 |
| Esoteric |
Atgriežamies Bergenā.
Ir sestdiena, 21. februāris.
Naktī uztrūkos no miega un man šķita, ka dzirdu Esoteric
līdera Grega Č. smieklus. “Bergena jau sāk nopietni spiest uz psihi,” nodomāju,
iebāzu dziļāk ausīs aizbāžņus, lai ne reālas, ne cita veida balsis no ārienes
netraucētu atgūt spēkus miegam atvēlētajā laikā un laidos Morfeja skavās. Pēc
nedaudzām stundām Esoteric patiešām bija plānā. Downstairs. „Garage”.
No rīta, t.s. kopējā virtuvē valdīja pēcballītes dūmu
smārds un uz galda savus stikla sānus gozēja tukšās alkohola pudeles. Kāds no
kaimiņiem bija mazliet patusējis.
Festa noslēdzošās dienas muzikālais intro bija ne visai
dzīvi apliecinošs. Ar somu smago mūziku mums ir vienkāršas attiecības: man
patīk tas gals, kas, labākajā gadījumā, vedina uz slīgšanu katatonijā un dzīves
apcerē, bet sliktākajā – aktivizē domas par ziepēm, striķiem un nomaļās vietās
augošiem kokiem.
Somi CRIB 45 un angļi Esoteric dienas iesākumā bija
perfekta kombinācija, lai detonētu abas šīs jomas. Ha-ha.
Kāds, kurš lika grupu secību, šoreiz bija darbojies ar
patiesu izjūtu un laikam no CRIB 45 patapinātu devīzi, diezgan droši to
adresējot tieši man: true complacency
only comes from self destruction.
Tiesa, kad ieraudzīju Esoteric uzstāšanās laiku –
sestdien, ap pusdiviem dienā, man gribējās pateikt kādu biezu vārdu, bet ko tur
daudz. Diezgan droši, šī bija vienīgā reize, kad manas mājas pagrabā spēlēja
šie funeral doom ciltstēvi tā kā
sūdzēties īsti nebūtu vietā.
Ja iepriekšējos trīs šī festivāla apcerējumos
kādu reizi manījāt mani sakām, ka starp iecienīto grupu
redzēšanas reizēm vajag iepauzēt, lai uzasinātu sajūtas, tad tagad sekos
izņēmumi, kas gan, kā zināms, tikai apstiprina izteiktos apgalvojumus.
 |
| CRIB 45 |
CRIB 45, kuru
radīto mūziku kāds tēmas pazinējs raksturojis kā “soundtrack to your suicide”, pirmo reizi dzīvā versijā tika
ievērtēti februāra sākumā, kad spēlēja Vecrīgas klubā “Depo”
un darīja to
pārliecinoši, ar iedvesmu un atdevi, kādu pulka daudzām grupām būtu jāmācās,
jāmācās un vēlreiz jāmācās. Akurāt tādas uzstāšanās kā viņi tonakt sniedza, vēl
laiku pa laikam mudina aiziet uz koncertiem pat tad, kad šī vilkme ir niecīga
vai izsīkusi. Varbūt šobrīd, rakstot no festivāla apcerētāja pozīcijas, tas izklausīsies
mazliet paradoksāli, bet tāds nu šis fakts ir – reizēm paiet pusgads līdz es
sajūtu pietiekamu iedvesmu apmeklēt koncertu, it īpaši Latvijā, bet ne par to
šis stāsts.
„Garage” tik agrā pusdienlaika stundā bija tumša un
patukša, gaisā varēja teju sataustīt iepriekšējo dienu / nakšu un varbūt pat
gadu atstātās enerģijas izdales produktus. Zāle vēl atpūtās. Turpat bija arī
somi, kuri, mazā lokā sastājušies, sarunājās un mazliet satraukti gaidīja
brīdi, kad būs jāķeras pie stroķiem. Un tad jau viņi bija pāris soļus tālāk,
katrs savā vietā uz skatuves un smadzeņu preparēšana Pagrabā Nr.2. varēja
sākties. Anestēzija nebija iekļauta cenā. Arī publika bija nolēmusi novilkt
pidžamas un pamest gultu mierpilno atmosfēru un pārbaudīt savas psihes
stabilitāti. CRIB 45 ir brutāli laba grupa, kas ir jāredz un jādzird. Tās emocionālajā
ziņā, visticamāk, nebūs visjautrākās un laimīgākās minūtes jūsu dzīvē, bet, jā
– ļoti iesaku.
“We came to the
edge of our destruction and marched through the borderlines,” – CRIB 45.
