MALDUGUNS „Pēddzinis”, 2011,
(P3lican)
Droši
vien daudzi smago ritmu cienītāji Latvijā atceras reiz bijušu progressive grind
(laikam visprecīzākais apzīmējums, neskatoties uz abu šo stilu it kā
nesavienojamību) projektu TABESTIC
ENTERON, kas
pārsteidza ne tikai muzikāli, bet arī vizuāli, sniedzot pat visai interesantu
šovu. Tāpat kā bija nepatīkami pārsteigti, kad šis projekts pēkšņi tika
pasludināts par izbeigtu (tā arī nezinu kādēļ, un vai tam tapa kāds oficiāls
ieraksts). Neilgi pēc tam pienāca informācija, ka projekta vokālists Fauns
veido kopīgu projektu NEKROTERROR ar bijušo grupu SANCTIMONY, RŪSA, HUSQVARN, SKYFORGER, DIES IRAE u.c. ģitāristu Rihardu
Skudrīti (viss notiek un drīzumā, cerams, arī šī projekta materiāls,
ieturēts visai klasiskā AUTOPSY,
IMPETIGO utml.
manierē arī ieraudzīs dienas gaismu (ticamāk gan vairāk, ka morga vai kapeņu
velves iespējami baltos griestus), un līdz šim dzirdētais materiāls ir
daudzsološs!!!). Taču jau šā gada sākumā mani pārsteidza jauns projekts ar
nosaukumu MALDUGUNS, kurā bez jau minētā Fauna
ieraudzīju arī abus līdzšinējos TABESTIC
ENTERON ģitāristus
(Malēju
(spēlē arī CROWD) un KK (x-NEGATRON), kuriem uz skatuves un arī grupas ietvaros kompāniju
sastādīja bundzinieks Lauris Po (arī FRAILTY, ...) un mans kādreizējais kolēģis projektā DARK REIGN – Ģirts a.k.a. „Motors” (arī x-SKYFORGER, x-HERESIARH, x-MOST
PEOPLE DO u.c.),
kurš, neskatoties uz līdzšinējo ģitārista praksi, šeit spēlē basu.
Mainījies bija arī grupas stils - ne vēsts no līdzšinējā grind vājprāta, toties tagad grupa piedāvāja visai ievērības cienīgu, lai arī vēl tā īsti nenoslīpētu old school death metal ievirzē ieturētu materiālu, kas jau tobrīd priecēja un viesa zināmas cerības – jebkādā gadījumā attiecīgā žanra iztrūkums Latvijas scēnā ir jūtams, tāpēc priecē pat jelkādi centieni šajā lauciņā. Tāpēc par šo projektu tobrīd jau priecājos tāpat kā vēl pirms kāda laika izdzirdot grupu DISEIM – kaut vai tās esamības fakta pēc. Jau pēc pāris mēnešiem, pārrunājot grupas aktivitātes ar to pašu KK (ar kuru esam visai labi paziņas vēl kopš studiju gadiem LKA – I.T.), uzzināju par šeit apskatītā ieraksta tapšanas faktu, kā arī jau dzirdēju šo to no jēlmateriāla, kam tobrīd gan vēl nepievērsu tik lielu uzmanību, kā klausoties jau gatavu ierakstu. Diemžēl pašam nebija iespējas apmeklēt albuma prezentācijas koncertu, (par kuru lasīt mana kolēģa Toma V. sagatavotajā rakstā – I.T.), bet albumu izbaudīju jau pirmās tā dabūšanas dienas vakarā. Un par to tad arī ir šis raksts.
Mainījies bija arī grupas stils - ne vēsts no līdzšinējā grind vājprāta, toties tagad grupa piedāvāja visai ievērības cienīgu, lai arī vēl tā īsti nenoslīpētu old school death metal ievirzē ieturētu materiālu, kas jau tobrīd priecēja un viesa zināmas cerības – jebkādā gadījumā attiecīgā žanra iztrūkums Latvijas scēnā ir jūtams, tāpēc priecē pat jelkādi centieni šajā lauciņā. Tāpēc par šo projektu tobrīd jau priecājos tāpat kā vēl pirms kāda laika izdzirdot grupu DISEIM – kaut vai tās esamības fakta pēc. Jau pēc pāris mēnešiem, pārrunājot grupas aktivitātes ar to pašu KK (ar kuru esam visai labi paziņas vēl kopš studiju gadiem LKA – I.T.), uzzināju par šeit apskatītā ieraksta tapšanas faktu, kā arī jau dzirdēju šo to no jēlmateriāla, kam tobrīd gan vēl nepievērsu tik lielu uzmanību, kā klausoties jau gatavu ierakstu. Diemžēl pašam nebija iespējas apmeklēt albuma prezentācijas koncertu, (par kuru lasīt mana kolēģa Toma V. sagatavotajā rakstā – I.T.), bet albumu izbaudīju jau pirmās tā dabūšanas dienas vakarā. Un par to tad arī ir šis raksts.
Pirmais
kas pārsteidza, bija latviskie teksti ar visai latviski-pagānisku un pat
antireliģiozu ievirzi, kuri, atzīšos, ir pat visai tuvi manai personīgajai
uzskatu sistēmai, tādejādi pietuvinot mani krietni vien tuvāk šīs grupas
pārstāvētajai ideoloģijai. Otrais pārsteigums – tehniskais izpildījums. Ir
grupas, kuru albumos jau pēc pirmo reižu noklausīšanās nekā jauna vairs atrast
nevar, bet ir tādas, kuru veikumos ar katru klausīšanās reizi var atklāt kaut
kādas līdz šim nedzirdētas nianses. Šis albums ir pieskaitāms pie otrajiem,
kas, zinot kaut vai tā paša KK maniakālo tendenci uz dažādas
tehniski sarežģītas mūzikas baudīšanu (vēl slimāks maniaks par mani! – I.T.) un apguvi, gan vairāk
pārsteidza ar kā tāda ielikšanu tā mūzikā. Jāatzīst, pat pirms tam internetā
ievietotajos koncertmateriālos kaut kas tāds vēl nebija nojaušams, tāpēc vēl jo
lielāks bija pārsteigums to visu izdzirdot. Vai gribētos izcelt kādu noteiktu
dziesmu? Drīzāk nē, lai gan katra no tām veido vienotu veselumu, tomēr ir daļa
no albuma kopējās mozaīkas. Iespējams, arī vēl neesmu šo albumu apguvis visās
tā niansēs, lai varētu sniegt savu spriedumu. Tomēr - mani personīgie favorīti
šajā albumā ir „Laikmets” un „Uguns Siets”, kā arī „Lietuvēns”. Lai gan arī
pārējās nebūt nav peļamas, jo albums tiešām ir brīnišķīgs un, iespējams, ir šā
gada iespaidīgākais Latvijas metālmūzikas izdevums. Un izteikti latvisks – kas
arī priecē, jo „antiņu” ērai latviskajā domāšanā sen jau bija laiks pielikt
punktu.
9/10 no 10
I.T.Warpath ( www.akordagars.lv )
Malduguns „Pēddzinis” (2011)
- Laikmets
- Asinsbalss
- Rītausma
- Uguns siets
- Pēddzinis
- Uz upurakmens
- Spogulis
- Lietuvēns