Metāla skatuve kā miera mesija karojošā pasaulē – intervija ar BMD māti Gaiju

Evita Hofmane, P3LICAN

 

Baltijas smagās rokmūzikas ziņu portāls Baltic Metal Division ir uzsācis publisko balsošanu par Baltijas klausītāju iecienītāko grupu. Pirms tam līdzīgas balsošanas notika Igaunijā un Latvijā. Balsošana ilgs līdz šā gada decembra beigām. Par Baltic Metal Division un to, kas un kā patlaban notiek Baltijas valstu smagās mūzikas frontē, savu redzējumu pauž BMD dibinātāja Gaija.

Kas ir BMD – tapšana, misija, mērķis, vīzija? Kas ir paveikts un kas tiek plānots?

Baltic Metal Division ir platforma, kas saved kopā Baltijas Metāla mūziķus, industrijas cilvēkus (menedžerus, organizatorus, promoterus u.c.) un fanus, iepazīstinot un iepazīstot, vienojot un stiprinot katru šīs industrijas sastāvdaļu, liekot saprast, ka tikai kopīgi varam izraut Metāla industriju no stagnācijas.
2007.gadā pēkšņi radās ideja organizēt pasākumu “Melnajā Piektdienā”, neierasts koncepts, pat nosaukums “Letticum Alter Metallum”, pirmais kucēns palika veiksmīgi dzīvot un sniedza ideju izejai no stagnācijas, kura 2009. gadā bija jau krietni pieriebusies. Tā, sēžot tajā pašā Piektdienā, ienāca prātā nosaukums projektam, kuru sākotnēji uzskatīja par utopiju, bet tā kā tobrīd es sadarbojos ar Devilstone komandu, par vārda Baltic paskaidrošanu nebija jāuztraucas.
No otras puses, viena grupa reiz man teica: “Ja tu esi labs mākslinieks, tu nezīmēsi visu mūžu uz avīzēm.” Domāju, ka tā bija dabiska likumsakarība – man izmantot pieredzējušu cilvēku atbalstu un tapt lielākai profesionāli. Īpašs paldies daudzu grupu un organizatoru krusttēvam Janam.
Pa šiem gadiem esam izauguši par Visbaltijas tūres menedžeriem, atsevišķu grupu un festivālu pārstāvjiem Baltijā, esam nesuši savu vārdu no Somijas līdz Izraēlai reklāmas un menedžmenta jomā, pagājušā gada 11 mēnešus, piemēram, pavadīju tūrēs menedžējot, organizējot, reklamējot un pētot mūs pašus, kaļot plānus, kā un ko var uzlabot industrijā...Pašlaik gatavojos skaļai pavasara tūrei ar folk metāla grandiem, bet par to vēlāk...uz nākamo gadu tiek pārcelta arī tūre ar libāniešiem un izraēliešiem. Ir plāni ilgtermiņam izmantot Metāla skatuvi kā miera mesiju karojošā pasaulē...Īsāk sakot, daudz darba.

Kādu redzi šā brīža situāciju Baltijā roka / smagās mūzikas jomā: problēmas un risinājumi?

Problēma – stagnācija, jo nelabprāt sadarbojamies. Vairumam laikam liekas, ka Metāls rodas pats no sevis, labāk nokačāt, lētāk mājās palikt...un vēlāk brīnāmies, kāpēc klubi slēdzas ciet. Organizatoriem, atkal, vieglāk mest ar roku nekā meklēt pagriezienu. Pagrieziens – vairāk komunikācijas visiem savā starpā, mazāk uzpūtības. Varbūt tā arī ir uzskatu stagnācija...pa vecam riebjas, tomēr pazīstama plate.
Tā kā es ikdienu pavadu šajā industrijā, nevaru spriest objektīvi par situāciju, man vienmēr ir daudz darba, jo pati uzprasos, pati gribu mest ar roku savai uzpūtībai un arvien vairāk cilvēku prasa man palīdzību izdarīt KOPĪGI. Bet, ja jau manas menedžera rokas ir pilnas, tad nedrīkst sūdzēties. Lūk, Dombrovskim krīze beigusies, vismaz kaut kur un kaut kam, nu, jācer, ka mums ar nav gara rinda uz laimīgām beigām.

Kāpēc, tavuprāt, Baltijas valstu mūziķi un koncertu organizatori nav īpaši motivēti sadarboties?

Tā ir individuāli skatāma situācija. Šobrīd Baltijas Metāla stiprākā daļa ir Lietuva, tur sadarbība noris ātrāk un kvalitatīvāk – ir lielāka uzticība partnera profesionalitātei un vēlme uzturēt Skatuvi pie dzīvības un kvalitātes. Par Latvijas Metālu man sāpīgi runāt, Igaunijā līdzīgi kā mums – izdevīgāk līdzgaitnieku norakt un naivi domāt, ka pats vienatnē ar savu Ego tiks galā ar mīnusiem. Kā teica paziņa: “Čurājam sev uz galvas un brīnāmies par pēkšņu lietu.”

Kādu redzi (vidējo) koncerta apmeklētāju Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un publiku kopumā?

Igaunis ar latvieti ir individuālisti, arī savstarpējās attiecībās, lietuvietis bara bērns, kurš izaicina tās problēmas, kuras apstādina abus augšā dzīvojošos kaimiņus. Kopumā, personiski, viena liela, spītīga, untumaina, bet tomēr mīļa matainā ģimene. Teju kā pie Adamsiem =D

Kuri ir nozīmīgākie notikumi / koncerti / pasākumi pēdējo pāris gadu laikā?

Viss, kas liek pasaulei par mums manīt, ir nozīmīgs. Labā vai sliktā nozīmē. Ja pie mums rīb, tad vēl dzīvi, ja uz rīboņu neviens nenāk, esam dzīvi un varam vēl kaut ko mainīt, lai dzīvi paliktu ilgāk.

Par balsošanu: kā tā notiek, kāds ir mērķis un ko grupas iegūst šīs balsošanas rezultātā?

Pašlaik Visbaltijas balsošana ir testa režīmā, pētām aktivitāti un tendences, izrokam jaunas labas grupas, nākamgad, iespējams, būs arī oficiāls pasākums ar savu naglu izdalīšanu.
Cilvēks atver Baltic Metal Division feisbuka lapu

https://www.facebook.com/BalticMetalDivision

 un pirmās ziņas komentāros uzraksta valsti un labāko grupu tajā, ja tā grupa ir jau minēta, var uzspiest like komentāram. Skaitās gan komentārs, gan tā like skaits. Katrs var minēt vienā komentārā pa grupai no visām trim valstīm, un, ja ļoti gribas vēl kādu grupu pieminēt, to var darīt atsevišķā komentārā (un no sveša profila).

Ja būtu jābalso, kāda būtu tava izvēle?

Runājot par Baltiju, esmu gandarīta, ka man nenākas šķirot – kura profesionāli spēlē, kura nē. Daudz, un kas patīkamākais, arī jaunas grupas ļoti labi pārzina savu lauciņu un prot uzvesties uz skatuves. Ir grūti izvēlēties labākās starp spēcīgajām. Bet, protams, ir tās, kuras bija pirmās...
Savas metālistes  gaitas 4.klasē sāku ar Līviem, vēlāk 4 gadus  drillēju līdz caurumiem “Lost Lifeless Lights”.. esmu sevi izvilkusi no smaga dzīves perioda Frailty mūzikas pavadījumā (vienīgi, disks vairs nav atskaņojams caurumu dēļ), Frailty uzstājās manā pirmajā koncertā...tāpēc šī komanda arī labi ierakstījās manā panteonā. Ir arī dažas citas tuvas sirdij Latvijas metinātāju brigādes, jo tajās spēlē radi, bet tā mazliet cita opera.
Leišu Sisyphean – viena no tām retajām komandām, kurām ir, pirmkārt, dziļi filozofisks viedoklis, un, otrkārt, profesionāls un neparedzams bleķis pa virsu. Šogad viņi man ir ievērojamākais Baltijas ūnikums.

Noslēgumā, mans tradicionālais jautājums: kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvusi  par mūziku un dzīvi kā divām lietām, kas viena bez otras nav iedomājamas? 

Dzīve...diezgan interesanta parādība...kad tev liekas, ka nu ir gana, un virve slīd pār kaklu, uzrodas kaut kas, kas piespiež padoties dzīvei un smaidīt vēl par to. Tas brīnumainais Kaut kas, manā gadījumā, ir Metāls. Kādam tas ir pavadījums pie seksa un narkotikām, kādam dzīvesveids, kādam dialogs ar Dievu...Man pašreiz tas ir pēdējais variants.

Pateicos!

Vairāk:

https://www.facebook.com/BalticMetalDivision

http://p3licanwebzine.blogspot.com/2014/11/kura-ir-baltijas-iecienitaka-smagas.html

https://balticmetaldivision.wordpress.com/