Kathaarsys „Anonymous Ballad” (2009)
Kathaarsys ir spāņu trio, kas cēlies iz pilsētas vārdā Santiago de Compostela – Galīcijas, Spānijas ziemeļrietumu reģiona, centra. Grupa pastāv no 2002. gada un līdz šim ir izdevusi četrus pilnmetrāžas albumus, un mīl arī diezgan cītīgi braukāt tūrēs, ko nu jau varbūt būs ievērojuši arī mūspuses klausītāji. Kathaarsys spēlēto mūziku ir pagrūti kategorizēt; ja sākotnēji tas vairāk prasījās progresīva black plauktiņā liekams, tad nu jau šie ir savā mūzikā absorbējuši daudz un dažādeas ietekmes, kuru vidū ir black, death, doom, mazliet thrash, mazliet folk, padaudz progressive rock un sazin kas vēl. Šajā reizē pievērsīšos 2009. gadā ar „Silent Tree Productions” atbalstu izdotā albuma „Anonymous Ballad” apskatam.
Aprakstīt šo mūziku secīgi dziesmu pa dziesmai ir grūti un bezjēdzīgi, jo dziesmas ir pagaras, un katrā no tām skaņas ritums mainās tik bieži un un drastiski, ka šāds „sižeta” izklāsts kļūtu nebaudāms. Turklāt albums nemaz nešķiet sevišķi kategoriski iedalīts dziesmās – pieci fragmenti garumā no piecām līdz trīspadsmit minūtēm ar kopgarumu mazliet virs 40 minūtēm ir nosaukti par daļām, un vietumis noskaņas tiek pārnestas no viena fragmenta uz otru, citviet savukārt dekorācijas nomainās cēliena vidū, tādēļ raudzīšu albumu raksturot vispārīgākos vilcienos.
Vokālists-ģitārists Hosē Luiss Montanss (Jose Luis Montans) visa albuma garumā demonstrē apskaužami spēcīgu ģitārspēli, no akustiskām pasāžām līdz pat techno-thrash rifiem un solo, kas spēj būt gan liriski un melanholiski, gan zibensātri tamborējumi. Brīžiem šīs ģitāras partijas nudien sirdi kā šūplādi rauj laukā, viens no piemēriem varētu būt ceturtās daļas „No Guide” beigu daļā rodamais izgājiens. Martas Barsijas (Marta Barcia) spēlētā basģitāra to visu gaumīgi papildina, un pareizos akcentus saliek bundzinieks Adrians Hernandess (Adrian Hernandez), ik pa brīdim sagriežot traku blāstbītu virpuli. Runājot par pieminētajiem trešīgajiem rifiem, tādi še ir rodami trešajā daļā „The Advent of Madness”, liekot vilkt zināmas paralēles ar džezīgā death/thrash leģendām Atheist. Vēl viena grupa, ar kuru vietām pavīd attāla līdzība, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir īru black/folk/doom meistari Primordial. Progresīvajā rokā orientējos vāji, tāpēc neminēšu konkrētus salīdzinājumus, taču arī šim žanram visai raksturīgi gājieni šeit nav retums. Vokālā ziņā arī ir pārstāvēta teju visa smagajā mūzikā sastopamā palete, sākot ar guturāliem rēcieniem, turpinot ar bleka ķērcieniem, thrash’a dusmīgajiem uzrējieniem līdz pat tīrajam vokālam, kurš ir arī pietiekami skanīgs (atskaitot vienu epizodi, kur meldiņš manāmi ir par augstu dziedātāja balss iespējām, taču šīs mocības, par laimi, velkas vien īsu brīdi, tādēļ pārāk nopelt nav vērts).
Varētu domāt, ka tik dažādu stilu un noskaņu sajaukums radīs sadrumstalotības sajūtu, un jāatzīst, ka sākotnēji tāds iespaids tiešām rodas. Taču, kā jau nereti ar progresīvā gala mūziku gadās, ir vērts albumu paklausīties vairākkārt un iedziļināties dzirdamajā. Esmu priecīgs, ka to izdarīju, jo sākotnēji šķietamais bezmērķīgums pēc dažām noklausīšanās reizēm pāraug interesanti, lai arī sarežģīti strukturētā veidojumā, kas ļauj atklāt aizvien jaunus un iepriekš nepamanītus aspektus.
„Anonymous Ballad” ir ļoti rekomendējama manta progresīvi avangardiska metāla cienītājiem, protams, laipni lūgti arī visi citi, kas ir gatavi apbruņoties ar mazumiņu pacietības.
/Intars/
Aprakstīt šo mūziku secīgi dziesmu pa dziesmai ir grūti un bezjēdzīgi, jo dziesmas ir pagaras, un katrā no tām skaņas ritums mainās tik bieži un un drastiski, ka šāds „sižeta” izklāsts kļūtu nebaudāms. Turklāt albums nemaz nešķiet sevišķi kategoriski iedalīts dziesmās – pieci fragmenti garumā no piecām līdz trīspadsmit minūtēm ar kopgarumu mazliet virs 40 minūtēm ir nosaukti par daļām, un vietumis noskaņas tiek pārnestas no viena fragmenta uz otru, citviet savukārt dekorācijas nomainās cēliena vidū, tādēļ raudzīšu albumu raksturot vispārīgākos vilcienos.
Vokālists-ģitārists Hosē Luiss Montanss (Jose Luis Montans) visa albuma garumā demonstrē apskaužami spēcīgu ģitārspēli, no akustiskām pasāžām līdz pat techno-thrash rifiem un solo, kas spēj būt gan liriski un melanholiski, gan zibensātri tamborējumi. Brīžiem šīs ģitāras partijas nudien sirdi kā šūplādi rauj laukā, viens no piemēriem varētu būt ceturtās daļas „No Guide” beigu daļā rodamais izgājiens. Martas Barsijas (Marta Barcia) spēlētā basģitāra to visu gaumīgi papildina, un pareizos akcentus saliek bundzinieks Adrians Hernandess (Adrian Hernandez), ik pa brīdim sagriežot traku blāstbītu virpuli. Runājot par pieminētajiem trešīgajiem rifiem, tādi še ir rodami trešajā daļā „The Advent of Madness”, liekot vilkt zināmas paralēles ar džezīgā death/thrash leģendām Atheist. Vēl viena grupa, ar kuru vietām pavīd attāla līdzība, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir īru black/folk/doom meistari Primordial. Progresīvajā rokā orientējos vāji, tāpēc neminēšu konkrētus salīdzinājumus, taču arī šim žanram visai raksturīgi gājieni šeit nav retums. Vokālā ziņā arī ir pārstāvēta teju visa smagajā mūzikā sastopamā palete, sākot ar guturāliem rēcieniem, turpinot ar bleka ķērcieniem, thrash’a dusmīgajiem uzrējieniem līdz pat tīrajam vokālam, kurš ir arī pietiekami skanīgs (atskaitot vienu epizodi, kur meldiņš manāmi ir par augstu dziedātāja balss iespējām, taču šīs mocības, par laimi, velkas vien īsu brīdi, tādēļ pārāk nopelt nav vērts).
Varētu domāt, ka tik dažādu stilu un noskaņu sajaukums radīs sadrumstalotības sajūtu, un jāatzīst, ka sākotnēji tāds iespaids tiešām rodas. Taču, kā jau nereti ar progresīvā gala mūziku gadās, ir vērts albumu paklausīties vairākkārt un iedziļināties dzirdamajā. Esmu priecīgs, ka to izdarīju, jo sākotnēji šķietamais bezmērķīgums pēc dažām noklausīšanās reizēm pāraug interesanti, lai arī sarežģīti strukturētā veidojumā, kas ļauj atklāt aizvien jaunus un iepriekš nepamanītus aspektus.
„Anonymous Ballad” ir ļoti rekomendējama manta progresīvi avangardiska metāla cienītājiem, protams, laipni lūgti arī visi citi, kas ir gatavi apbruņoties ar mazumiņu pacietības.
/Intars/
Kathaarsys „Anonymous Ballad” (2009)
1. Thoughts About Worthless Things and the Future
2. Sadness and Hopelessness
3. The Advent of Madness
4. No Guide
5. Darkness
http://www.metal-archives.com/band.php?id=46320
http://www.myspace.com/kathaarsys
2. Sadness and Hopelessness
3. The Advent of Madness
4. No Guide
5. Darkness
http://www.metal-archives.com/band.php?id=46320
http://www.myspace.com/kathaarsys