Kad Neko Nevajag, Nekā Nav
Pasaule
te apkārt un tur ārā uz brīdi bija aizvērusi savu muti un acis.
Apstājusies un pierimusi, it kā, kāds būtu ielaidis tai starp acīm sauju
svina.
Pasaule
bija aizrijusies un nosmakusi, nosmacējusi pati sevi savā alkatībā,
apmātībā, nogurumā, pārpilnībā un aklumā. Vēsture māca, ka tā gadās.
Viņi sēdēja uz pasaules malas kores un klausījās, kā tā mazā meitene
spēlē saplēstas klavieres, ko apskādējusi jūra, vētra un kataklizmas,
kas savienojās vienā veselā, radot iespaidīgu spēka un varas
demonstrējumu.
Klavieres
neskanēja tā, kā kādā slavenā hallē, zālē, operā, bet tās skanēja labi
šim brīdim, jo neviens nezināja, kas būs nākamajā, nekādas jausmas un
nekādas kontroles.
Vien mirklis.
Vien mirklis.
Kas mēs esam?
Mēs
nepiegriežam lielu vērību krāsai, valodai, izcelsmei vai kultūrai. Mūsu
vārdi un uzvārdi neskan ietekmīgi, autoritatīvi, lai rastos vajadzīgs
priekšstats par to, kas mēs esam un ko darām. Ir iekšējais kodekss, ko
visi ievēro. Varētu teikt, tā ir neliela domubiedru grupa, kas sevī
apvienojusi dažādus cilvēkus no dažādām valstīm. Cik cilvēku, tik
viedokļu, pieredžu, domu, ideju un tēžu. Jo vairāk, jo labāk, jo grūtāk
reizēm atrast kopēju valodu un risinājumu, kas veicina mijiedarbību,
radošo procesu un rezultātu.
Mūsu
mērķis nav iegūt tik daudz naudas, cik vien iespējams vai būt kādas
platformas neatkarīgajam ruporam. Mēs nevedam pūli uz gaismu tuneļa
galā. Mēs neesam pravieši, kas pateiks, kā vajag un ko vajag. Mēs paši
mācamies.
Kāpēc mēs esam?
Atbildi
būs meklējama Jūsos pašos un pašās. Mēs nesaņemam nekādu finansējumu ne
no vienas kultūras organizācijas, fonda, ministrijas vai kāda turīga
cilvēka. Mēs nesaņemam procentus no izdzertā alkohola bārā. (Ne)veselīgs
altruisms mūsdienās?
Šī ir viena no takām, kas nav piesārņota ar naudu, produkta vai pakalpojuma reklāmu.
Iespējams,
ka tas ir ieguldījums tajos cilvēkos, kam ir iekšējais dzinulis,
motivācija un vēlēšanās darīt, radīt, mainīt. Vai tam ir/bija jēga - To
rādīs laiks, jo neesam izveidojuši moduli, kas taisītu statistiku un
pētījumu, kā šī nodotā informācija, pieredze, saruna, papļāpāšana, laika
iztērēšana darbosies no Jūsu puses.
Kāpēc mēs to darām?
Garlaicīgi.
Nekas nenotiek. Notiek, bet grūti sevi motivēt, piespiest kustēties un
iziet ārā no četrām sienām. Ir labi, kā ir. Kāpēc kaut ko mainīt, ja
viss ir nemaināms šajā vidē, vietā, laikā. Un tā tālāk. Pasaule liekas
tik liela esam, bet ja gribētos, to varētu iebāzt kabatā. Ja vien ir
rokas, galva, kas darbojas, kājas – nevajadzētu būt nekādām problēmām.
Vienmēr ir bijuši cilvēki, kas ir skrējuši un darījuši, meklējuši, bet
tādu ir bijis ļoti maz. Ir bijuši un būs cilvēki, kas to dara, mazāk vai
vairāk kvalitatīvi, šie daži paneļi ir pieredzes apmaiņas / motivācijas
instrumenti, mēģinājums uzlabot, ieteikt, pieteikt – dariet! Dariet,
dariet kvalitatīvi, dariet oriģināli un pārliecinoši.
Sarunu līmenī klaiņo tēze, ka pamat bloku izveidoja kāds cilvēks, kas
bija ieslodzīts trako namā, primitīvā valodā bija rakstījis savus
traktātus, atziņas, domas, uzsaukumus uz tualetes papīra. Mainīt vai
glābt pasauli ko līdzīgu no sērijas.
Nav ne jausmas – tā ir patiesība vai mārketinga triks.
Cieņā - Scaarons