2013/02/12

Intervija ar Wagars: velns par stenderi, kas ir crust?




Haralds Strapāns, miesnieks / P3LICAN

Uz interviju atbild Jānis (ģitāra, vokāls) un XedzaX (bungas, vokāls).

„Wagars” uzradās tikpat pēkšņi, gandrīz no nekurienes, cik kvalitatīvi, svaigi un skanīgi, pie tam latviski, piesaucot kopā ar sevi, pašmāju skatuvē neraksturīgu muzicēšanas manieri – crust / black metal. Vagars, ja atmiņa neviļ, ir muižnieka iecelts pagastvecis Livonijā vai muižas kalpu uzraugs, darbu uzraugs. Arī miesas sodu izpildītājs, šad tad. „Wagars” – skan labi, gan latvietim, gan ārzemniekam.

Iepazīsimies - kur uzradās „Wagars” XXI gadsimtā? Kuram pieder nosaukuma izvēle un pamatojums?

Wagara nosaukumu ierosināja bunģieris. Bija vēlme nosaukt grupējumu kādā senlaicīgā, smacējošā un štengrā vārdā. Wagars - tas ir bargs uzraugs ar spriguļiem rokās, kuru tradicionāli latviešu folklorā nemīl. Taču, piemēram, Krišjāņa Barona tēvs pildīja šo amatu. Uzraugs, muižas vecākais, daudzu nīsts un lādēts, bet nepieciešams, lai savāktu saimi un neļautu tai izplūst slinkumā. Mūsdienās to sauktu par ģenerālmenedžeri vai personāla atlases speciālistu. Nenoliedzami, ka vēsturiski wagaram ir savs skanējums, sava aura, šis vārds joprojām uzdzen nelielu šermuli pār kauliem. Kāpēc ar W? Tādēļ, ka vecajā rakstībā izmantoja šo burtu.

Aizraujaties ar miesas sodiem?
Ne pārāk. Drīzāk mēģinām iedarboties psiho-emocionāli uz klausītāja centrālo nervu sistēmu.

Ar domu par crust/black metal. Par crust vairāk vai mazāk, skaidrs, ka tas nekur tālu no hc/punk/metal nav pačibējis; mūsmājās, protams, mazāk spēlēts un klausīts. Crust un black metal?
Kāpēc nē? Bleķis un pankroks jau savās saknēs ir kopīgs. Wagara izveidē liela ietekme bija pretīgi drūmajam un drēgnajam, pelēkajam rudenim – ziemai. Grozies kā gribi, katrā latvietī sēž mazs blekmetāla trollis, kas depresīvajā Latvijas ziemā (aptuveni ⅔ no gada) vemj žulti, un tad tā jādod uz āru, savādāk var slikti beigties.

Tomēr, esošie dalībnieki, pazibējuši dažādos hc / grind projektos, te, še tev, divdesmit pieci - nevis ar nūju, bet giču. Kas notiek ar paralēlajiem produktiem – „Trauma Moralis” , „Kastete” , „Dehydrated Goat”? Bija kaut kas vēl?
Trauma ir dzīva, būs Nabaklabā koncis 8.februārī ar zviedriem HateCharge. Kastete atzīmēsies 25. februārī Nabaklab prezentējot CD. Dehidrētā Kaza diemžēl pussprāgusi, bet kas zina - varbūt kādreiz celsies kā Fēnikss no pelniem.

Pirmie iespaidi, klausītāju atskaņas, koncerti un pašsajūtas?
Iespaidi ir pozitīvi. Klausītāji it kā nesūdzas, ar kurpi nav neviens metis. Bet viss jau vēl priekšā

Albums nāk – rakstības notika Valmierā, divos piegājienos – viss raiti? Ir čalīši, kas sēž studijā diennaktis...
Tā kā bundzinieks ir nodevis dzimteni un vergo par labu vāciešiem, mums nebija ne laika, ne vēlmes baigi čakarēties ar mēģiem un ierakstiem. Sākumā tiek radīti ģitāras rifi, kurus youtubē noskatās bunģieris un basists, tad sadzimst teksti, hops - viens, divi dzīvie mēģinājumi, koncis, un studija. Šāds temps ir ideāls. Dziesmas ierakstījām pusotrā dienā.
Protams, skaņu onānisti vērtējot ierakstu rauks degunus, teiks, ka skan netīri, pancīgi un slikti, bet šādas glumekļu gaudas ir kā eliksīrs Wagara tulznainajām rokām!

