2011/12/21

I.T.Warpath recenzija RELICSEED „Domestic Devil” (2011)

RELICSEED „Domestic Devil” promo, 2011, self rel./P3lican

Par grupu RELICSEED uzzināju pirms dažiem gadiem tolaik slavenā festivāla Metalshow.lv ietvaros, kur grupa atspēlēja debitantiem visai vērā ņemamā atdevē, lai gan tolaik vairāk šķita, ka būs kāda no tām kārtējām grupiņām-viendienītēm, kuras ik pa laikam parādās, sataisa lielu troksni un pēc tam nogrimst ikdienas dzīves vienmuļībā. Pie tam tolaik, un, ja nemaldos – arī tagad, grupa nez kāpēc tika dēvēta par „latviešu Metallica”, kas, zinot to, ko šobrīd metālmūzikā dara šī reiz iespaidīgā thrash metal grupa (jo sevišķi tobrīd aktuālajā „St. Anger” albumā), mani pat nedaudz atbaidīja, tāpēc tolaik tai sevišķu uzmanību pat nepievērsu.


Bet laiks gāja un grupa, neskatoties uz dažu cilvēku nomaiņu sastāvā, nekur nepazuda, pie tam centās parādīties visās iespējamās vietās un festivālos, kur vien tika klāt, tādejādi veicinot savu popularitāti. Laiku pa laikam kādas dziesmiņas atskaņojums atnāca arī līdz manai uztverei, kuru klausoties uzdevu sev visai interesantu jautājumu – „Kāds sakars grupai „Metallica” ar RELICSEED spēlēto mūziku?” Ja nu vienīgi vokālista Edgara Rakovska vokāls dažbrīd liek vilkt paralēles ar Džeimsa Hetfīlda (James Hetfield) balsi. Nu – varētu vēl būt saprotams, ka varbūt savulaik mājās pastāvīgi drellētie ieraksti grupas dalībniekus ir iedvesmojusi uz pašu sacerētas mūzikas radīšanu un vēlmi būt populāriem „a la Metallica”. Ok. Šāds skaidrojums man varētu būt pieņemams. Jo tas, ko RELICSEED pasniedz kaut vai šajā ierakstā varbūt nosacīti varētu būt tas, kā grupai, kam vārdā „Metallica”, vajadzētu skanēt, ja tā jau kopš 90-to gadu sākuma nebūtu aizgājusi pa komerciālā pop-roka mūzikas taciņu, kur no bijušās thrash metal leģendas palika tik vien kā tas pats jau minētais Dž. Hetfīlda vokāls, un pagaidām pēdējais grupas albums maz dara tās situācijas glābšanā.

Pērnā gada nogalē RELICSEED jau ar sevi iepazīstināja albumiņā „60 minūtes sapņa”, kurš gan līdz manai ausij nenonāca, tālab par to pastāstīt varu tikai to, ka šeit aprakstītajā izdevumā – kā piedeva jaunajam materiālam – ir ievietotas trīs kompozīcijas arī no tā: tātad – latviešu valodā, ar izteiktu tendenci uz t.s. modern thrash metal, kur nu ir jāpateicas visiem tiem leģendārajiem thrash metal reliktiem (EXODUS, OVERKILL EVILDEAD, AGENT STEEL, DEATH ANGEL, ONSLAUGHT u.c.) kas šo žanru jaunās tūkstošgades sākumā atdzīvināja un atgrieza uz skatuves, liekot saprast, ka pagājušā gadsimta 90-to gadu mūzikas komercializācijas rezultātā šajā žanrā daudz kas netika pateikts. Protams, RELICSEED skan krietni enerģiskāk pat par dažu labu šeit nosaukto pusmūža onkuļu organizāciju Un var vilkt pat zināmas paralēles ar kaut ko vairāk metalcore-isku, bet tas, kas ir dzirdams ir visai tīkams, neskatoties uz to, kas tiek sastapts metalcore frontē pēc šī viļņa pirmajiem atplūdiem – nav nekādas izteiktas siekalošanās un dziedāšanas depresīva bērneļa balsī, tāpat nekādu lēkājošo fizkultūriešu klubiņu šeit meklēt nebūtu ieteicams – nekā tāda šeit nav pat tajos piecos jaunajos gabalos (angļu valodā), kuru dēļ ir ticis izlaists šis izdevums. Ir tikai tīrs, agresīvs thrash metal ar nelielu, bet pamanāmu piešprici no metālmūzikas izpausmju svaigākā gala, tādejādi arī pašas RELICSEED kompozīcijas no sevis izstrāvo zināmu devu svaiguma un enerģijas.
Puikas aug un arī attieksme pret darāmo nostiprinās, tā kā nākošajā gadā viņus Latvijā redzēsim maz. Gadu ilga koncertturneja pa Eiropu līdz ar dažām astītēm ASV izsaka daudz. Un, cerams, ka arī šis „Pieradinātais velns”, kā ir nodēvēts šis reklāmas ieraksts, rausies vienās putās, lai nostiprinātu tās pozīcijas pasaules metālmūzikas nišā.
Ja atklāti, tad pēc šī ieraksta noklausīšanās – sevišķi tā pirmās daļas, es vairs maz ko gribu zināt par grupas „Metallica” jaunajiem „sasniegumiem”.

9 no 10, un lai veicas!

I.T.Warpath ( www.akordagars.lv )



Relicseed „Domestic Devil” (2011)




  1. Queen
  2. Domestic devil
  3. Best friend
  4. Trigonometry
  5. Ghost
  6. Dieva Sindroms
  7. Sapnis
  8. PVN