Evita
Hofmane, P3LICAN
Mūsu kaimiņi vēsta par to kā dzīves esenci izteikt matemātiskā
paradoksā, uzstāšanos kopā ar alus mīli – dinozauru un debijas EP „Kliudžiau”. Dzīvajā
vērojami sestdien, 25. oktobrī – Kosmiskā melnuma naktī klubā „Melnā Pietdiena”,
kur uzstāsies kopā ar Znich (Baltkrievija), Urskumug (Latvija), Noctem Cursis (Francija)
un AÎN (Francija).
Kā tu domā - vai kāds lasa šīs intervijas?
Kas to lai
zina? Mēs dažreiz lasām. Cerēsim, ka cilvēki būs pietiekoši ieinteresēti, lai
palasītu arī šo interviju. Tiesa, man jūs laicīgi jābrīdina – mūsu grupai ir raksturīgas pastāvīgas absurdas sarunas, tāpēc esam
zaudējuši kontroli un brīžiem pat paši vairs nesaprotam, kad runājam nopietni
un kad – jokojam. Tāpēc lasot apzinieties risku.
Brīdināti esam, varam doties tālāk. Īss,
bet raksturojošs CV: kas ir NekKralai?
NekKralai ir
grupa no Lietuvas, kas spēlē raw black
metal un punk rock hibrīdu. Grupā
ir trīs dalībnieki: Simonas (ģitāra), Gitis (bass, vokāls) un Simonas (bungas).
Šobrīd visi dzīvojam Kauņā, taču esam nākuši no mazpilsētām. Grupa tika
dibināta tolaik, kad ģitārists Simonas
un basists Gitis vēl dzīvoja Seredžius ciemā. Īsumā – mēs vēlamies spēlēt
mūziku, kas liktu jums justies tā, it kā aukstā ziemas naktī būtu pamodušies paģiraini, kaimiņmājā skanētu
nerimtīgas suņa rejas un jūsu vienīgā vēlme būtu paņemt cirvi un iestādīt to šī
parādnieka – nāburga paurī. Aptuveni tāda aina.
Kāds prātīgs cilvēks reiz teica un es sliecos viņam piekrist: „Zemākie
un augstākie punkti ir visnozīmīgākie. Viss, kas ir starp tiem, ir vienkārši pa
vidu.” Ko tu vari pastāstīt par šiem zemākajiem un augstākajiem punktiem savas
grupas pastāvēšanas laikā?
Domāju, ka
viens no zemākajiem punktiem bija kāds no mūsu pirmajiem koncertiem. Kad
nodibinājām grupu, mēs teju nepratām spēlēt un šis koncerts notika tikai kādu
mēnesi pēc tam. Mums sanāca uzstāties starp divām grupām, kuri bija tiešām labi
mūziķi un, protams, publika mūs nežēloja un, nicīgi izturoties, diezgan drīz
dabūja nost no skatuves. Tobrīd nolēmām, ka mums nopietni jāstrādā un kopumā šis
gadījums sniedza nozīmīgu impulsu, lai kļūtu par to, ko nu var dēvēt par grupu.
Augstākais
punkts ir šogad izdotais debijas EP „Kliudžiau”. Mēs uzskatām, ka tas ir
pavērsiens, ko var saukt par grupas atdzimšanu un no kura sākas jauns
posms.
Kāda tev šobrīd šķiet esam situācija
smagās mūzikas pasaulē kopumā un dzimtajā Lietuvā?
Sākot rakstīt
atbildi uz šo jautājumu, aptvēru, ka paveroties no dažādiem skata punktiem, par
šo tēmu varētu runāt stundām ilgi. Tāpēc centīšos atbildēt pāris teikumos.
Ņemot vērā,
ka ir pieejams gandrīz neierobežots informācijas daudzums, mēs praktiski katru
dienu uzzinām par ievērības cienīgiem mūziķiem un grupām. Jāteic, ka ir daudz
lielisku grupu, kas metāla mūzikas latiņu paceļ augstu un katrs var atrast kaut
ko savai gaumei piemērotu.
