RELICSEED „Domestic Devil”
promo, 2011, self rel./P3lican
Par
grupu RELICSEED uzzināju pirms dažiem gadiem
tolaik slavenā festivāla Metalshow.lv ietvaros, kur grupa atspēlēja debitantiem
visai vērā ņemamā atdevē, lai gan tolaik vairāk šķita, ka būs kāda no tām
kārtējām grupiņām-viendienītēm, kuras ik pa laikam parādās, sataisa lielu
troksni un pēc tam nogrimst ikdienas dzīves vienmuļībā. Pie tam tolaik, un, ja
nemaldos – arī tagad, grupa nez kāpēc tika dēvēta par „latviešu Metallica”, kas, zinot to, ko šobrīd metālmūzikā dara šī
reiz iespaidīgā thrash metal grupa (jo sevišķi tobrīd aktuālajā „St. Anger”
albumā), mani pat nedaudz atbaidīja, tāpēc tolaik tai sevišķu uzmanību pat
nepievērsu.
Bet
laiks gāja un grupa, neskatoties uz dažu cilvēku nomaiņu sastāvā, nekur
nepazuda, pie tam centās parādīties visās iespējamās vietās un festivālos, kur
vien tika klāt, tādejādi veicinot savu popularitāti. Laiku pa laikam kādas
dziesmiņas atskaņojums atnāca arī līdz manai uztverei, kuru klausoties uzdevu
sev visai interesantu jautājumu – „Kāds sakars grupai „Metallica” ar RELICSEED spēlēto mūziku?” Ja nu vienīgi vokālista Edgara
Rakovska vokāls dažbrīd liek vilkt paralēles ar Džeimsa Hetfīlda (James Hetfield) balsi. Nu – varētu vēl
būt saprotams, ka varbūt savulaik mājās pastāvīgi drellētie ieraksti grupas
dalībniekus ir iedvesmojusi uz pašu sacerētas mūzikas radīšanu un vēlmi būt
populāriem „a la Metallica”. Ok. Šāds
skaidrojums man varētu būt pieņemams. Jo tas, ko RELICSEED pasniedz kaut vai šajā ierakstā
varbūt nosacīti varētu būt tas, kā grupai, kam vārdā „Metallica”, vajadzētu
skanēt, ja tā jau kopš 90-to gadu sākuma nebūtu aizgājusi pa komerciālā
pop-roka mūzikas taciņu, kur no bijušās thrash metal leģendas palika tik vien
kā tas pats jau minētais Dž. Hetfīlda vokāls, un pagaidām pēdējais grupas
albums maz dara tās situācijas glābšanā.
Pērnā
gada nogalē RELICSEED jau ar sevi iepazīstināja
albumiņā „60 minūtes sapņa”, kurš gan līdz manai ausij nenonāca, tālab par to
pastāstīt varu tikai to, ka šeit aprakstītajā izdevumā – kā piedeva jaunajam
materiālam – ir ievietotas trīs kompozīcijas arī no tā: tātad – latviešu
valodā, ar izteiktu tendenci uz t.s. modern thrash metal, kur nu ir jāpateicas
visiem tiem leģendārajiem thrash metal reliktiem (EXODUS,
OVERKILL EVILDEAD, AGENT STEEL, DEATH ANGEL, ONSLAUGHT u.c.) kas šo žanru jaunās
tūkstošgades sākumā atdzīvināja un atgrieza uz skatuves, liekot saprast, ka
pagājušā gadsimta 90-to gadu mūzikas komercializācijas rezultātā šajā žanrā
daudz kas netika pateikts. Protams, RELICSEED skan krietni enerģiskāk pat par
dažu labu šeit nosaukto pusmūža onkuļu organizāciju Un var vilkt pat zināmas
paralēles ar kaut ko vairāk metalcore-isku, bet tas, kas ir dzirdams ir visai
tīkams, neskatoties uz to, kas tiek sastapts metalcore frontē pēc šī viļņa
pirmajiem atplūdiem – nav nekādas izteiktas siekalošanās un dziedāšanas
depresīva bērneļa balsī, tāpat nekādu lēkājošo fizkultūriešu klubiņu šeit
meklēt nebūtu ieteicams – nekā tāda šeit nav pat tajos piecos jaunajos gabalos
(angļu valodā), kuru dēļ ir ticis izlaists šis izdevums. Ir tikai tīrs,
agresīvs thrash metal ar nelielu, bet pamanāmu piešprici no metālmūzikas
izpausmju svaigākā gala, tādejādi arī pašas RELICSEED kompozīcijas no sevis izstrāvo
zināmu devu svaiguma un enerģijas.
Puikas
aug un arī attieksme pret darāmo nostiprinās, tā kā nākošajā gadā viņus Latvijā
redzēsim maz. Gadu ilga koncertturneja pa Eiropu līdz ar dažām astītēm ASV
izsaka daudz. Un, cerams, ka arī šis „Pieradinātais velns”, kā ir nodēvēts šis
reklāmas ieraksts, rausies vienās putās, lai nostiprinātu tās pozīcijas
pasaules metālmūzikas nišā.
Ja
atklāti, tad pēc šī ieraksta noklausīšanās – sevišķi tā pirmās daļas, es vairs
maz ko gribu zināt par grupas „Metallica” jaunajiem „sasniegumiem”.
9 no 10, un lai veicas!
I.T.Warpath ( www.akordagars.lv )
Relicseed „Domestic Devil”
(2011)
- Queen
- Domestic devil
- Best friend
- Trigonometry
- Ghost
- Dieva Sindroms
- Sapnis
- PVN