Laikam pat, biju gaidījis tādu post folk melno metālu vārdos, tautasdziesmu apdares vai ko tikpat modīgu, nekā nebija. Tas pat patīkami. Oriģināli. Līdz šim, ausīs iekrituši „Grondh” un „Malduguns” čalīši, kur dzejnieks tekstus rakstījis. Kā Jums - kurš autors, kur smēlies, ko smēlies, ko iedvesmojies?
Tekstus pamatā raksta ģitārists, arī bundzinieks (Civilizācijas norieta autors). Iedvesma tiek gūta urbāni pelēkajā ikdienā, smokot starp pilsētas mūriem, cerībā, ka kādreiz būs sava muiža Vaiņodes pagastā ar 69 dzimtcilvēkiem un bioloģisko saimniecību, kas ražos kaņepju sviestu. Ja nopietni - dzīve pilsētā ir ļoti ērta no vienas puses, tomēr mūžīgā steiga un samākslotība rada pretreakciju, un vēlmi pēc kaut kā mežonīga, tīra, patiesa un vienkārša. Tekstus ne vienmēr vajag uztvert tiešā nozīmē. Piemēram - atgriezties tumšajos silos - tas būtībā ir aicinājums atgriezties savas apziņas tumšākajos un slēptākajos nostūros, ieklausīties savā iekšējā balsī, veikt ceļojumu savā emociju pasaulē. Mēs pārāk bieži sevi slāpējam, neļaujam enerģijai plūst pāri malām, un tas ir nepareizi. Dziesmu veidošanu ietekmē viss, kas ir apkārt. Sākot no Streiča filmas “Likteņdzirnas”, kas ir izcila filma ar daudzām atziņām, un kuras tekstu izmantojam arī dziesmā (“Es niru laikā kā ūdenī..”), līdz Imanta Ziedoņa atziņām. Tas vienkāršākais, ir tas patiesākais. Mūsu galvenā doma - katrs pats sev vagars, sargs un bende.

„Apbrīnojot Latvijas dabas mežonību un nepieradināto, noslēpumaino spēku..” – par šo viss skaidrs, pat, ja kāds čīkst, ka te ir slikti, viss ir slikti. Ir slikti? Ieteikumiem atvēlētais lauciņš – kurp doties smelties mežonību, spēku?
Spēku var smelties sevī, un apkārt notiekošajā. Vasarā pietiek izbraukt ar riteni uz Jūrmalu caur priežu siliem, lai ieelpotu pilnu plaušu svaiga gaisa, un uzkrātu nepieciešamo enerģiju. Katrs jau pats zina to recepti, lai justos labi.

„Met pie malas civilizācijas maldus un atgriezies pie primitīvisma un mežonīgās dabas balss!” – galvenokārt, laikam, visi ieslodzīti pilsētā ar tās ritmu. Paši dzīvojat pie dabas vai betonā?
Mēs esam asfalta bērni.

Blaumaņa „Tālavas Taurētāju” uzkaverēsiet?
To varētu ieteikt Skyfoger vai Deodium! Viņiem piederētos episki teksti. Kas ta mums - dziesmas no 2 pantiņiem, vienkāršiem un graudainiem, kā klona rupjmaize.

Kas gaidāms albumā? Divos, trijos vārdos, ko kaimiņiem teikt, ja tie prasa, kas tas tāds tev tur skan?
Grūti jau pašam sevi raksturot. Tāds dīvains mikslis starp pankroku un metālu ar atziņām, kas mums liekas svarīgas. Tie, kas māk lasīt starp rindām, iespējams, novērtēs.

