Haralds Strapāns, miesnieks / P3LICAN
Uz interviju atbild Jānis (ģitāra,
vokāls) un XedzaX (bungas, vokāls).
„Wagars” uzradās tikpat pēkšņi, gandrīz no nekurienes, cik kvalitatīvi,
svaigi un skanīgi, pie tam latviski, piesaucot kopā ar sevi, pašmāju skatuvē
neraksturīgu muzicēšanas manieri – crust /
black metal. Vagars, ja atmiņa neviļ, ir muižnieka iecelts pagastvecis
Livonijā vai muižas kalpu uzraugs, darbu uzraugs. Arī miesas sodu izpildītājs,
šad tad. „Wagars” – skan labi, gan latvietim, gan ārzemniekam.
Iepazīsimies - kur uzradās „Wagars” XXI gadsimtā? Kuram pieder nosaukuma
izvēle un pamatojums?
Wagara nosaukumu ierosināja
bunģieris. Bija vēlme nosaukt grupējumu kādā senlaicīgā, smacējošā un štengrā
vārdā. Wagars - tas ir bargs uzraugs ar spriguļiem rokās, kuru tradicionāli
latviešu folklorā nemīl. Taču, piemēram, Krišjāņa Barona tēvs pildīja šo amatu.
Uzraugs, muižas vecākais, daudzu nīsts un lādēts, bet nepieciešams, lai savāktu
saimi un neļautu tai izplūst slinkumā. Mūsdienās to sauktu par ģenerālmenedžeri
vai personāla atlases speciālistu. Nenoliedzami, ka vēsturiski wagaram ir savs
skanējums, sava aura, šis vārds joprojām uzdzen nelielu šermuli pār kauliem.
Kāpēc ar W? Tādēļ, ka vecajā rakstībā izmantoja šo burtu.
Aizraujaties ar miesas sodiem?
Ne pārāk. Drīzāk mēģinām
iedarboties psiho-emocionāli uz klausītāja centrālo nervu sistēmu.
Ar domu par crust/black metal. Par
crust vairāk vai mazāk, skaidrs, ka
tas nekur tālu no hc/punk/metal nav
pačibējis; mūsmājās, protams, mazāk spēlēts un klausīts. Crust un black metal?
Kāpēc nē? Bleķis un
pankroks jau savās saknēs ir kopīgs. Wagara izveidē liela ietekme bija pretīgi
drūmajam un drēgnajam, pelēkajam rudenim – ziemai. Grozies kā gribi, katrā
latvietī sēž mazs blekmetāla trollis, kas depresīvajā Latvijas ziemā (aptuveni
⅔ no gada) vemj žulti, un tad tā jādod uz āru, savādāk var slikti beigties.
Tomēr, esošie dalībnieki, pazibējuši dažādos hc / grind projektos, te, še tev, divdesmit pieci - nevis ar nūju,
bet giču. Kas notiek ar paralēlajiem produktiem – „Trauma Moralis” , „Kastete”
, „Dehydrated Goat”? Bija kaut kas vēl?
Trauma ir dzīva, būs
Nabaklabā koncis 8.februārī ar zviedriem HateCharge. Kastete atzīmēsies 25.
februārī Nabaklab prezentējot CD. Dehidrētā Kaza diemžēl pussprāgusi, bet kas
zina - varbūt kādreiz celsies kā Fēnikss no pelniem.
Pirmie iespaidi, klausītāju atskaņas, koncerti un pašsajūtas?
Iespaidi ir pozitīvi.
Klausītāji it kā nesūdzas, ar kurpi nav neviens metis. Bet viss jau vēl priekšā
Albums nāk – rakstības notika Valmierā, divos piegājienos – viss raiti? Ir
čalīši, kas sēž studijā diennaktis...
Tā kā bundzinieks ir
nodevis dzimteni un vergo par labu vāciešiem, mums nebija ne laika, ne vēlmes
baigi čakarēties ar mēģiem un ierakstiem. Sākumā tiek radīti ģitāras rifi,
kurus youtubē noskatās bunģieris un basists, tad sadzimst teksti, hops - viens,
divi dzīvie mēģinājumi, koncis, un studija. Šāds temps ir ideāls. Dziesmas
ierakstījām pusotrā dienā.
Protams, skaņu onānisti
vērtējot ierakstu rauks degunus, teiks, ka skan netīri, pancīgi un slikti, bet
šādas glumekļu gaudas ir kā eliksīrs Wagara tulznainajām rokām!
Laikam pat, biju gaidījis tādu post
folk melno metālu vārdos, tautasdziesmu apdares vai ko tikpat modīgu, nekā
nebija. Tas pat patīkami. Oriģināli. Līdz šim, ausīs iekrituši „Grondh” un
„Malduguns” čalīši, kur dzejnieks tekstus rakstījis. Kā Jums - kurš autors, kur
smēlies, ko smēlies, ko iedvesmojies?
Tekstus pamatā raksta
ģitārists, arī bundzinieks (Civilizācijas norieta autors). Iedvesma tiek gūta
urbāni pelēkajā ikdienā, smokot starp pilsētas mūriem, cerībā, ka kādreiz būs
sava muiža Vaiņodes pagastā ar 69 dzimtcilvēkiem un bioloģisko saimniecību, kas
ražos kaņepju sviestu. Ja nopietni - dzīve pilsētā ir ļoti ērta no vienas
puses, tomēr mūžīgā steiga un samākslotība rada pretreakciju, un vēlmi pēc kaut
kā mežonīga, tīra, patiesa un vienkārša. Tekstus ne vienmēr vajag uztvert tiešā nozīmē. Piemēram - atgriezties
tumšajos silos - tas būtībā ir aicinājums atgriezties savas apziņas tumšākajos
un slēptākajos nostūros, ieklausīties savā iekšējā balsī, veikt ceļojumu savā emociju
pasaulē. Mēs pārāk bieži sevi slāpējam, neļaujam enerģijai plūst pāri malām, un
tas ir nepareizi. Dziesmu veidošanu ietekmē viss, kas ir apkārt. Sākot no
Streiča filmas “Likteņdzirnas”, kas ir izcila filma ar daudzām atziņām, un
kuras tekstu izmantojam arī dziesmā (“Es niru laikā kā ūdenī..”), līdz Imanta
Ziedoņa atziņām. Tas vienkāršākais, ir tas patiesākais. Mūsu galvenā doma -
katrs pats sev vagars, sargs un bende.
„Apbrīnojot Latvijas dabas mežonību un nepieradināto, noslēpumaino spēku..”
– par šo viss skaidrs, pat, ja kāds čīkst, ka te ir slikti, viss ir slikti. Ir
slikti? Ieteikumiem atvēlētais lauciņš – kurp doties smelties mežonību, spēku?
Spēku var smelties sevī,
un apkārt notiekošajā. Vasarā pietiek
izbraukt ar riteni uz Jūrmalu caur priežu siliem, lai ieelpotu pilnu plaušu
svaiga gaisa, un uzkrātu nepieciešamo enerģiju. Katrs jau pats zina to recepti,
lai justos labi.
„Met pie malas civilizācijas maldus un atgriezies pie primitīvisma un
mežonīgās dabas balss!” – galvenokārt, laikam, visi ieslodzīti pilsētā ar tās
ritmu. Paši dzīvojat pie dabas vai betonā?
Mēs esam asfalta bērni.
Blaumaņa „Tālavas Taurētāju” uzkaverēsiet?
To varētu ieteikt
Skyfoger vai Deodium! Viņiem piederētos episki teksti. Kas ta mums - dziesmas
no 2 pantiņiem, vienkāršiem un graudainiem, kā klona rupjmaize.
Kas gaidāms albumā? Divos, trijos vārdos, ko kaimiņiem teikt, ja tie prasa,
kas tas tāds tev tur skan?
Grūti jau pašam sevi
raksturot. Tāds dīvains mikslis starp pankroku un metālu ar atziņām, kas mums liekas svarīgas. Tie, kas māk lasīt
starp rindām, iespējams, novērtēs.
Albuma noformējums – nekādu sirpīšu, sprigulīšu, vālīšu, vagara ar piktu
seju, spriguli vai pātagu, auseklīšu?
