P3LICAN PARTISANS SUBCULTURE: „0 X í ST” pirmā pilnmetrāžas albuma „Nil” recenzija

2014/12/02

„0 X í ST” pirmā pilnmetrāžas albuma „Nil” recenzija

Jānis Jansons / P3lican

„0 X í ST” jeb „Zero Exist” nāk no Somijas. Spēlē kvalitatīvu tumšo metālu. Daudzi apskatnieki šo novirzienu sauc par dark metal, šajā gadījumā, tas ir mazliet smagāks vai avangardiskāks, lai būtu tikai dark metal, drīzāk doom un death metal sajaukums, ar mazām citu stilu špricēm.

https://www.youtube.com/watch?v=D85Xx9Byddk

Reizē gana melodisks, tumšs un smagnējs. Skanējuma ziņā, mazliet atgādinās agrīnos „Swallow The Sun” vai „Triptykon”, ja ģitāras skanētu mazliet smagāk un monolītāk – agrīnos „My Shameful”.

„Nil” ir grupas pirmais pilnais albums, pēc mazā, cerīgā EP 2010. gadā – „Unveiling The Shadow World”. Skan ļoti labi, profesionāli un nostrādāti. Ar nosacījumu, ka klausītājs ir gatavs iedziļināties tumsā - savā vai svešā. Protams, nekā super jauna te nav, bet žanra robežās, nekā super jauna vairs, liekas, arī nebūs. Galvenais, kas ir šim albumam, tas neskan pēc nokopēta vai noklonēta kaut kā jau dzirdēta. Tas ir patīkams vieglais doom metal, kas ir gana melodisks un monolīts, teiktu, pat smilšains vai druku netīrs, lai nebūtu garlaicīgs, tas nav tik nomācošs, kā funeral doom metal. Jāatzīst, ka vērīgāk ieklausoties, protams, monolītie kapu elementi te ir, bet tie ir veiksmīgi ietamborēti atmosfēriskās ēnu spēlēs ar ritma ģitārām un vokālu. Noklausoties albumu vairāk kā vienu reizi, nāksies atzīt, ka albums nav lipīgs, nav izteiktu hitu, toties var atklāt dažādu mazo žanru klātbūtni, kas atkal un atkal liek atgriezties pie klausīšanās.

Pats svarīgākais, ko šis albums atklāj – veiksmīga dažādu stilu kombinācija un monolītā ļaunuma klātbūtnes sajūta, lūk, albuma raksturojums divos, trīs vārdos.

„Arrival” un „Shrivel” – sāciet ar šiem gabaliem, ja atzīsiet par labu, tad albums ir jums. Ja gribat kaut ko gaišu, skanīgu, jaunu, lipīgu, hitus – ieslēdziet radio.