Tomēr gandrīz
neviena no šīm grupām negūs pelnīto atzinību, nemaz nerunājot par to, ka,
mūziķi darot savu darbu, varētu atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, jo vairums
publikas kļūst arvien stulbāki. Tieši tāpat – ik dienas. Domāju, ka līdzīga
situācija valda arī uz vietējās skatuves. Lietuvā ir ļoti daudz labu grupu, bet
problēma ir tā, ka nodarbošanās ar mūziku nevar būt iztikas avots.
Šis ir gada tematiskais jautājums, ko jāpasteidzas uzdot kamēr tas vēl
aktuāls. Vai tu zini, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta?
Godīgi sakot,
es to nezināju. Prieks dzirdēt un labu veiksmi! Latvija mums ir tuvs kaimiņš,
novērtējam to un respektējam. Zinām, ka Latvijā nesen tika ieviests eiro, jums
pie Baltijas jūras ir mierpilnas un brīnišķīgas pludmales un esat slaveni ar
savu Rīgas melno balzamu, kam ir īsteni šausmīga garša. Jums ir arī vairākas
lieliskas grupas, kas spēlē metālu. Mēs savā dzimtajā vietā Seredžius
organizējam mazu brīvdabas metāla festivālu, kurā uzstājās vairākas no šīm
grupām – Wagars, Sanctimony un Urskumug. Ceram, ka perspektīvā varēsim
uzaicināt arī citas.
Tas liek man domāt, ka jūs arīdzan
palīdzat popularizēt mūsu smagās mūzikas kultūru. :) Ačiū!
Kā tu raksturotu NekKralai uzstāšanos
cilvēkam, kurš jūs nav redzējis? Kāpēc
mums vajadzētu būt koncertā?
Bipolārs būtu
vispiemērotākais apzīmējums. Tāpēc, ka vienu minūti pieredzi pankrokam
raksturīgo primitīvo spēku un dusmas, bet nākošajā mirklī pār tevi veļas tumša,
depresīva black metāla agresija.
Vienu sekundi esi pārskaities un slims visu pakaļas caurumu dēļ, kuri padara
tavu dzīvi nožēlojamu, bet nākošajā – esi trakoti laimīgs, ka ir kaut kas, ko
ar savu cirvi vari šķaidīt un sasist lupatās. Vienubrīd dzīve šķiet absolūti
nožēlojama, bet tad pēkšņi tas šķiet pat uzjautrinoši. Un alkohols – bez tā
nekas nav iedomājams.
Tāda ir
atmosfēra, ko cenšamies radīt.
Kāpēc jums vajadzētu
būt koncertā? Tāpēc, ka mūsu uzstāšanās laikā tur parādīsies dinozaurs
saulesbrillēs, no viņa rokām šausies lāzerstari un tajās viņš turēs arī alus
muciņas. Ak, jā, uz dinozaura muguras jās 50 kailas, vīriešu glāstu izsalkušas
sievietes. Šis paziņojums var būt patiess vai arī maldinošs. Lai pārliecinātos,
kā īsti bija, jums jānāk uz koncertu.
Kas gaidāms nākamgad?
Jaunajam
gadam patlaban sagatavots vienīgi
kalendārs. Cenšamies noorganizēt koncerttūri pa tuvējām valstīm. Ja neskaita
to, ka strādāsim, gatavojot jaunu muzikālo materiālu un centīsimies spēlēt pēc
iespējas vairāk koncertu, citu konkrētu plānu šobrīd nav.
Noslēgumā jautājums kuru pēdējos gados
bieži uzdodu mūziķiem. Kāda ir galvenā atziņa ko esat guvuši par savu dzīvi un
mūziku kā divām lietām, kas viena bez otras nav iedomājamas?
Mēs esam
sapratuši, ka tas ir muzikāls pardokss.
Dzīve –
Mūzika= Sūdi
bet
Sūdi+Mūzika ≠
Dzīve
Taču ja nopietni, tad mēs, visticamāk, vēl necik daudz dzīves gudrību
neesam apguvuši, taču pietiekami daudz esam sapratuši par sevi pašiem.
Galvenokārt to, ka mūsu dzīve bez mūzikas būtu vienkārši nožēlojama.
Saites, kur iepazīties ciešāk:
Par pasākumu:
Pasākuma lapa Facebook:
Biļetes iepriekšpārdošanā:
Īsa intervija ar AÎN:
http://p3licanwebzine.blogspot.com/2014/10/each-lowest-point-can-be.html