Albuma noformējumā ir
kāda renesanses mākslinieka darbs “Atēnas dzimšana”. Vecajam, pinkainajam Zevam
Prometejs pārsit pauri ar cirvi, uz ārā izlien jaunā un skaistā Atēna. Wagars
cērt klausītājam pa pauri ar dziesmām, un varbūt arī kaut kas tur izlien ārā -
kāda vērtīga doma, atziņa; vai arī vienkārša vēlme paņemt no ledusskapja vēl
vienu aliņu un iziet pastaigāties pa mežu.
Kas ir crust, nezinātājiem?
Tehniski crust(s) ir tumša, ātra hardcore punk mūzika ar spēcīgu metāla
ietekmi. Mums tā ir mūzika - drūma kā vēla rudens vakari, ātra un skarba kā
ziemeļu vēja dzītas krusas šaltis.
Kas no crust ir jāpaklausās?
XeX: Skatuvē ir vismaz
666 crust(a) grupas, bet atskaņotājā
visbiežāk pavīd (alfabēta kārtībā) - Alpinist, Behind Enemy Lines, Biocrisis,
Centuries, Disfear, Distress, Downfall of Gaia, Drip of Lies, Ekkaia, End of
All, From Ashes Rise, His Hero Is Gone, Ictus, Martyrdod, Nuclear Death Terror,
Skitsystem, Tragedy, Unrest, Victims, Wolfbrigade.
J: Victims un Tragedy ir
labi.
Koncerti un dziesmu grāmatas raudzības?
Februāra otrajā pusē
paredzēti daži koncerti. Pirmais klubā „Melnā Piektdiena” Latvijas Metal Mūzikas Gada Balvā, kur arī prezentēsim
pirmo reizi visas albuma dziesmas un būs ripulis pieejams. Nākamais koncerts
Viļņā klubā „Metro”. Un tad atgriežamies Rīgā atkal iekš „Nabaklab”, kur arī
grupai KASTETE būs CD prezentācijas koncerts kopā ar citām punk hc grupām.
Ar vecumu paliek gudrāki vai otrādi?
Neesam jau baigi vecie,
gandrīz visi jau tikai divdesmit+ gadnieki. Nezinu vai gudrāki, bet vienaldzīgāki pret to, “ko teikts
mamma un klasesbiedri”.
Melnmetālisti agrāk izmantoja grimu, krāsas, krustus. Ko Wagars?
Pagaidām nav plānoti
krāšņi skatuves tērpi. Ja uzrastos sponsori no kādas zemnieku saimniecības,
varētu vienoties, piemēram, kopējā kartupeļu maisu fasonā; kaut gan pag’,
laikam tas neder - kaut kur jau manīts.
Nav sekots līdzi LV mūzikai – kas tur notiek? Kas jauns?
Mūsu basists Tomass
strinkšķina grupā Eschatos, kas ir visai interesants projekts.
Agrāk skatuve bija drusku aktīvāka, civilizācijas noriets, vecums,
emigrācija?
Cilvēkam vienmēr
raksturīga nostaļģija pēc pagātnes, kad zāle bija zaļāka. Manuprāt, viss ir
štokos, nav ko čīkstēt, jānāk biežāk uz končiem un būs labi.
Jautājums par formātu. Disku beigas, digitālā ēra, modē nāk kasetes un
vinils.
Kas jums liekas ērtāks?
Jūtūbs un digitālie
faili ir ērtākais variants. Ielādē telefonā, drillē apkārt un klausies. Kasetes
un disketes ir hipsteru štelle – skan sūdīgi, bet ir stilīgi. Pēc šī jautājuma
sāk rasties vēlme paklausīties plates, cik no bērnības atceros, tam ir tāds
īpašs smeķis, kas jau labu laiku Vakareiropas jauniešu aprindās ir cieņā.
Kas šobrīd skan?
J: Radio Naba. Jaunais
Deftones, vecais Dimmu Borgir. Dažkārt ambientais čillauta ģitārists Karl
Verkade nomierina dvēseli.XeX: Martyrdod “Paranoia”, Wolfbrigade “Damned”, Burning Bright “Domesday”.
Vietnes: