2011/10/10

O.68 (Odporovat 1968) „ELEND” (2010) recenzija

O.68 (Odporovat 1968) „ELEND”, 2010

Pirmā personīgā iepazīšanās ar O.68 mūziku ir „izrādījusies visnotaļ iepriecinoša, tomēr pašam albumam ar prieku nav nekāda sakara. „ELEND (sarakstīts tumšās un drūmās stundās laikā no 2006 - 2010, kā saka pats mūzikas autors) savā būtībā ir kārtējā depresijas un pašiznīcināšanās inkarnācija mūzikā, tomēr uz citu līdzīgu grupu fona tā izceļas ar neviltotām, nesamākslotām un nepārspīlētām izteiksmes formām, atstājot klausītāju vienu pašu smagnēju un netīru ģitāru skaņu un izmocītu vokālo partiju ielenkumā, astoņu doom metal manierē veidotu kompozīciju garumā.

O.68 liekas, nav aizmirsis, ko nozīmē īsta bezkompromisa smagā mūzika mūsu digitālā perfekcionisma laikmetā, kad pat daudzas metālistu apvienības ir pārdevušas savu skanējumu, mūzikas atmosfēru un savas pēcpuses mūzikas industrijai. „ELEND” ir viens kārtīgs spēriens pa šādām pēcpusēm. Tas liek izrāpties no tavas ērtās ikdienas, paskatīties apkārt un ieraudzīt skarbo īstenību. To ir ērti pagrūst maliņā, ir viegli aizmirsties visā, ko piedāvā mūsdienu pasaule, bet pienākot brīdim, kad pašam jāsastopas ar dzīves reālijām, grūti atrast pareizo pieeju un risinājumu. O.68 savā albūmā ir viens no nedaudzajiem, kas vēl runā par šādām lietām. Varbūt smagās mūzikas zinātājiem azotē būs vēl vairāki piemēri ar māksliniekiem, kas dara ko līdzīgu, bet ja paskatāmies uz pasaules mūzikas tendencēm, šādi mākslinieki ir nomācošā mazākumā, un viņu vēstījums atklājas tikai nedaudziem, kas zin šādu mūziku un spēj rast tajā atbildes uz saviem jautājumiem.

Rezumējot – „ELEND” ir ieteicams ikvienam, kas vēlas atrast ko patiesu mūsdienu smagajā mūzikā un tiem, kas vēlas atvērt savas acis, lai ieraudzītu to, kas patiesībā notiek mums apkārt un mūsos pašos.


E. Vizla

O.68 (Odporovat 1968) „ELEND” (2010)























1. Mournau
2. Nothing But Death Remains
3. Kremation
4. Abkehr
5. Mother of Negation
6. Zeitgeist Nokturne
7. Mortal
8. The Lowest Day  

Helevorn „Forthcoming Displeasures” (2010) recenzija

Helevorn „Forthcoming Displeasures”, 2010

Patīkams pārsteigums no Spānijas - izrādās, ka šajā karstasinīgajā un siltajā zemē kāds spēlē melanholisku, aukstu, pēc rudens pirmajām salnām smaržojošu mūziku. Helevorn neabšaubāmi ir tā vērti, lai viņu mūziku novērtētu, jo ar albumu „Forthcoming Displeasures”, spāņu mūziķi ir pierādījuši, ka doom metal nav robežu - ne stilistisku, ne ģeogrāfisku. Nebūt nav jābūt intravertam ziemeļniekam, lai spētu radīt un kvalitatīvi izpildīt skumju mūziku. Albūms ir iznācis Krievijas leibla Solitude Productions meitas kompānijas BadMoodMan paspārnē - jānorāda tas, ka Solitude Productions strādā tikai ar ļoti standartizētu funeral doom un death/doom mūziku, kamēr BadMoodMan vairāk darbojas ar grupām, kuru stils ir krietni eklektiskāks vai arī vispār nav saistīts ar doom metal. Helevorn gadījumā mēs varam runāt par ļoti melodisku, mazliet „vieglāk” skanošu doom metal ar gotiska sentimenta piedevu. Stilistiski viņi ir tuvāki somu Swallow The Sun, kā arī mazliet tālāk, bet tomēr - zviedru Katatonia. Tas nebūt netraucē viņu mūziku uzlūkot kā kaut ko pilnīgi citādu iepretī minētajiem kolektīviem.

Albūma bagātība un spēks slēpjas melodijās - mūzika pirmkārt ir melodija, bez melodijas tā nespēj dzīvot, un pat vistehniskākie skaņu savārstījumi visprofesionālākajā izpildījumā neiespēj tik daudz, cik vienkāršas, melanholiskas melodijas, kas iecērtas dziļi, dziļi atmiņā, varbūt dziedējot kādas sen iegūtas brūces sirdī. To visu papildina vokālās partijas, kas no dziedāšanas ļoti organiski pāraug daudz skarbākā/rucošākā manierē. Albūma atmosfēra ir pilna sentimentālas melanholijas, tomēr šoreiz sentiments nav slikta lieta, jo reizi pa reizei gribas šo to atslodzei - kā mazu balzāma karoti prātam un sirdij.

Rezumējumā - Helevorn ir izdevies ļoti labs un melodisks albums, kas lieti noderēs tajās reizēs, kad ir vajadzība pēc vienkāršas un melodiska mūzikas, kas nemoka klausītāju ar agresiju, naidu un citādām negācijām. Doom metal chill-out!


E. Vizla

Helevorn „Forthcoming Displeasures” (2010)





















1. From Our Glorious Days
2. Descent
3. Two Voices Surrounding
4. To Bleed not to Suffer
5. Revelations
6. Hopeless Truth
7. Yellow
8. On Shores (Of a Dying Sea)

Who Dies in Siberian Slush „Biterness of the Years that are Lost” (2010) recenzija

Who Dies in Siberian Slush „Biterness of the Years that are Lost”, 2010

Who Dies in Siberian Slush ir funeral doom metal grupa no Krievijas. Tieši Krievijā pēdējo gadu laikā doom metal ir uzņēmis plašus apgriezienus, rodas dažādas interesantas grupas, kas spēj piedāvāt klausītājam pasaules līmeņa kvalitāti gan izpildījuma, gan dziesmu producēšanas ziņā. WDiSS savu albumu ir laiduši klajā nu jau underground’ā zināmā Solitude Productions leibla paspārnē, kas strādā gan ar Krievijas, gan ar Eiropas un ASV doom metal grupām. Gribas teikt tikai vienu - kārtējā veiksmīgā Solitude Productions relīze un kārtējais veiksmīgais un labskanīgais albūms no Krievijas!

„Biterness of the Years that are Lost” ir kolosāls tradicionālo funeral doom un death/doom vērtību iemiesojums, kas klausītāju fascinē ar lieliskām melodijām un ideālu atmosfēru visā tā garumā. Albūmā ir septiņas kompozīcijas, katra no tām ir stila paraugs pati par sevi. Laikā, kad visi visu ir dzirdējuši, visiem viss šķiet jau novazāts un oriģinālo atrast vairs nav iespējams, jāskatās uz citu pusi - jāpievērš uzmanība tam, cik kvalitatīvi grupas strādā pie savas mūzikas, cik labi ir komponētas melodijas, kā tiek uzturēta dziesmu atmosfēra, kā darbojas vokālists. WDiSS ar šīm lietām tiek galā viegli un meistarīgi, tāpēc viņu albūms ir tā vērts, lai tiktu pievienots jebkura doom metal cienītāja katalogam.

Rezumējot - Who Dies in Siberian Slush ir pērle, kas papildinās stila cienītāja krājumus ar nevainojamu, tīru un labskanīgu mūziku. Tāpat, tiem, kas ir iesācēji funeral doom metal žanrā, šī grupa var sniegt ļoti labu priekšstatu par pašām skaistākajām un vērtīgākajām lietām, kas sastopamas mūzikā, ko derētu spēlēt tikai bērēs.


E. Vizla

Who Dies in Siberian Slush „Biterness of the Years that are Lost” (2010) 























1. Leave Me
2. The Woman We Are Looking For
3. Möbius Ring
4. Interlude
5. Завещание Гумилёва
6. An Old Road Through The Snow
7. Bitterness Of The Years That Are Lost

2011/10/01

P3LICAN manifests I

Kad Neko Nevajag, Nekā Nav




Pasaule te apkārt un tur ārā uz brīdi bija aizvērusi savu muti un acis. Apstājusies un pierimusi, it kā, kāds būtu ielaidis tai starp acīm sauju svina.
Pasaule bija aizrijusies un nosmakusi, nosmacējusi pati sevi savā alkatībā, apmātībā, nogurumā, pārpilnībā un aklumā. Vēsture māca, ka tā gadās.

2011/09/30

4. oktobrī, Nabaklab: diskusija „Dari-rādi-maini jeb rokasgranāta iesācējiem III” - PAPILDINĀTS!


Diskusija „Dari-rādi-maini jeb rokasgranāta iesācējiem III”


Mēdz uzskatīt, ka Latvijā nav mūzikas industrijas, bet to var mainīt sadarbojoties un daloties pieredzē. 4. oktobrī, otrdien, Nabaklab notiks trešā diskusija ciklā „Dari-rādi-maini jeb rokasgranāta iesācējiem III”.




















Viesu un runātāju klāsts būs plašs: Raitis Sametis, Miks Magone, Sandis Baumanis, Edgars Āboliņš, Jelgavas kluba „Melno Cepurīšu Balerija” radošā komanda, Uģis Vilcāns, Vladimirs Kravčenko (Estragons). Tēma joprojām par un ap alternatīvo mūziku, medijiem, subkultūru un mūsdienu sabiedrību, bet ejot plašumā ar iesaistītājiem cilvēkiem no mūzikas apskatnieku un koncertu organizētāju puses.

2011/09/28

Intervija ar Opifex

P3team vakara sekcija ar grupu Opifex


















Sākumā bija vārds – iepazīsimies, kas ir Opifex, kas spēlē Opifex un kāpēc?
Patiesībā, sākumā bija Opifex, un pēc tam tikai vārds. Grupā spēlē 4 dzīvnieki:
Arthur Ryd – Vokāls
Jurģis Ozols – Ģitāra un Vokāls
Matīss Bremšs – Bass
Edvards Percevs – Bungas

Kāpēc spēlējam?

E: Opifex ir radošu un radikālu mūziķu apvienība, kas par savu mērķi ir izvirzījusi cīņu pret to, kas šobrīd globāli notiek mūzikas industrijā un sabiedrībā kā tādā. Grupa iestājas pret netaisnību un visiem pierastām / uzspiestām vērtībām, cenšoties atgriesties pie visa cilvēciskā un patiešām nozīmīgā.

2011/09/26

27. septembrī, Nabaklab: diskusija „Dari-Rādi-Maini jeb rokasgranāta iesācējiem II” - PAPILDINĀTS!

Diskusija „Dari-Rādi-Maini jeb rokasgranāta iesācējiem II”

Mēdz uzskatīt, ka Latvijā nav mūzikas industrijas, tomēr to var mainīt visiem sadarbojoties. 27. septembrī, otrdien, Nabaklab notiks jau otrā diskusija ciklā „Dari-Rādi-Maini jeb rokasgranāta iesācējiem II”. 

Foto: Jānis Turx
















Viesos būs elektrohipsters Gacho ar menedžeri Āķi un grupas Relicseed dalībnieks un menedžeris Edgars Rakovskis. Gacho ar Āķi kopīga un mērķtiecīga darba rezultātā ir panākuši izpildītāja atpazīstamību un popularitāti visā Latvijā. Grupa Relicseed, savukārt, nupat ir atgriezusies no koncertūres pa Lielbritāniju un izceļas ar augstu aktivitātes līmeni gan plašsaziņas līdzekļos, gan koncertdarbībā. Īpašais viesis no medijiem – portāla Draugiem.lv sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks. Tēma – joprojām par un ap alternatīvo mūziku, medijiem, subkultūru un mūsdienu sabiedrību.

2011/09/20

21. septembrī, Nabaklab: Diskusija - DARI-RĀDI-MAINI; Koncerts: KATALEPSIJA, HELID, 9HORIZON

Trešdien, 21. septembrī, Nabaklab

18:00 diskusija – saruna „Dari-Rādi-Maini jeb rokasgranāta iesācējiem”
21:00 koncerts – Katalepsija, Helid, 9horizon, Dj Andzhan, Dj Mixdex























18:00 diskusija – saruna „Dari-Rādi-Maini jeb rokasgranāta iesācējiem”

Mēdz uzskatīt, ka Latvijā nav mūzikas industrijas, tomēr to var mainīt, ja visas puses nolemj sadarboties. Sākot ar 21. septembri tiek atklāts „Dari-Rādi-Maini” lekciju, sarunu bloks par un ap alternatīvo mūziku, medijiem, subkultūru un mūsdienu sabiedrību.

2011/09/08

9.SEPTEMBRĪ: Artūra Bērziņa gleznu izstādes "BIOPANKS" atklāšana @ Galerija RĪGA / Afterparty - DVĒSELES SPOGULIS @ BUBAMARA


9.SEPTEMBRĪ - Piektdien
Artūra Bērziņa gleznu izstādes "BIOPANKS" atklāšana @ Galerija RĪGA - 18:00 - 20:00
+ Afterparty - DVĒSELES SPOGULIS @ BUBAMARA - 22:00 - 6:00


Artūra Bērziņa gleznu retrospekcija (2001-2011), fotomanipulācijas darbu sērija „Biopanks” (2011)

 

 



















No 9. septrembra Galerijā Rīga – Dzirnavu ielā 67., 5. st., izstāžu zālē Happy Art Museum aplūkojama Artūra Bērziņa izstāde „Biopanks”.
A. Bērziņa darbi izstrādāti glezniecības un digitālās fotomanipulācijas tehnikās. Šajā izstādē aplūkojamas eļļas gleznas, kas tapušas laika posmā no 2001 - 2011 gadam un fotogrāfijas, starp kurām arī gluži jaunas, tapušas nupat.

2011/09/07

10. septembrī, Baltās nakts ievaros, atmosfēriskās un plūstošās mūzikas vakars Ģertrūdes ielā 32

10.septembrī, plkst. 20:00, laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 3 un mūsdienu kultūras foruma Baltā Nakts ietvaros kādreizējā Natālijas Draudziņas ģimnāzijas ēkā Ģertrūdes ielā 32, Rīgā norisināsies atmosfēriskās un plūstošās mūzikas vakars.

2011/09/06

Latvijas grupa RELICSEED spēlēs leģendārās METALLICA dzimšanas dienas svinību ietvaros

Latvijas thrash metal apvienība RELICSEED iepazīstina ar jaunu singlu „QUEEN”, dodas Eiropas koncertturnejā un šā gada decembrī uzstāsies Amerikā ietekmīgākās thrash metal apvienības METALLICA trīsdesmitās dzimšanas dienas svinību pasākumu ietvaros.























2011/09/05

"Gribu būt Necilvēks!" - Intara recenzija Grondh debijas albumam


Ir 2011. gada otrā puse, un mēs visi – es, kas šo rakstu, un tu, kas šo lasi – esam pārdzīvojuši ne vienu vien paredzēto pasaules galu. Šķiet, ka mūspuses jodi un velli negrib to lietu tā atstāt un ir stāvējuši klāt, Grondh debijas albumu pamatīgi pretīgu taisot.

Intervija ar Sacramental – trio, kas gāž no kātiem!

 p3 lietus čats ar Sacramental























Grupa no Rēzeknes, kas uzvarēja vietējā mēroga „Wacken Metal Battle” konkursa atlasē, guva iespēju doties uz finālu Vācijas lielākajā metāl festivāla „Wacken Open Air” grupu konkursā pārstāvēt Latviju, un pārliecinoši ieguva 3 vietu sīvā konkurencē. (Jāatzīst, Latvijas grupa pirmo reizi startē šajā konkursā un festivālā!)

Iepazīsimies – kas ir Sacramental?
Tulkojot no latīņu valodas "Sacramental" nozīmē -slepenā zīme, ar nosaukumu vēlējāmies veidot mistiskas un noslēpumainas asociācijas, SACRE (no latīņu val.) nozīmē svēts. Grupā šobrīd spēlē – Aleksandrs (līderģitāra, balss), Juris (basģitāra, vokāls) , Elmārs (sitamie instrumenti)