Ir mūzika, kas izraisa vēlmi iedzert un CRIB 45 ir viena
no tādām grupām. Īsu brīdi prātā svērusi savas finanses un Ginesa garšu „Garage”
bārā, nolēmu, ka man ir laiks uzjozt uz savu privāto bāru 4 stāvus augstāk.
CRIB 45 uz skatuves izmanto diezgan daudz loriņus, ko vajag aizvākt prom un arī
Esoteric nav grupa, kas var ātri sakrāmēt savus pedāļus. Esmu to redzējusi un
nebija pamata domāt, ka šī reize būs izņēmums.
Kad pēc grādīgās piecminūtes slēdzu ciet savas istabas
durvis, ar elektrības pagarinātāju rokā man garām panesās kāda mugura, kas bija
gaužām līdzīga Džima Nolana, Esoteric ģitārista veidolam. Loģika lika secināt,
ka a) iepriekšējā naktī dzirdētā Grega balss varbūt tomēr manas ausis nebija
sasniegusi no astrālās pasaules, bet tepat no istabai blakus esošā gaiteņa; b)
ja Džims vēl tikko norikšoja pa kāpnēm, es, acīmredzot, vēl nekavēju
Esoteric sākumu.
Esoteric dziesmas ir lēnas un garas. Tāda pat ir viņu
sagatavošanās uzstāties – lēna un gara. Taču tas brīdis pienāca un ceturtā Esoteric
live gada laikā varēja sākt iznīcināt
tās manu nervu šūnas, ko somi savā žēlsirdībā (vai laika trūkuma dēļ) vēl bija
atstājuši.
Trīs pirmie Esoteric koncerti tika redzēti viņu European
Dissonance 2014 tūres laikā: Rīgā, Tallinā un Helsinkos. Kas no manis bija
palicis pāri pēc trešā koncerta, šobrīd jau vēsture klusē. Šī, protams, atkal ir ideāla vieta, kur mans
stāstījums var aiziet neceļos un apaugt ar Blastfestu nesaistītām lietām, bet
es savaldīšos. J
Aprobežošos ar to, ka pievienošu saiti, kur var izlasīt
interviju ar Gregu, kas tapa pirms/pēc
koncerta Rīgā un, lai arī ir pagājis ilgs laiks, lielākā daļa
informācijas ir tikpat aktuāla kā pirms gada.
Viņi sāka ar „Circle”.
To, cik daudz no sava repertuāra var pagūt nospēlēt
grupa, kuras vidējais dziesmu garums ir 12-16 minūtes, ja tai ir atvēlētas 35
minūtes uzstāšanās laika, varat parēķināt paši. Viņi spēlēja mazliet ilgāk, jo, laimīgā kārtā, festa galvenais
orgs Ingve nebija laicīgi nopircis lidmašīnas biļetes nākamajai grupai – čehiem
BÖLZER, tāpēc viņiem šī gada
uzstāšanās gāja secen. Paldies, Ingve. Kad satiksimies, sabučošu.
Gregs intervijās ne
reizi vien ir teicis, ka mūzikas radīšana ir
labs veids kā tikt galā ar destruktīvām emocijām un tādējādi viņš sasniedz sava
veida prāta līdzsvaru. No savas – klausītāja – puses piebildīšu, ka Esoteric ir grupa, ko saulainā omā negribēsies,
bet bīstamos prāta starpstāvokļos klausīties nedrīkst. Ja kāds nav dzirdējis, riskējiet uz savu
atbildību.
Neatradu nevienu Esoteric
uzstāšanās ierakstu no BLASTFEST, tāpēc viens viņu nesenais koncītis
Spānijā:
Vēlāk satikāmies,
parunājām. Kas jauns? Šogad grupa galvenokārt veltīs savu laiku jaunā albuma
radīšanai, lielās tūrēs neplāno doties. Šobrīd ir apstiprināta dalība Brutal
Assault festivālā Čehijā. Ja kāds nav bijis, iesaku. Tā arīdzan ir vieta, kur
vērts pabūt vismaz trīs reizes.
Un dziesmiņa atvadām.
Tiekamies piektajā, tiešām noslēdzošajā daļā.
P.S.
Ak jā. Šī festa apskata
mutvārdu versija dzirdama jaunajā radio Naba raidījumā “Vārnu Laiks”.
Ieraksts rodams šeit:
Nākošais raidījums, jau
šo piektdien, 27.03, klausāms tiešraidē: naba.lv/raida un
FM 95.8 Rīgā.