To patiešām varētu salīdzināt ar sagatavošanos ceļojumam, kur tevi sagaida neticami piedzīvojumi. Piedzīvojumi sākas ar otro kompozīciju „Mythago Fern”, kuras sākumā ir SoundArcade izpildījumā ļoti atsvaidzinoši skanošs up-tempo motīvs ar ļoti saprātīgu devu agresijas. Vēlāk, kompozīcijai attīstoties tā pāraug daudz smagnējākā un lēnākā skaņdarbā, kas lieliski sagatavo klausītāju nākamajam gabalam „Seasleep” (mans personīgais favorīts šajā diskā), kas sākas ar vientulīgu elektrisko ērģeļu motīvu, ko papildina ģitāras motīvi. Neviļus tas liek aizdomāties par jūras mierīgo viļņošanos saulrieta laikā. Pēkšņi tas pāraug vētrā, kompozīcija kļūst agresīvāka, un tajā pašā laikā pieaug tās melanholiskums. Dziesma noslēdzas ar ļoti smagnēju, lēnu motīvu, kas rada sajūtu, ka kaut kas vērtīgs ir nozaudēts un piepilda sirdi ar skumjām. Atliek atzīt, ka tas ir patiešām lieliski! Tālāk seko īstens muzikālais mamuts - dziesma „Keymaster”, kas ir iespaidīga ar savu hronometrāžu (~15 min). Tā sākas ar ārkārtīgi smagu riffu, kas vēlāk parādās dziesmas noslēdzošajā daļā Pirms rakstīt šo recenziju apmeklēju albuma prezentācijas koncertu, un tieši šis motīvs visvairāk iespiedās apziņā, gluži kā smaga vesera iedzīta nagla. Dziesmas vidusdaļa klausītājam palīdz pavirzīties tālāk no sākuma motīva smagnējā pulsa, ieslīgstot tumšās meditācijās, un vēlāk tieši tāpat palīdz tam no jauna pietuvoties. Albums noslēdzas ar ļoti mierīgu instrumentālu kompozīciju „Delusions of Grandeu”, kas rada pilnīgas pabeigtības iespaidu šī muzikālā ceļojuma beigās.

Rezumējot, SoundArcade jaunais albums ”Moving the Great Hadron” ir viens no pēdējā laika Latvijas eksperimentālās un smagās rokmūzikas skatuves vērtīgākajiem un labākajiem paraugiem, kam būtu jāatrodas ikviena žanra cienītāja kolekcijā. Ar savu muzikālo daudzveidību, noskaņu bagātību un perfekto skanējumu tas spēj piesaistīt ikvienu inteliģentu rokmūzikas un arī metālmūzikas cienītāju.

E. Vizla (Frailty)

SoundArcade „Moving the Great Hadron” (2012)