Albuma noformējums – nekādu sirpīšu, sprigulīšu, vālīšu, vagara ar piktu seju, spriguli vai pātagu, auseklīšu?
Albuma noformējumā ir kāda renesanses mākslinieka darbs “Atēnas dzimšana”. Vecajam, pinkainajam Zevam Prometejs pārsit pauri ar cirvi, uz ārā izlien jaunā un skaistā Atēna. Wagars cērt klausītājam pa pauri ar dziesmām, un varbūt arī kaut kas tur izlien ārā - kāda vērtīga doma, atziņa; vai arī vienkārša vēlme paņemt no ledusskapja vēl vienu aliņu un iziet pastaigāties pa mežu.

Kas ir crust, nezinātājiem?
Tehniski crust(s) ir tumša, ātra hardcore punk mūzika ar spēcīgu metāla ietekmi. Mums tā ir mūzika - drūma kā vēla rudens vakari, ātra un skarba kā ziemeļu vēja dzītas krusas šaltis.

Kas no crust ir jāpaklausās?
XeX: Skatuvē ir vismaz 666 crust(a) grupas, bet atskaņotājā visbiežāk pavīd (alfabēta kārtībā) - Alpinist, Behind Enemy Lines, Biocrisis, Centuries, Disfear, Distress, Downfall of Gaia, Drip of Lies, Ekkaia, End of All, From Ashes Rise, His Hero Is Gone, Ictus, Martyrdod, Nuclear Death Terror, Skitsystem, Tragedy, Unrest, Victims, Wolfbrigade.
J: Victims un Tragedy ir labi.

Koncerti un dziesmu grāmatas raudzības?
Februāra otrajā pusē paredzēti daži koncerti. Pirmais klubā „Melnā Piektdiena” Latvijas Metal Mūzikas Gada Balvā, kur arī prezentēsim pirmo reizi visas albuma dziesmas un būs ripulis pieejams. Nākamais koncerts Viļņā klubā „Metro”. Un tad atgriežamies Rīgā atkal iekš „Nabaklab”, kur arī grupai KASTETE būs CD prezentācijas koncerts kopā ar citām punk hc grupām.

Ar vecumu paliek gudrāki vai otrādi?
Neesam jau baigi vecie, gandrīz visi jau tikai divdesmit+ gadnieki. Nezinu vai gudrāki, bet vienaldzīgāki pret to, “ko teikts mamma un klasesbiedri”.

Melnmetālisti agrāk izmantoja grimu, krāsas, krustus. Ko Wagars?
Pagaidām nav plānoti krāšņi skatuves tērpi. Ja uzrastos sponsori no kādas zemnieku saimniecības, varētu vienoties, piemēram, kopējā kartupeļu maisu fasonā; kaut gan pag’, laikam tas neder - kaut kur jau manīts.

Nav sekots līdzi LV mūzikai – kas tur notiek? Kas jauns?
Mūsu basists Tomass strinkšķina grupā Eschatos, kas ir visai interesants projekts.

Agrāk skatuve bija drusku aktīvāka, civilizācijas noriets, vecums, emigrācija?
Cilvēkam vienmēr raksturīga nostaļģija pēc pagātnes, kad zāle bija zaļāka. Manuprāt, viss ir štokos, nav ko čīkstēt, jānāk biežāk uz končiem un būs labi.

Jautājums par formātu. Disku beigas, digitālā ēra, modē nāk kasetes un vinils.
Kas jums liekas ērtāks?
Jūtūbs un digitālie faili ir ērtākais variants. Ielādē telefonā, drillē apkārt un klausies. Kasetes un disketes ir hipsteru štelle – skan sūdīgi, bet ir stilīgi. Pēc šī jautājuma sāk rasties vēlme paklausīties plates, cik no bērnības atceros, tam ir tāds īpašs smeķis, kas jau labu laiku Vakareiropas jauniešu aprindās ir cieņā.

Kas šobrīd skan?
J: Radio Naba. Jaunais Deftones, vecais Dimmu Borgir. Dažkārt ambientais čillauta ģitārists Karl Verkade nomierina dvēseli.
XeX: Martyrdod “Paranoia”, Wolfbrigade “Damned”, Burning Bright “Domesday”.

Vietnes: